Ģimenes peripētijas

Abas dala uz pusèm remonta izmaksas, un ienàkumus no izīrèšanas. Vai remontè viena- atgūst ieguldīto, tàlàk dala uz pusém! Kopīpašums, tàtad jaunákajai nav nekàdas tiesības vienpersoniski visu izlemt un bàzt naudu savà kabatà. Labák klusińàm dzīvotu tur un iekràtu savam dzīvoklim, jo īre tak nav jàmaksà màsai, kaut vecàkajai bútu tiesības to no vinas prasīt

Bet nu tas gadījumà, ja màsas ir tikai radniecības nosaukums. Ja màsas ir normàlas màsas šàdi jautàjumi nerastos

Pārdod un sadalīt uz meitām? Vai visiem 4? Un ja tikai uz meitām, tad kur atgriezīsies vecāki vai pie kuras meitas dzīvos?

Vienalga, cik daļās dala. Kamēr katrs vilks deķi uz savu pusi, miera un saticības nebūs.

Kas sastāda īres cenu? Remonts+īpašuma vērtība.

Jā, bet arī dzīvokļa pārdošanas cenu sastāda tieši tas pats. Ja, pārdodod dzīvokli, kāds tas ir tagad, to varētu pārdot par 100,000 eiro, tad katra māsa dabū 50,000. Ja pārdod remontētu dzīvokli, to var pārdot par, pieņemsim, 101,000 eiro, un katra māsa dabū 50,500 eiro. Tātad, tā otra māsa potenciāli iegūst vairāk, nedarot tā labā neko. Kamēr pirmā māsa ir maksājusi par remontu, ar īri to ciparu atguvusi pēc pāris gadiem tikai, čakarējusies ar remontstrādniekiem, čakarējusies ar īrniekiem, utt.
.
Piekrītu tām meitenēm, kas saka, ka atstāt bērniem kaut ko kopīpašumā = sanaidot māsas.

Ja jau mēs vēlamies skaldīt matus...
Kamēr dzīvoklis būs remonta stadijā un īrnirku vēl nebūs, šis dzīvoklis radīs zaudējumus vecākās māsas maciņā. Rēķini - elektrība, apsaimniekošana, komunālie, siltums, ūdens, gāze, nin, utt - tāpat ir jāmaksā. Un, jāmaksā uz pusēm, jo tas ir kopīpašums. Bet jaunākā meita, kura vienpersoniski ir izlēmusi, ka veicot remontu var gūt peļņu no kopīpašuma uzliek par pienākumu uzņemties finansiālas saistības arī vecākajai māsai, lai tā nezaudētu tiesības uz savu domājamo daļu.
Jāsaka, ka jaunākajai meitai visi nav mājās, kā jau parasti jaunākajiem bērniem. Pirmkārt, viens no vecākiem plāno pēc nenoteikta laika atgriezties dzīves vietā. Īrnieku ielaišana šo vēlmi var apdraudēt un sarežģīt. Otrkārt, veicot remontu un ielaižot īrniekus problēma netiek atrisināta, jo var gadīties, ka vecākajai no māsām pēkšņi ir nepieciešama sava īpašuma domājamā daļa. Treškārt, šajā situācijā ir tikai viens tiesiski pareizs risinājums - izpirkt vecākās māsas domājamo daļu vai slēgt ar vecāko māsu īres tiesību līgumu.
___
Ir jāsaprot, ka kopīpašums parasti ir buferzona krīzes situācijās nevis kādas puses kapitāls. Tas, ka jaunākā meita ir izlēmusi remontēt ir ļoti jauki, bet tas neuzliek par pienākumu vecākajai māsai ņemt iekš tā dalību.

Nezinot dzīvokļa vērtību un īres cenas ir sarežģīti kaut ko konkrētu uzrakstīt. Domājot vispārīgi: remontēšanas izmaksas + salīdzinoši nelielā īre, kas turklāt jādala uz divām, nebūt neizklausās pēc finansiāli izdevīga varianta. Ja es būtu šādā situācijā, tad dzīvokli pārdotu jau tagad un naudu ieguldītu tur, kur plānots ieguldīt. Ko ir plānots darīt ar lauku mājām, kad viens no vecākiem mirs? Vai nav plānots tās pārdot? Vai klāt ir arī zeme? Zemi jau šobrīd ir iespējams izīrēt lietošanai. Ja nebūtu iespējams iegūt līdzekļus šādā veidā, sliktākajā gadījumā meitu ģimenes var kopīgi apmaksāt dzīvokļa īri vienam no vecākiem, kad tas būs nepieciešams. Noteikti tas būtu labāks variants nekā dzīve šādā ''pabriesmīgā'' dzīvoklī, kuru plānots remontēt tikai tādā gadījumā, ja varbūt būs īrnieks.

Labākais ko te varētu darīt, ir neaiztikt to dzivokli vispār. Jaunākā māsai jaatrod cits veids kur dabūt naudu un savu dzivokli. Tad kad abi vecāki nomirs, varēs pārdot dzīvokli un sadalīt naudu uz pusēm. Viss.
Un vecāki galīgi stulbi :D

Pirms izīrēšanas dzīvokli izremontē abas māsas un no īres naudas atgūst ieguldīto. Pēc tam īres nauda, kamēr vecāki dzīvi, iet vecākiem. Kad vecāki nomirst un dzīvoklis paliek lieks, dzīvokli pārdod un naudu sadala.

Labākais ko te varētu darīt, ir neaiztikt to dzivokli vispār. Jaunākā māsai jaatrod cits veids kur dabūt naudu un savu dzivokli. Tad kad abi vecāki nomirs, varēs pārdot dzīvokli un sadalīt naudu uz pusēm. Viss.

+1

Man nav saprotams, kāpēc paši vecāki neuzņemas atbildību, rūpes par savu īpašumu, bet palaiduši visu pašplūsmā un gaida, kad viņu meitas sanaidosies...

Neredzu nevienu patiesu argumentu stellaglmr tekstā. 1. Viens no vecākiem plāno dzīvot tur - īres līgumu var slēgt uz gadu, pēc tam vairs nepagarināt. Līgumā var ietvert noteikumu, ka īres līgumu var lauzt ātrāk, ja puses vienojas. 2. Ja vecākajai māsai vajag piepeši savu daļu, tad viņa var pieprasīt to naudas izteiksmē.
Turklāt ļaut, lai māte /tēvs vecumdienās dzīvo pabriesmīgā dzīvoklī - to arī jāprot. Kaut vai domājot par to, ka tur nākotnē dzīvos māte /tēvs, derētu uztaisīt remontu, lai vecumdienas varētu sagaidīt normāli, nevis kā bomzim.

Nesaprotu, kurš šobrīd maksā visus maksājumus par dzīvokli? Vecāki? Vai māsas savā starpā dala?

Manuprat, esosaja situacijaa vecakaa ir maita. Ja grib dalit ires maksu tad dala arī remonta izmaksas.

Šonrīf NĪ nodokli un zemes nomas maksu maksā abas. Komumālos jaunākā meita, jo tos patērē un tur dzīvo.
Izskatās, ka lielākā dala ir par to, ka abas taisa remontu un dala ienākumus no īres, šis varētu but labs variants. Vienīgais, dalot uz pusem, summa nebus liela. Tad noteikti nepietiks, lai jaunaka masa segtu kreditmaksajumus, ja panems savu dzivokli kredita

Turklāt ļaut, lai māte /tēvs vecumdienās dzīvo pabriesmīgā dzīvoklī - to arī jāprot. Kaut vai domājot par to, ka tur nākotnē dzīvos māte /tēvs, derētu uztaisīt remontu, lai vecumdienas varētu sagaidīt normāli, nevis kā bomzim.

Pilnīgi Tev piekrītu. Bet jaunākā meita neplāno remontu domājot par vecāku labklājību. Tas tā, ja nepamanīji.
__

Viens no vecākiem plāno dzīvot tur - īres līgumu var slēgt uz gadu, pēc tam vairs nepagarināt. Līgumā var ietvert noteikumu, ka īres līgumu var lauzt ātrāk, ja puses vienojas.

Nu, ja! Tā jau cilvēki parasti dara. Sēž, dzer siltu pienu un tad izdomā - cik jauki būtu nomirt pēc 60 dienām trešdienā! Tad apzvana visus radus un tā. Brīdina meitu, lai tā likuma ietvaros brīdina esošos īrniekus un tad visi dienu pirms trešdienas satiekas kūpināt miera pīpi. :D
___
Viss ir ārkārtīgi vienkārši. Nevienu lēmumu neviena no meitām nevar pieņemt vienpersoniski. Apelējot pie kaut kādām savas nākotnes iecerēm, kur jaunākā iegūst neatkarīgu nekustamo īpašumu par kopīpašuma realizācijā gūto vienpersonisko peļņu. Ja pēc remonta viņai vispār ir reāli kaut ko nebūt vispār atpelnīt. Tas ir, - līdz dzīvoklis būs nepieciešams vecākam. Tas var būt (tfu,tfu,tfu) arī pēc mēneša. Tas pašai jaunākajai arī neizklausās pec gudra un pārdomāta lēmuma, bet tas tā - starpcitu.
Ja remonts, tad divpusēji apstiprināta tāme un maksājumu plāns. Ja peļņa, tad peļņa uz pusēm. Ja nevar vienoties, tad citi ceļi - īres tiesību pirkšana (tālāk dari ko gribi n gadus), vecākās daļas izpirkšana par viņas noteikto summu.

Jaunākajai meitai laba doma.
Tomēr lai nerastos nekādi aizvainojumi izdevumi par dzīvokļa remontu jādala uz pusēm ar māsu. Tad protams arī īres maksu uz pusēm.
Cik saprotu viens no vecākiem pēc otra vecāka nāves nāks atpakaļ dzīvot. Būs izremontēts normāls dzīvoklis ( protams pirms vecāku nākšanas atpakaļ vēl uzfrišinās ). Nevajag iet iepriekš tagad es remontēju un viss mans - uz pusēm remonts un tad arī īre. Kā to pusi sadalīt ir dažādi veidi.
Labāk lai tas dzīvoklis e tos gadus ir apdzīvots Ne kā stāv tukšs

Vienīgais, dalot uz pusem, summa nebus liela. Tad noteikti nepietiks, lai jaunaka masa segtu kreditmaksajumus, ja panems savu dzivokli kredita

Nu vecākā māsa kaut kā pati apmaksā savu kredītu un nesūdzas, jaunākajai tā kā nāktos prasties un pašai trūkstošo summu nopelnīt.
Savādāk vecākā to visu var pagriezt arī otrādāk - izliks jaunāko, pati izremontēs un ar jaunāko īres maksu nedalīs. Godīgi vai ne? Principā vecākā jau tagad varētu paprasīt jaunākajai māsai kādu maksu par to, ka viņa tajā dzīvoklī dzīvo, ja jau jaunākā tik bezkaunīga un prāto, ka kaut kā neforši sanāk, ka godīgā ceļā (visu 50:50) nespēs apmaksāt sava jaunā dzīvokļa kredītu, tpc jāapčakarē māsa.

1. Kopīpašums nozīmē to, ka rīkoties ar to var tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu (vecākajai ir jāpiekrīt dzīvokļa remontam) un labumu var gūt visi kopīpašnieki (proporcionāli to domājamām daļām). Turklāt, arī izdevumi par remontu būtu jāsedz viennlīdzīgi. Tādēļ negodīgi būtu, ja abas māsas netaisās ieguldīt vienlīdzīgi vai saņemt ienākumus neatbilstoši ieguldītajam (respketīvi, vai nu arī vecākā iegulda remontā vai arī jaunākā gūst īri tikai ieguldījumu apmērā).
2. Piedāvātais variants par to, ka jaunākā sastāda tāmi un gūst ienākumus no īres tikai veikto izdevumu apmērā ir neslikts variants, taču tāpat vecākajai māsai riskants (tāmi var fiktīvi veidot lielāku, it īpaši ņemot vērā to, ka vidējais dzīvoklis tiek remontēts par visu maksājot strādniekiem skaidrā un šīs izmaksas bieži sastāda lielu daļu).
3. Pēc teksta nevar īsti saprast, vai jaunākajai māsai jau ir nauda pirmajai iemaksai vai tomēr tā vēl jāsakrāj. Šajā situācijā izklausās, ka visvairāk peras jaunākā māsa (vecāki dzīvo mierīgi laukos un vecākā māsa ir nopakota), tāpēc es jaunākās māsas vietā katru mēnesi veidotu uzkrājumus maksimāli tos novirzot pirmās iemaksas uzkrājumam (tā kā vienīgie izdevumi saistībā ar pašreizējo dzīvokli ir tikai komunālie maksājumi). Tīklīdz sakrātu nepieciešamo summu, iegādātos atsevišķu nekustamo īpašumu un piedāvātu izīrēt esošo, dalot ienākumus uz pusēm. Jaunākā māsa neizklausās parliecinoši - ja viņai ir nauda remontam, tad veicot remontu, viņa to iztērēs (paliks bez pirmās iemaksas), taču, ja viņai remonta nauda var kalpot par pirmo iemaksu, kāpēc taisīt remontu?!

Šonrīf NĪ nodokli un zemes nomas maksu maksā abas. Komumālos jaunākā meita, jo tos patērē un tur dzīvo.
Izskatās, ka lielākā dala ir par to, ka abas taisa remontu un dala ienākumus no īres, šis varētu but labs variants. Vienīgais, dalot uz pusem, summa nebus liela. Tad noteikti nepietiks, lai jaunaka masa segtu kreditmaksajumus, ja panems savu dzivokli kredita

Izlasot šo, man gan tomēr liekas, ka tā jaunākā māsa ir nekauņa, kura grib labumu tikai sev. Redz, māsa savam dzīvoklim sakrāja kopā ar vīru, dzīvojot atsevišķi, nevis vecāku dzīvoklī. Un, ja turpina maksāt kredītu, tad taču arī to dara tikai par saviem līdzekļiem.

Reizēm skats no malas ļoti noder un ceru, ka jaunākā māsa sapratīs, cik negodīgi ir viņas uzskati. Retu reizi te tik tiešām ir tāda vienprātība viedokļos :)