Nedēļas beztēma 5.-11.novembris 2018

Nezinu ,kāpēc Latviešiem ir tāda vēlme radīt filmas, kurās atveido skolēnu un pieaugušo mīlestību? Jau 3 tāda veida filmas. Viena romantiskā filma skolotāja un skolnieks neprātīg iemīlējušies viens otrā. Abi iet pret visiem , cīnas par savām jūtām, pat bēg prom, lai būtu kopā. Otrā filma skolniece mīl skolotāju. No viņas puses vainā mīlestība, bet no viņa puses vnk sex, izpriecas bez tālas nākotnes. Grūtā mirklī pat nav vēlme palīdzēt skolniecei. Trešā filma skolnieks mīl medmāsiņu. Vienpusēja mīlestība. Mēģina ieriebt medmāsas vīrietim, atrast ceļu uz viņas sirdi.

Nezinu ,kāpēc Latviešiem ir tāda vēlme radīt filmas, kurās atveido skolēnu un pieaugušo mīlestību?

Tāda tendence taču nav tikai latviešiem, arī amerikāņiem pilns ar tādām un ne tikai amerikāņiem.
Pirmās divas esmu redzējusi, trešo gan nezinu.

sniegpulksteniite, kā sapratu, tad pirmā ir "Izlaiduma gads", otrā "Es esmu šeit", un trešā?

Profesore, pieņemu, ka trešā ir domāta "Ar putām uz lūpām".
/
divas stundas pēc pamošanās - divas izdzertas krūzes kafijas, nomazgāti trauki un nosolīšanās sev nākamreiz darbināt veļasmašīnu tikai ar (vismaz) vīna glāzi sev pa rokai. vēl es turpinu vākt sevi kopā vismaz vienam konspektam nākamajai nedēļai, pabeigt skatīties iesāktos seriālus, atrast motivāciju turpināt iesākto un nepamest vīrieti. viss forši, esmu vēl dzīva!

Jā, uzreiz atpazinu "Izlaiduma gads", trešā gan neizklausās pēc "Ar putām uz lūpām" (šo filmu vispār bija pagrūti izprast).

nosolīšanās sev nākamreiz darbināt veļasmašīnu tikai ar (vismaz) vīna glāzi sev pa rokai.

Kāpēc tā?

Uzcepu šokolādes aveņ-kūku, uzliku vārīties mokku, un cenšos sevi motivēt treniņam. Šī nedēļa bija tik aizņemta, ka neesmu izpildījusi savu treniņa grafiku, tāpēc šodien diemžēl jātenejas dubultā. Izdzeršu kafiju un iešu lēkāt :-D

Man karstvīns termokrūzē, esmu gatava lāpu găjienam :)
.
5dien foršd pasākums bija, medības, ar visiem meža nozares svarīgākajiem cilvēkiem priekšgalā, nu feini :) . Un , protams, joprojām kkas ar darbs kolēği notiek, veiksmīgi nospēlēju teātri, ka es taču ar neko vairāk negribu kā izklaidi, tikai sūdīgi, ka tagad esmu tā, kurai sāp (s) . Kad es beigšu kāpt uz viena un tā paša grābekļa. Draugi saka, ka man patīk ciest, laikam jau

Scandinavian, mulsinošā pirmā reize ar nosacīti jaunu veļasmašīnu (īstenībā esam pazīstamas kopš divi tūkstošā sākuma). kamēr sapratu, kā ieslēdz, ka trokšņi nenozīmē visas padarīšanas uziešanu gaisā, nu un galvenais, ka ne jau es režīmus sajaucu, bet gan, ka viņai sava fiška izslēdzoties. tagad sēžu un ceru, ka mīkstinātāju ielēju īstajā vietā. pašai par sevi smieklīgi nedaudz. :-D
/
vakar rādīja LTV1 "Ar putām uz lūpām", un man arī ar to saprašanu bija pagrūti - it kā sižets banāli vienkāršs, it kā kaut kur var savilkt problēmas/ simbolus kopā, bet tomēr ne līdz galam.

vakar rādīja LTV1 "Ar putām uz lūpām", un man arī ar to saprašanu bija pagrūti - it kā sižets banāli vienkāršs, it kā kaut kur var savilkt problēmas/ simbolus kopā, bet tomēr ne līdz galam.

Pēdējā laikā daudzām latviešu filmām ir šāda problēma. Nesen noskatījos "Pirmdzimtais". It kā viss vienkārši, bet kas ar to visu bija domāts, es tāpat nesapratu un cik palasīju atsauksmes/kritiku, tad izskatījās, ka es neesmu vienīgā kam "neaizgāja". :-D

Ak, es tikko sapratu, ka esmu sajaukusi "Ar putām uz lūpām" un "Pirmdzimtais" sižetus. Jā, tad tā trešā filma varētu būt "Ar putām uz lūpām", savukārt "Pirmdzimtais" bija tā, kuru līdz galam neizpratu. Kaut kas bija, pat emocionāli skarbs, bet..?! Toreiz pēc filmas nodomāju, ka es vienkārši neesmu ar paralēlu uztveri.