Sveikas!
Jau vairākus gadus esmu domājusi par iespēju kļūt par brīvprātīgo kādā no Rīgas bērnunamiem.
Vai kādai ir pieredze? Saprotams, ka tas ir emocionāli smagi, var nakties piedzīvot nepatīkamas situācijas un galu galā atteikties no savas izvēles. Bet esmu pozitīvi noskaņota un apņēmības pilna.
Tikai vai bērnu nama bērniem ir vajadzīgs vienkārši laiks, ko varu viņiem veltīt? Esmu gatava spēlēties, sarunāties, doties pastaigās, ja paveiksies, tad kļūt par draugu, uzticības personu. Vai arī brīvprātīgais darbs paredz tikai tiešu iesaistīšanos personāla darba pienākumu veikšanā? Es īsti nebūtu gatava kopt un auklēt zīdainīšus, taču ar pastāvīgiem bērniņiem gan varētu
689
