20 gados taisītu abortu. Tagad, 25 gados (drīz 26), apdomātu iespēju paturēt, bet nepriecātos. Pati bērnus plānoju uz 30 gadiem. Kāpēc? Pirmkārt, es neredzu nevienu pamatotu iemeslu, kāpēc sevi gribēt ierobežot brīvā laika, telpas ziņā tik agri. Uzskatu, ka dzīve pēc bērniem vairs nekad nebūs tāda pati, kāda pirms (izņemot, kad jau paši savā dzīvē aizgājuši). Bērnus vienmēr var paspēt uztaisīt, kamēr nav klimakss. Personīgi man 20 vai 25 gadi brīvības un vieglprātības šķiet pārāk īss laiks, ja skaita, ka turpmākos 20 gadus būs savi garīgie un finansiālie resursi jātērē uz vēl kādu. Es labāk šo laiku atlieku uz vēlāku posmu, tāpat taču tas reiz pienāks, ja ar veselību viss kārtībā, kāpēc steigties? Otrkārt, Man nepatīk mazuļu posms. Pēc tam, kad bērns pieaug, ap gadiem 3, tad gan patīk.