Agrāk negaršoja, tagad garšo

Olīvas. Suši. Siers. Garneles. Sīpoli. Biezpiens.
Es priecātos, ja garšas kārpiņām caurs nepatiktu dažas no tām lietām, kas garšo šobrīd.

caurs vairs :-D

Agrāk negaršoja griķi, avokado, olīves, skābeņu zupa. Biezpienu vispār nevarēju pat pasmaržot. Likās drausmīgs. Tagad visu to ēdu. Biezpiens vispār iet uz urrā! :-D

Agrāk bija fuj pē par jebkāda veida zivīm, tolerēju tikai mazus gabaliņus iekš sušī, bet gadu gaitā tās sāk iegaršoties arvien vairāk citos izpildījumos. Pagaidām gan tikai sālsūdens zivis, bet lēnām sāku pieņemt arī dažas saldūdens iemītnieces. :D
Alkohola preferences arī ir stipri mainījušās laika gaitā, bet nu to saistu ar vnk pieaugšanu :D Pusaudžu gados gribējās tikai un vienīgi saldos, augļainos sidriņus, vēlāk iegaršojās alus, sausie vīni un tagad uz saldajiem burbuļūdeņiem pat skatīties negribas.

Agraak negarshoja & tagad garsho :
Oliivas, Sushi, Kartupelju biezenis, Siipoli.
Ar steiku man ir interesanti gaajis. No saakuma es eedu tikai taadu kursh bija kaartiigi izcepts,bet ar gadiem ejot kaut kaa ir iegaajies ka garsho taads kursh ir uz pannas reaali ir bijis tikai paaris sekundes.

Atcereejos veel ,kas tomeer iisti negarsoja -kanepes,tas sviests...Peec gadiem pagarsoju,nu nav iisti man tomeer.

Vīrs šodien nopirka zilo sieru :-D
Runājot par steiku un jēlām zivīm. Mums Latviešuem tas ilgus gadus nebija skaidrs, kā var ēst jēlu, jo visam bija jābūt kārtīgi un ilgi pagatavotas lai izsvēpētu visas potenciālās slimības un parazītus.

Par kaņepju sviestu.
Man arī negaršo, bet garšo kaņepju, čia un ķirbju sēklas brokastīs pārkaisītas uz biezpiena + čili pārslas. Ņamma.

Olīves, bet tumšās, zaļās joprojām negaršo īsti. Tad vēl skābeņu zupa, plūmes, rīsi.

Biezpiens un selerija.

Pupiņas, griķi, kartupeļi, kas ir cepti ar mizu. Vienmēr izēdu tikai vidu un mizu atstāju:-D

Agrāk negaršoja griķi, bet tagad ir viens no top ēdienu piedevām :-D tāpat agrāk negaršoja kefīrs, negaršoja avokado, bietes, žàvēta desa, kafija. Tagad garšo pat ļoti.
Ar suši un zivju ēdieniem gan joprojām neesmu sadraudzējusies, pat no smakas nelabi paliek (t)

Skābeņu zupa. Man no smaržas vien grieza otrādi iekšas, bet tagad, ja pašai nav jāvāra... Ņam.

tāpat agrāk negaršoja kefīrs

O, aizmirsu par kefīru! :D Neteikšu, ka kādreiz ļoti negaršoja, bet nu tā, ka labprātīgi īsti nedzertu, taču vienā brīdī riktīgi iegaršojās un veikalā roka pati stiepās pēc pakas.
Kafiju arī iemācījos novērtēt vien sasniedzot ~20 gadu vecumu.
Vispār šeit minētie ēdieni pārsvarā ir vieni un tie paši. Varētu izsecināt kādu sakarību starp garšo-->negaršo un to, kā pieaugot attīstās/mainās garšas uztvere un kārpiņas :)

Varbūt vienīgi kafija ir iepatikusies vairāk un pieaugot esmu sākusi novērtēt mārrutkus. Visādi citādi - kas negaršoja tad, negaršo arī tagad, drīzāk šis tas ir pārstājis garšot, ar laiku palieku izvēlīgāka.
Žanra "negaršo" klasika, olīvas, bietes, griķi, suši utml. ir garšojuši pilnīgi vienmēr - bērnībā par melnajām olīvām vispār biju sajūsmā.

paprika. bērnībā un līdz 20 gadiem vispār nevarēju ieēst, pat ja nedaudz bija salātos klāt, needu salātus. taču pamazām sāku kautkā ēst, un tagad garšo, pati daudzkur lieku klāt.

toties griķi un speķis ir lietas ko nevarēju ieēst ne bērnībā ne tagad, pat ne mazās devās.

Banāns, Mars batoniņš, olīvas, avokado.

Avokado un kafija (lai gan šobrīd kafiju tik un tā dzeru ar krietnu devu cukura un daaaaudz piena, citādi - negaršo).

Vieni no maniem mīļākajiem ēdieniem ir sēnes, vēži un zivis.
Atceros bērnībā likās kaut kāda preteklība, tagad pilna māja ar sēnītēm, vēžus vasarā vienā piegājienā ap 20 gab. ( Un vairāk no ) astes līdz spīlīteij noēdu un zivis arī tiek ēstas ņam.
Dēls pagaidām ēd tikai dorādu un ikrus, bet uz vēžiem un sēnēm virsū neskatās. Lai gan uz vēžošanu ( ķeram ar rokām ) un makšķerēšanu pirmais ar sēnēm pēc iedvesmas.