mājdzīvnieks

Annie es saprotu. Problēma ir tā, ka es gribu, bet viņš nē.

ToBeFree, man nekad nav bijusi opcija neturēt suņus. Viņš par to ir bijis informēts vēl pirms sākām nopietni satikties, vēl pirms es biju nopirkusi savu pirmo izstāžu suni. Ja viņš man būtu pateicis ne suņiem, ar to arī viss beigtos.
Ka man teica paziņa, kas tas vīrs man tāds, lai aizliegtu man kaut ko par manu naudu ņemt? Viņai šobrīd ir 6 takši, kane korso un 2 aziāti. Vīram tur teikšanas nav nekādas

Harmony, manā gadījumā dzīvoju pie viņa. Ja ko īrētu vai būtu manā dzīvoklī lietas grozītos, iespējams, daudz savādāk. :/ bet laikam jau šo vajadzēja jautājumu jau pacelt attiecību sākumā..

Viņai šobrīd ir 6 takši, kane korso un 2 aziāti. Vīram tur teikšanas nav nekādas

Cik liela māja un zemes gabals?
--
J

Ja man vīrs pateiktu, ka man tādā jautājumā nav teikšanas, es noteikti meklētu speciālista palīdzību. Jo, jā, manuprāt, privātais mājoklis nav nekāda suņu audzētava. Es justos tā, it kā dzīvotu zoodārzā. Protams, ja abiem patīk, tad jau problēmas nav. Ja vienīgi, tas netraucē arī kaimiņiem.

Ko nozīmē - nav teikšanas? Vai tad kopdzīvē nav jārēķinās arī ar otra vēlmēm? Vai te no sērijas - ja tas ir mans dzīvoklis, ko gribu, to daru.. nepatīk - ej prom :D

Iretq majokli pirkt suni?,Ne nopietni? Un te ja ar draugu izskirsies kur iesi? Pie vecakiem? Vini bus ar mieru ja suns tev? Dzivnieku ja nem jafoma ilgtermina. In ka ar kuceni cauru dienu nemsies ja busi darba?

Annie, protams, es personīgi dzīvoklī gribētu pašlaik tikai 1 šuneli. Ja ir māja, tad, protams, var plānot vairākus. (l) Bet abiem jābūt piekrišanai, tur nav variantu manā gadījumā.

Apple_pie es uzskatu, ka ir jārēķinās. Bet te koks ar dibiem galiem: mana vēlme lai IR- viņa, lai NAV. Ko nu??

Pierunā vīrieti, lai izdodas!
--
Piemēram, mūsu mājās visi (es, vīrs, bērns) grib kaķi, bet, izvērtējot arī citus aspektus, ne tikai "gribu", esam nonākuši pie slēdziena, ka mums pagaidām noteikti nebūs.

Annie, tāpēc jau prasīju padomu KĀ?, bet te aizgāja kaut, kas nost no tēmas.

ToBeFree, ne Tavu dzīvnieku gaumi, ne darbu vai ko citu nezākāju.
.
Tava attieksme - nu, tā gan nav īpaši simpātiska. Tavam darbam, attiecībām, suņa gaumei utt. tiek garāmskrienot.
.
Kāpēc neesi pamanījusi, ka šeit runāju par Tavu attieksmi?

Bet te jau daudz ideju! Kas nostrādās uz konkrētu cilvēku, vislabāk zināms Tev, jo mēs viņu nepazīstam.

Nerātnā, nu fuu fui
Annie, nu nepazīstu gan laikam, ja nesanāk :(

Nu pagaidi drusku un uzjautā pēc kāda laika. Tikmēr varat kādreiz aizbraukt uz patversmēm pastaidzināt suņus, lai pierod kā tas ir. Tāpat varat vienoties, ka kādreiz kādi draugi ja brauc ceļojumā, atstātu jums suni pieskatit to vienu nedēļu un tas būtu tā kā izmēģinājums kura laikā viņš apmēram saprastu kā tas ir un iespējams mainītu domas. Tāpat arī pačekojiet internetā kopā - varbūt jūs varat atrast tādas šķirnes suni, kāds jums abiem patiktu. Tas būtu labs kompromiss. Bet nu jā, jā tev tas ir tik nenormāli svarīgi, tad tas bija jāizrunā jau pašā sākumā. Ja nē sākumā, tad pirms ievākšanās viņa dzīvoklī, tas bija obligāti jāizrunā, uz kādiem nosacījumiem tas notiek un kas kuram ir pieņemami. Cerams, ka jums izdosies atrast kopīgi risinājumu, galvenais ir atrast vidusceļu, nevis ņemt vērā tikai viena vēlmes. ;-)

Man vispār, ka turēt suni dzīvoklī, ir dzīvnieku mocīšana. Vienalga, cik mazs vai liels. Bet tiem cilvēkiem vienkārši nav sirds. Izliekas par dzīvniekmīļiem, bet tajā pašā laikā izved arā tikai pačurināt un nedēļas nogalē aizved garākā pastaigā, tā kā cietumā. Citus vispār čurina uz absorbējošā paladziņa.... Un reti ved ārā. Nezinu, ja neesi aktīvs pensionārs vai bezdarbnieks, kas var atļauties suni izvest ārā 4 vai vairāk reizes, tad neņem suni.

Varbūt tiešām nevar, jo es kaut kā nevaru iedomāties, ka mani varētu pierunāt turēt suni.

Nē pa tēmai, bet es nevaru saprast, kas lietotājai ar vārdu "nerātnās" vainas. Lien katrā diskusijā ar saviem palagiem, no kuriem lielākā daļa vispār ir ne pa tēmai, selektīvi pieķeras pie katra vārdu salikuma, kas šai nav pa prātam un tik cep palagus. Get a life, meitēn ;-)

ToBeFree, tas 'fuu fui' par Tavas pašas attieksmi pret 'suņa problēmu'?

Pēc dažiem komentāriem ir skaidrs, ka draugam labāk nepiekāpties :

Manā gadījumā draugs negribīgi piekrita. Uzsveru, ka Negribīgi.
Rezultāts?
Visa atbildība par suni ir man. Es ceļos katru rītu 6 vai agrāk lai izvestu ārā suni, kaut arī man ir brīvdiena, bet draugs tajā dienā ceļās 6. Viņš izsaka muļķīgus argumentus kādēļ to nevar izdarīt.
Kad man darbā ir maiņa līdz 21, atnākot mājās viņš reizēm nav suni pabarojis, jo aizmirsa.
Kad suns vakarā ielien pie mums gultā un ir noilgojies arī pēc drauga, kurš tikko ir atnācis mājās, man sirds vienkārši lūzt, redzot, kā suns tik ļoti alkst arī pēc viņa mīlestības un uzmanības, bet draugs viņu stumj no sevis nost.

neticu, ka viņš par to mazo dvēselīti neparūpētos, kamēr būtu darbā.

Tā kā gan jau gabals nenokristu vienreiz nedēļā izvest suni.

..jo tas jau tikai pierunāšanas procesā ir "pati maksāšu, pati darīšu", dzīvē tas, acīmredzot, nestrādā. Beigu beigās pierunātājs tomēr sagaida (īsti sievišķīgā manierē), ka otrs izvedīs suni ārā, pabaros, atbildēs uz suņa mīlestības alkām un tā tālāk. Rezultātā, draugam būs jājūtas vainīgam, ka viņš nedara to, ko negrasījās un nevēlējās darīt jau no sākta gala.
Varbūt draugu var nosaukt par egoistu, jo viņš nevēlas suni savā dzīvoklī, bet autore ir tieši tāda pati.