Grāmatas

Lasu, pēdējā laikā gan retāk, nekā agrāk. Labāko grāmatu nesaukšu, te tādas diskusijas ir bijušas un visas pierādījušas, ka gaumes grāmatās ir tikpat dažādas, kā gaumes kleitās.
.
Mīļākajiem autoriem līdzīgus meklēju dažreiz Amazon, dažreiz forumos, reizēm paveicas, ka ieteiktais "līdzīgais" man arī patīk. Biežāak gan nē.

nelasu nemaz. nesaista tāda lieta.

Lasu jau kooš bērnības. Bieži vien lasu 2 grāmatas pamīšus - 1 smagāku, 2u vieglāku. Tad attiecīgi pēc noskaņojuma lasu - ja daudz jābrauc mašīnā darba dēļ, lasu vieglo grāmatu. Ja ir laiks vakarā palasīt mierā un klusumā, lasu nopietno. Pēdējā laikā iemīļojusi esmu norvēğu, zviedru autoru darbus

Lasu daudz un dikti. Nevaru iedomāties savu dzīvi bez tā.

nelasu nemaz. nesaista tāda lieta.

Cilveks ar utim galva ir pavisam cits cilveks salidzinajuma ar cilveku bez utim galva:)

Mīlu lasīt. Un klasikas tiešām ir klasikas labu iemeslu dēļ. Remarks, Markess, Igo etc. no katra esmu vairākus darbus lasījusi un ir tā vērts. Mūsdienu autoriem trūkst šī šarma.
Jebkura filma balstīta uz grāmatas ir tik blāva. Vai nu filmu skatos pirmo, vai arī nemaz. Ja esmu lasījusi grāmatu, tad filma vienkārši ir nepanesama. Ir tikai pāris izņēmumi, piemēram,''Dear John'' - filma labāka par grāmatu (manā skatījumā).
Neciešu grāmatas, kur apraksta vienu egli piecās lapās, mīlu raitus darbus. Tāpēc viens no mīļākajiem autoriem ir T.M.Rīds (populārākā būtu ''Jātnieks bez galvas'').
Pēdējā, ko lasīju bija Nabokova ''Lolita''. Būtu nepareizi teikt, ka patika,ņemot vērā tematu, bet kā darbs iespaidīgs...

Nu, Igo kāreiz ir tas, kam patika vienu egli piecās lappusēs aprakstīt, pareizāk sakot, savu mīļo Parīzi.

Lasīju arī to grāmatu. Un man patiesībā nelikās vilkta. Bet tur ne tik burtiski jāņem. Goda vārds, neatceros ne darbu, ne autoru, bet ļoti sen lasīju tādu, kur tiešām egli aprakstīja vairākās lappusēs, tāpēc nepārspīlēju itin nemaz...
''Vējiem līdzi''...viena,ko vilku mūžību.

Pati arīdzan lasu, tas man ir tik pat svarīgs rituāls kā rīta kafija. Tādu vienu labāko grāmatu nosaukt nevaru, bet aizrāvušas ir dažas - "Tūkstošgades ķeizars" (autoru neatceros, bet saistoša var būt gan romānu cienītājiem, gan viduslaiku vēstures mīļotājiem), R. Ezeras darbi ar savu smalko pašironiju un nekaunīga vērotāja miksli, ak, un arī M. Mičelas "Vējiem līdzi" ar spēju sabalansēti atainot varoņu likteņus uz vēsturisko notikumu fona.

Lasu un nesaprotu, kā var nelasīt. (t)

Lasu daudz. Mīļākais autors - Č.Bukovskis. Tiesa gan, pēdējā laikā vairāk lasu izmeklēšanas grāmatas (par reāliem notikumiem, noziegumiem, killeriem utt.), jo interesē tādi fakti + psiholoģiskais aspekts tādās lietās.

Mīlu lasīt. Un klasikas tiešām ir klasikas labu iemeslu dēļ. Remarks, Markess, Igo etc. no katra esmu vairākus darbus lasījusi un ir tā vērts. Mūsdienu autoriem trūkst šī šarma.

Vertibas te nav nekadas. Nav interesanti lasit gramatas, kuras nekas nav uzrakstits. Vertigi ir lasit kaut ko no kvantu kimijas, Rezerfordu, Maksu Bornu, Maksu Planku, saprast Visuma konstrukciju, fiziologiju, anatomiju, nevis izkroplot savu izpratni par cilveci ar beletristikas palidzibu.

Lasu daudz. Un ir gramatas kuru ekranizejumu gribetow tedzet, teatri tomer tas tas par maz ," Tris draugi" ik pa laikam parlasu. Tacu ir tadas kur ir filmas bet nespeju sanemties noskatities. Piem
Pahorinote menja pod plintusom. Uz Rolana Bikova bernibas atminam balstas. Un otro dalu ari iesaku. Par filmu gan neko nezinu..

Arī lasu daudz. Bieži lasu latviešu literatūru, jo visu laiku uzzinu par daudzām foršām grāmatām, kā arī no pēdējām izdotajām arī daudz labas. Vēl lasu visādus klasiskos darbus. Ar kaut kādiem kreisajiem bestselleriem neaizraujos. :D

Lasu diez gan daudz. Tiesa gan, tagad tas palicis novārtā laikā trūkuma dēļ. Patīk klasika, ko jau te meitenes pieminēja, patīk Dostojevskis, Garsija. Ļoti patīk biogrāfijas, ir daudz lasīts par vēsturi, holokaustu, gulagu. Parastās "vieglās" grāmatas vairs nelasu, gribas kaut ko vērtīgu.

Remarku vispar biezi parlasu
Loti patik. Iznemor pirmo gramatu ko izlasiju,"Triumfa arka," man likas bezgala skumja un druma. Joprojam nespeju tiesi to parlasit.a un vel tiesi lidzigu iemeslu del mirtvije dusi Gogola tas gan pat tracina. Un Annu Kareninu,Blaumana"naves ena " ar neciesu..

To naves ena ilgi skola malam jau drumi nezelogi lilas,bet pec ta ka vienu vienigo reizi noskatijos filmu riebs uz muzu.Lai gan Blaumanis patik,pat Raudupiete tikai ne sis
..
.

Es, savos gandrīz 30-mit, nesen pārlasīju Stārastes grāmatas. Tie zīmējumi... Tāda nostaļģija uznāca. Ļoti skaistas atmiņas par bērnību.

Oi jaaa taadi zimejumi. Izcili! Sirsnigi in bezgalskaisti.
.

Rīdziniece, vai ne!? Es tikko pārlasīju "Kas notiek Dižciemā?" Tie zīmējumi... katra zīmētā seja, katrs sīkumiņš uzzīmēts ar tādu rūpību... tik skaisti... tik mīļi... Pārņēma bērnības atmiņas.
Tagad vēlos izlasīt M.Stārastes meitas rakstīto grāmatu, kurā atspoguļotas Stārastes mīlas vēstules viņas mīļotajam vīrietim. Izklausās pēc ļoti personīgas, intīmas, labas grāmatas. Vēlos izlasīt, tikai vispirms jāatrod iespēja pie tādas tikt.