Alkoholisms

ev ir jāsaprot, kāpēc tu dzer? Vai tu tā esi darījusi vienmēr? Pirms bērna? Pirms bijušā vīra? Vai tas ir aiz garlaicības, lai aizmirstos, lai mazinātu emocionālo spriedzi, lai mazinātu skumjas?

Agrāk mans alkohola patēriņš bija šampanieša glāze uz svētkiem. Sākās pēc šķiršanās. No sākuma tāpēc, ka bija tāda atvieglojuma sajūta, gandrīz kā svētki, ka viņš ir prom un tad, kad viena ome paņēma mazo, nopirku vīnu un vakaros pasēdēju ar to. Toreiz ar vienu pudeli pietika uz visām dienām. Vairāk sāku dzert tad, kad likās, ka tas nomierinās no visiem pārmetumiem, par to, ka es neesmu pabeigusi skolu, ka es esmu aizgājusi no tik superīga vīrieša (Daudziem turīgs un sabiedrībā pieklājīgs jau ir labs), ka noteikti manam bērnam viņa slimība ir tāpēc, ka es esmu muļķe un vakcinēju viņu. Vienkārši - dari ko gribi, viss slikti, jo citiem viss labāk.

garlaicības sekas!

Lai nu par ko, bet par garlaicību es sūdzēties nevaru. Nodzīvo nedēļu manā vietā un uzzināsi, ka garlaicīgi ir Tev, ja Tu vari tā pateikt.

Meitene tagad sēž, kukst...."visas tā saka, visas piekrīt man, ka man ir problēmas. Jā es tik tiešām esmu alkoholiķe un drīz pļēgurošu visu mēnesi"

Es neatnācu uz šejieni, lai uzzinātu vai man ir problēmas. Es jau zinu, ka man tās ir. Es gribēju tikai uzzināt, vai man neradīsies papildu problēmas no tā, ka meklēšu palīdzību.

Tu pati teici, ka komentāros drīkst rakstīt arī sliktas lietas. Nu- sarakstīja, nesūdzies! Bet par tēmu-droši ej uz AA! un pēc tam pastāsti, kā gāja! Tas palīdz, tici man!

. Es gribēju tikai uzzināt, vai man neradīsies papildu problēmas no tā, ka meklēšu palīdzību.

Nu atkarīgs , kur tu iesi. Drīzāk jā, nekā nē.

Tu pati teici, ka komentāros drīkst rakstīt arī sliktas lietas. Nu- sarakstīja, nesūdzies!

Es teicu, ka sliktas lietas rakstīt var. Es neteicu, ka es taisos ļaut sev kakāt uz galvas un pret to nekā neaizstāvēties. Tu iedomājies, ka tas vien, ka es apjēdzu, ka man ir problēmas ar alkoholu, uzliek man pienākumu klanīties katram, kas izdomā, ka labāk par mani zina, kas ir, kas nav?

Astriida, pēc Tava rakstītā spriežu, ka vienu atkarību (atkarīgas un vardarbīgas attiecības) iemaini pret otru - alkoholu.
.
Terapeits palīdzēs saprast, kur ir problēma, ja meklē kaut ko, kam pieķerties (Tavā gadījumā vīrs, pēc tam grādīgais, kas būs pēc tam, ja nerisināsi?), kas beigās savažo tā, ka esi sprostā un nav kur mukt.

Cilvēks var dzert reizi mēnesī un var būt problēmas, un var dzert katru nedēļas nogali bet nebūt problēmas. Šajā gadījumā nav nozīmes, cik bieži viņa dzer, ja viņa apzinās, ka nevar apstāties. Tādēļ pareizi dara, ka meklē palīdzību.
Ja viss ir tā kā tu saki, tad neatņems bērnu par to vien, ka meklē palīdzību. Bērna klātbūtnē tu nedzer, par viņu parūpēties vari, darbu ieraduma dēļ arī nekavē, un sliktu piemēru bērnam nerādi.
Es gan neteiktu, ka jāiet uz AA vai pie kāda speciālista ārstēt šo, bet gan meklēt veidu, kā cīnīties ar to, kas tev liek dzert. Varbūt psihoterapeits var palīdzēt neņemt galvā visus to pārējo cilvēku apvainojumus un izcilos "padomus". Varbūt vari vienkārši meklēt kādu atbalsta cilv\eku, ar ko grūtos brīžos izrunāties, tā vietā lai ķertos pie pudeles.
Varbūt painteresējies par kādu krīzes centru, kurā varētu meklēt palīdzību.

wee, un kur autorei būtu jāiet, lai viņa problēmu risinātu, un kur viņa sameklēs sev vēl lielākas problēmas, m?

Es TEV nekakāju uz galvas, un nav vērts diskutēt ar cilvēkiem, kam nav bjusi saskare ar alkoholismu. Ja gribi, uzraksti privāti. ;-)

Cilvēks var dzert reizi mēnesī un var būt problēmas, un var dzert katru nedēļas nogali bet nebūt problēmas. Šajā gadījumā nav nozīmes, cik bieži viņa dzer, ja viņa apzinās, ka nevar apstāties. Tādēļ pareizi dara, ka meklē palīdzību.

+++

ai, ko niekojies, rekā mēs pļaujam, un nekas?

Es nesmejos par domu, ka nav pareizi cilvēkam, kas jūt, ka ar viņu nav labi, teikt, ka problēmu nav, bet tā frāzīte...
*
Autorei
Man ir paziņa, kas apmeklē anonīmos. Neziņo viņi neko. Tur galvenais ir cienīt cita anonimitāti un neko nenest ārpus sienām.

nav vērts diskutēt ar cilvēkiem, kam nav bjusi saskare ar alkoholismu.

Arī ar tiem, kas saka, ka alkoholismu izārstēs sports, nav jēgas.
Sports ir cosmo panaceja. Tev ir depresija? Sports. Tev ir alkoholisms? Sports. Vēzi, nez, sports neārstē? (t)

Astriida, Tev vēstule

Alkoholismam katrā gadījumā pazīmes var atšķirties. Ir veselas sabiedrības, kas dzer vīnu katru dienu visu mūžu bez tendences gadu gaitā palielināt devas un ir tādi, kam iedzeršana reizi mēnesī rada problēmas. Man patika kā viens narkologs teica -problēma ir tad, ja Tu sāc just vajadzību melot apkārtējiem par izdzertā daudzumu.

par to, vai aiziešana pie speciālista izraisīs kādas sekas. principā jau ne. ja viņš/a pats nesadomā kaut ko paziņot sociālajiem/bāriņtiesai (īpaši jau kādā sasmakušā mazmiestā). kura teorētiski var sākt bāzt šņukuru.. bet viņi neko nevarēs piesiet tik un tā, ja Tu pālī nesēdi kopā ar bērnu vai viņi nesaņem sūdzības no bērna utml. bet tādas automātiskas paziņošanas sistēmas nav.

problēma ir tad, ja Tu sāc just vajadzību melot apkārtējiem par izdzertā daudzumu.

Par daudzumu es nekad neesmu melojusi, jo sākumā nelikās, ka dzeru tik daudz un neviens arī neko neteica, tāpēc to fāzi es izlaidu un esmu tajā, kur melo par pašu faktu, ka dzerts vispār ir. Seja man ir tāda no tā, ka vienai cīnīties ar dēla invaliditāti nav viegli (Kaut arī viņš patiesībā sen jau ir izmācīts tā, ka maz atšķiras no parasta bērna) un alkohola smaka no tā, ka dzeru bolderjāņu tinktūru, lai nomierinātos. Un vēl viena lieta - es pēdējās brīvdienās neaizgāju kur biju apsolījusi. Sameloju, ka man saules dūriens, neskatoties uz to, ka tas bija ruma dūriens. Vēl kādai ir šaubas par to, kāpēc es par sevi tā esmu sākusi domāt?

Es ieteiktu griezties pie psihoterapeita. Tas viss ir galvā. Jāsaprot, kāpēc ķeries pie pudeles. Visbiežāk tā būs depresija. Nejoko un dodies pie ārsta.

Narkomanija, alkoholisms un citas primitivas vajibas- tas ir cilveka dzives zema deriguma sertifikats. Ja cilveks ir izvelejies sada veida degradaciju, turklat izvelejies to apzinati, vins man neizsauc ne zelumu, ne lidzjutibu. Tas vispar ir Homo sapiens primitivisms ka tads, kuri visu laiku sev mekle kadus kairinatajus- iespeju ieiet izmainita apzinas stavokli. Panakt to var dazados veidos. Apzinu maina: temperaturas proceduras, militarie gajieni, ritmiskas samanu dejas, narkotikas, alkohols...Kads tam ir gatavs upuret savu dzivi, nakotni, attistibu. Kads no ta visa spej izvairities. Dzerot jus degenerejat neironus(tas notiek, lietojot jebkuru alkoholu). Kad jus nogalinat smadzenu sunas, kuras tiesam neatjaunojas(atjaunojas hipokampa zobainaja fascija, pamata sunu masivu jus tikai zaudesiet), jus nodarbojaties ar sevis kroplosanu.
Es neko neaizliedzu, nevienam neko neatlauju. Es neesmu ierednis, socialo dienestu darbinieks, es tikai izsaku savu viedokli par to, ja cilveks nav spejigs pretoties tik vienkarsam kardinajumam un ir gatavs visam, lai sasniegtu so izmainito apzinas stavokli, tad drosi vien vins nerada ipasu vertibu sabiedribai. Ir maz ticams, ka pie so cilveku galvas stav automats. Tapat diez vai cilveki dzer bioaktivus ekstragentus un aptieku svalkas mekle pudelites ar neizlietiem skidrumiem. Ja cilveks ir sacis dzert- ta ir vina problema. Katram ir izveles briviba izdarit pasnavibu, veikt abortu, klut par Nobela premijas laureatu, iziet vienam pasam piketa... Vienigais vienas vai otras sabiedribas attistibas raditajs ir Nobela premijas laureatu skaits. Ta ir objektiva lieta. Komentari par to, ka dzeraja ir laba mate, izdzertais alkohola daudzums neko neietekme, ir aplami. Visticamak, sie komentetaji ir kartejie dzeraju berni, tapec ir ar pazeminatam prata spejam:)

Jolly-Roger, reizēm ir labāk paklusēt nekā izvemt visu savu idiotismu internetā.

es labāk deģenerēju, kas man ir, nevis gudri muldu par to, kas man nekad nav bijis ;P

džolijs rodžers ir kāds zinātņu doktors? kas visžēlīgi velta savu laiku mums te?