Ātrā palīdzība

"Panikas lēkme nav vinekārši satraukums. Ātrajiem ir jāsniedzmpalīdzība arī panikas lēkmes gadījumā, ne tikai jāpiedāvā balderiānis."
Esmu piedzīvojusi pati panikas lēkmes un bijusi klāt cilvēkam ar tādu. Uzskatu, ka ātro palīdzība tur nav nepieciešama, bet nomierināties saviem spēkiem un pierakstīties pie psihiatra, lai izraksta šādiem gadījumiem trankvilizatorus. Tad jau arī migrēnas gadījumā būtu jāsauc ātrie, lai iedod zāles, jo pats nevar aiziet pie ārsta pēc receptes.

Starp citu, ģimenes ārsti arī brauc uz mājas izsaukumiem. Domāju, ka angīnas gadījumā bija jāpārlaiž nakts un nākamajā dienā no paša ģimenes ārsta darba sākuma pieteikt mājas vizīti.

Esmu saukusi citam cilvēkam, sākumā atbrauca paši, tad izsauca reanimāciju, viss bija ok, gan attieksme, gan darbu izdarīja.
Manuprāt, ņemot vērā, cik maz saņem ātro darbinieki un cik daudz viņiem ir nepamatotu izsaukumu, kad kādam ir vienkārši "panikas lēkme" vai gribas parunāties par dzīvi, tad uzskatu par necieņu vēl viņus nolikt, ja viss nav 100% kā kādai dāmītei gribas. Starp citu, tagad ātrajiem pat šoferu vairs nav un pašas ārstniecības personas vada mašīnu. Tad sākumā iedomājaties, cik daudz darba iegulda cilvēks - pat to, ko viņam reāli nav jādara, jo nevienā normālā valstī tā nav - un tad domājat par nopelšanu.
Mans komentārs nav ne uz vienu konkrēti attiecināms, runāju vispārīgi.

Esmu saukusi sev, ne vienu reizi vien.
Viss kā vajag un nekādu problēmu. Neskatoties uz to, ka ja mana pilsētā ātrie ir prom, brauc citi no tuvākās pilsētas 40 km attālumā.
Zinu, ka vienā reizē atbrauca 10 min laikā

Mame, acīmredzot nesaprata, ko es biju domājusi. Kamēr ĀP brauca pakaļ ārkārtēji smagam gadījumam (angīnai), kādam citam, kam ĀP vajadzēja vairāk (infarkti, avārijas uz ceļiem utt.) palīdzību gaidīja ilgāk. ĀP mašīnu un darba spēka ir tik, cik ir.
No angīnas nemirst, mierīgi var izsaukt taksi vai pat pati aiziet līdz uzņemšanai. Tas nav ārkārtas gadījums, kurš pieprasa ātru palīdzību. Turpretī norauta kāja vai slīkšana ir gan.

Reiz ar ūdensmoci pa jūru braucot sasitu muguru - diska trūce. Par tādu iepriekš nezināju un tas viss notika lēnām (tās sāpec un nevarēšana pakustēties). Kaut kā ierāpos auto, domāju, ka vienkārši sāp mugura un kaut kas savilkts, 2km aizstūrēju uz mājām, bet bija grūti spiest pedāļus.
Kad iebraucu pagalmā nevarēju izkāpt no auto, izkritu. Mēģināju rāpot no pagalma uz mājas durvīm, paliku pusceļā pie krūmiem un vairs nesanāca tikt ne uz priekšu ne atpakaļ. Mājās neviena nebija. Zvanīju ātrajiem, veda 80km uz tuvējo slimnīcu. Bija vakars, ap 23:00. Tur mani apskatīja, teica, ka mugurkauls vesels, lai BRAUCU MĀJĀS. :D

un atceros, kas vispār ir jāsaka un ar ko jāsāk

Jāsāk ar vietu pēc iespējas precīzāk un jāklausās, vai viņi sadzirdēja. Tālāk jau viņi par vecumu prasa, par to, kas noticis.

Sorry, Bordo, bet slimojusi esmu tikai divas reizes savā mūžā un šī tevis sauktā "ne angīna" sākās pilnīgi pēkšni, kamēr biju lekcijās.
Baigā gudrīte atradusies. :-D

Esmu saukusi citiem-abas reizes aizdomas par sirds kaitēm, viss bija kārtībā. Pieņemu, ka šis darbs arī notrulina un nekādu uķi puķi nemaz negaidītu, lai gan tāpat bez aicinājuma par tādu atalgojumu neviens tur nestrādātu.

Esmu saukusi sev, nevaru sūdzēties par saņemto attieksmi - viss notika ātri, operatīvi un iejūtīgi. Atsaucoties uz vienu no iepriekšējiem komentāriem - man tiešām varētu būt grūtības izsaukt ātros ar "pareizu" attieksmi. Esmu novērojusi, jo bīstamākā/kritiskākā situācijā es pati atrodos, jo vairāk es smejos/jokoju. Esmu atradusies par mata tiesu no nāves un vēl tagad atceros, kā tajā brīdī pie sevis smējos, ka vot šis būtu tik ļoti debīls veids kā nomirt. Ja kādam citam vajag palīdzēt, spēju bez panikas visu atrisināt un uz jokiem prāts nenesas. Bet pati - reizēm liekas, es varētu gulēt uz grīdas un noasiņot un man tas liktos smieklīgi.

Te drīzāk bija darbiņš ģimenes ārstam. Gribi teikt, ka Tev pēkšņi sākās 40 grādu temperatūra un angīna? Kāpēc ātrāk negāji pie ĢĀ?

Jā, mēdz būt nepamatoti izsaukumi, bet man pašai ir gadījies tā, ka viss ļoti strauji saasinās. Piektdienā itkā parasta saaukstēšanās, bet sestdienas vakarā nenormālas galvas un ausu sāpes, viss ciet, temperatūra stipri paaugstināta, skaidrs, ka jau iekaisums, bet vienīgais LOR visā Rīgā brīvdienās ir tikai Stradiņos. Es gan nekad sev neesmu saukusi, bet gan toreiz, gan citā gadījumā, tieku pati līdz uzņemšanai vismaz. Labāk tā, nekā gaidīt līdz pirmdienai cerībā, ka galva neuzsprāgs. Līdzīgā veidā, arī tieši piektdienā ar saaukstēšanās pazīmēm, bet svētdienā jau ar nenormālām sāpēm, man izrādījās meningīts. Labi vien bija, ka nenocietos tomēr līdz 1dienas vizītei pie ģimenes ārsta, tad komplikācijas būtu vēl šausmīgākas.

Esmu saukusi 2x (citiem). Kad saucu pie ne tik traka gadījuma, viss bija ok gan pa telefonu, gan klātienē. Bet otrajā reizē, kad situācija pati par sevi bija šausmīga, ātrie jau bija izsaukti, bet atzvanīja uz izsaucēja nr., es pacēlu tel., un sarunas laikā viņa vilka laiku garumā, prasot man, vai tā ir tā pati vieta, kur jau ir izsaukti ātrie..wtf? Kā es varu zināt, kur kāds jau ir izsaucis tajā rajonā. Tos ātros saucām uz vienu no dārziņu rajoniem Rīgā, saprotu, ka adresi nav tik viegli atrast, bet tas jautājums man likās tāds, ka es tur vienk eksplodēju, jo viņa vēl vairākas reizes pārprasīja un kaut ko vēl riņķī apkārt runāja, kamēr cilvēks man blakus reāli noasiņo. Ja neskaita to, ka uzsprāgu tajā reizē, vispār tādās situācijās kaut kā spēju sevi savākt un galveno informāciju pasaku skaidri un saprotami (un atceros, kas vispār ir jāsaka un ar ko jāsāk).

Esmu saukusi, man bija +40 tempertūra un angīna (ar strutām kaklā), viņi neatbrauca, tikai ieteica ik pa 4h stundām dzert paracetamolu. Goda vārds, gandrīz pie Dieviem aizgāju līdz nākamajā dienā pēc ilgas diskusijas atbrauca un aizveda uz slimnīcu.

Te drīzāk bija darbiņš ģimenes ārstam. Gribi teikt, ka Tev pēkšņi sākās 40 grādu temperatūra un angīna? Kāpēc ātrāk negāji pie ĢĀ? Noteikti pie Dieviem neaizgāji dēļ angīnas, nefantazē. Bija smagi, bet nu kādam ar infarktu gan jau bija vēl smagāk. ;-)
Es tiešām saprotu, kāpēc pie Tevis neatbrauca...Visi sūdzās par to, ka ĀP ilgi brauc uz izsaukumiem - daļa no tiem ir bezjēdzīgi. Un ĀP brauktu vēl ilgāk, ja pie katra sīkuma varētu izsaukt. Tad sanāktu tāds privātais ārstu serviss uz mājām un zustu ātrās (!!!) palīdzības jēga. :-)

Esmu saukusi, man bija +40 tempertūra un angīna (ar strutām kaklā), viņi neatbrauca, tikai ieteica ik pa 4h stundām dzert paracetamolu. Goda vārds, gandrīz pie Dieviem aizgāju līdz nākamajā dienā pēc ilgas diskusijas atbrauca un aizveda uz slimnīcu.

Esmu citiem saukusi. Izprašņā daudz ko, kamēr jau sen varēja būt ceļā. Sajūta, ka negrib braukt. Bet kad atbrauc, tad viss notiek operatīvi. Tādās situācijās kaut kā spēju salikt kopā visu, ko vajag, lai precīzu adresi nosauktu un klausītos, ko vēl prasa un ko liek darīt, kamēr ir ceļā. Galvenais jau, kas viņiem jāsaprot, vai sūtīt parasto vai reanimācijas mašīnu, tālāk uz vietas, nostabilizē stāvokli un ved prom.

Nekad neesmu saukusi, bet citi pāris reizes ir saukuši man. Cik esmu bijusi blakus tādās situācijās, nekādas problēmas nav bijušas. Ir gadījušie pāris cilvēki uz vietas, kur izskatās, ka viņiem reāli riebjas savs darbs, bet nu tomēr savus pienākumus pildīja.

A kk viņiem vajadzēja darīt ? Ātrā palīdzība glābj dzīvības neviss nomierina satrauktos.

Panikas lēkme nav vinekārši satraukums. Ātrajiem ir jāsniedzmpalīdzība arī panikas lēkmes gadījumā, ne tikai jāpiedāvā balderiānis.

Esmu saukusi. Tā viena reize bija negatīva, jo pa degunu gāzās asinis un cilvēkam jau sitās elpa ciet un man bija panika. Vienīgais,ko pateica, lai pielieku ledu un tas jau bija izdarīts, tā arī neatbrauca.

Vajag saglabāt nopietnu attieksmi, kad izsauc. Atmiņā paliek gadījums, kuru rādija pa TV jebšu kaut kur izlasīju.. Rīgas AO palika slikti cilvēkam un DIVAS MEITENES (diemžēl..) izsauca ātros ar tādu kā nenopietni attieksmi. Cilvekam patiešām bija slikti, bet īsti nekas netika darīts šajā sakarā. Uz notikuma vietu atbrauca RPP, pārbaudīja situāciju un nekavējoties izauca reamināciju 2 mašīnas. Diemžēl... Par vēlu.,..

Ātrai palīdzībai zvanīts ir daudzas reizes. Arī bērnībā esmu zvanījusi. Vienmēr tiku uztverta nopietni, ātri un profesionāli reaģējuši. Bet es arī krīzes situācijās esmu nopietna un neļaujos emocijām, zvana laikā pati nosaucu visu vajadzīgo informāciju, netērējot lieki laiku. Par "ātro" brigādēm varu teikt tikai to labāko. Manās acīs viņi ir varoņi.

Pēdējā reizē, ugunsgrēka vieta,mājas īpašniecei reāli slikti palika un sākās panikas lēkme, mediķi saka: "nu mēs jums varam piedāvāt balderiānu." Man tāds wtf "jūs to nopietni".

A kk viņiem vajadzēja darīt ? Ātrā palīdzība glābj dzīvības neviss nomierina satrauktos.