Pirmskāzu pārdomas

Jo tālāk lasa, jo vairāk skaidrs, ka aiz mazām šaubām slēpjas lielas problēmas.

Tieši tā. Pastāsti labāk vēl kādu ''sīkumiņu'', ka bez darba, kāvās, dzēra un aizgāja pa pieskari. Tu kā māte viņam!

Nu vēl jo nenormālāk paliek.

Ne jau attiecībās kā tādās ir vaina, bet gan manā galvā un domāšanā.

Uztverē arī. Ir attiecības, kas balstītas mīlestībā, un ir attiecības, kas balstītas atkarībā vienam no otra, no attiecībām kā tādām, no bailēm palikt vienam, neprecētiem vai šķirteņiem, vecmeitās/vecpuišos utt.u.tjpr. - un arī visos šajos atkarīgu attiecību gadījumos cilvēki ar' apgalvo, ka mīl, ka attiecības ir lieliskas.
.
Iemesli? Bērnībā, pa lielam nošpikojot vecāku attiecību modeli, kuru pieņem par īsto un pareizo, un, ja ar tādu jūtas pietiekami komfortabli visu savu pieaugušā dzīvi, tad tā arī nodzīvo. Un visu dzīvi domā, ka mīl.
.
Jezga sākas tad, kad paplašinās apvāršņi un pamana, ka var arī citādāk - gribas to jauno un nezināmo, to pašu, no kura, visticamāk, bail, to, kuru vēl nepazīst, neprot, bet vecais, pierastais un komfortablais, arī sauc atpakaļ, tas pats, kurā ir palicis par šauru un neērtu, jo no tā ir izaugts, tomēr tas tik mīļš un pazīstams, ka grūti no tā atvadīties.
.
Aizej gan pie seksologa. Vai kāda cita Tev piemērota terapeita.
.
.

puisis ilgstoši bija bez darba, dīkdieņoja, dzēra, kāvās utt., bet toreiz es biju tā, kas neaizgāja, lai gan viņš to iniciēja, jo man bija ļoti žēļ viņu atstāt. Zināju, ka bez manis viņš aizies pavisam purvā... 

Tu būtu viņam 'māte' un viņš Tev 'dēls', vai? Zini, ar dēlu gulēt ir incests - šito vecum veco dabas likumu neviens vēl nav atcēlis un neatcels, grozies kā gribi. Ģenētika.
.
Ja Tu esi iesaistījusies emocionāli, psiholoģiski incestuālās attiecībās ar vīrieti, pat ja viņš bioloģiski nav Tavs dēls, zemapziņa var neļaut ar viņu gūt seksuālu baudu, lai kādus brīnumus mēģinātu. Jo ar dēlu neguļ. Viņu audzina, baro, ģērbj, glābj no dzeršanas, sliktiem draugiem, bezdarba, žēlo un saudzē, jo tas taču nevarīgs un mazs bērns... Bet gulēt ar viņu - ni ni ni, tam dēli nav paredzēti (un mātes arī nav domātas seksuālās baudas gūšanai, visu citu, jā, lai būtu, bet ne jau sekss). Psiholoģija.
.
Seksam paredzēts Vīrietis. Un Sieviete.
.

Šobrīd puisis ir ļoti labojies un audzis, lielākoties manis dēļ, un es nevaru iedomāties, ka es viņu tā sāpināt tagad. Zinu, ka viņš būs ideāls vīrs, kurš mani ļoti mīlēs, bet tāpat galvā jaucās dažādas domas. 

Puisis ir ļoti audzis gan domāšanā, gan darbos.

Esi labu un paklausīgu dēlu sev uzaudzinājusi, viņš Tevi tik tiešām ciena un respektē. Un mīl. Kā māti.
.
Māti var arī apprecēt - Edips savu miesīgu māti taču apprecēja. Tas iz literatūras.
.
Aizej gan pie tā terapeita.

Nerātnā, man jau šķiet, ka mazliet pārspīlē. Jā, es centos cilvēkam būt blakus un atbalstīt, kad viņam negāja labi un nāca laukā visādi nesmukumi. Katram varbūt savas melnās strīpas. Viņš saprata savas kļūdas un labojās. Tas nav tas, ko parasti attiecībās dara? Tas ir tikai tas, ko dara mātes? Vai attiecībās otra pusīte pie katras neveiksmes uzreiz jāpamet, lai pats kūņojās laukā? Es pat parastu draugu šādā situācijā nepamestu un nenovērstos, kur nu vēl savu puisi.

Pragmatiski un distancēti rakstu, jo tomēr negrasos iekļaut savā vēstījumā visas savu attiecību detaļas, turklāt, kā jau iepriekš teicu, attiecības ir foršas, puisis ir super.

Runa nav par detaļām - daudzas šeit ierakstīja daudz mazāk detalizētus stāstus par savām attiecībām, kas nebija ne pragmatiski, ne distancēti. Piemēram, runājot par šo:

toreiz es biju tā, kas neaizgāja, lai gan viņš to iniciēja, jo man bija ļoti žēļ viņu atstāt. Zināju, ka bez manis viņš aizies pavisam purvā... Un tie bija brīži, kad es pati gandrīz aizgāju pa kreisi...Nepārprotiet, mums bija forši šos gadus, bet bija momenti, kad tiešām varējām aiziet katrs savu ceļu. Šobrīd puisis ir ļoti labojies un audzis, lielākoties manis dēļ, un es nevaru iedomāties, ka es viņu tā sāpināt tagad.

Varētu gaidīt, ka kaut kur šajās 9 lappusēs diskusiju parādīsies kāds teikums, ka tu esi tā, kas vīrieti mīl, bet lasām tikai to, ka viņš ir foršs, caurmērā jūs labi satiekat, lai gan kādā brīdī nepameti viņu aiz žēluma, tāpat kā nepamet tagad, jo nevari iedomāties, ka varētu viņu sāpināt. Protams, varbūt es kļūdos, jo no dažiem ierakstiem forumā var saprast ļoti maz, bet man izklausās, ka tava motivācija šajās attiecībās būt un tavas jūtas pret šo vīrieti nav savienojamas ar ''wow'' seksu, mazāk ''normālu'' un kaislībām pilnāku dzīvi, ko tu raksti, ka gribētu. Lielu tiesu arī tādēļ, ka pirmais, ko tu grūtību priekšā šķietami izvēlies darīt, ir upurēt savas vēlmes. Piemēram, man joprojām nav skaidrs, kādēļ tu apgalvo, ka precēta vairs nevarēsi viena doties spontānā ceļojumā. Tādēļ, ka baidies pat tikai ļoti nelielā mērā sašūpot to attiecību laivu, radīt vīrietim nelielas neērtības? Kāda cita iemesla dēļ?

Ja Tu esi iesaistījusies emocionāli, psiholoģiski incestuālās attiecībās ar vīrieti, pat ja viņš bioloģiski nav Tavs dēls, zemapziņa var neļaut ar viņu gūt seksuālu baudu, lai kādus brīnumus mēģinātu. Jo ar dēlu neguļ.

Tas ir nenormāli spekulatīvi, bet lieliem vilcieniem es piekrītu - ja jūtas pret cilvēku ir tādas, ka viņš ir jāaizsargā no visas pasaules un varbūt arī pašam no sevis (un arī pašai no sevis), tad just pret šādu cilvēku spēcīgu kaisli, kas tomēr ir priekšnosacījums labam seksam, ir praktiski neiespējami. Personīgi varu teikt, ka bezdarba/dzeršanas/kautiņu epizodes jebkura cilvēka dzīvē neatgriezeniski mainītu manu viedokli par viņu. Un lai gan esmu šādā situācijā kādam draugam palīdzējusi ilgu laika periodu, lielā mērā respekts pret viņu man kopš tā laika ir pazudis.

Es gan neesmu precējusies, bet pieņemu, ka pirmskāzu šaubas man uznāktu pat vislieliskākajās attiecībās - vienkārši raksturs tāds, ka apsveru visus "a ja nu?" scenārijus :-D Tiesa gan, uz beigām autores komentāri liek domāt, ka varbūt problēmas ir dziļākas.

Diezgan viegli pateikt. Ko darīt, ja nav pat uzbudinājuma pirms paša seksa? Ka reāli tur viss ir sauss? Cilvēks mīļš un tuvs, bet šī ir tā lieta, kas grauž.
It kā sīkums, it kā nē.

Šis gan nav sīkums.
Bet es varu saprast, kā tas ir, kad satiekas divi nepieredzējuši cilvēki un tad, ja nav savās attiecībās iestrādājuši ļoti tiešu, atklātu komunikāciju par seksuāliem jautājumiem, tad sekss var palikt "meh" stadijā gadiem ilgi, varbūt pat visu mūžu. Cilvēkiem ir dažādi ļoti primitīvi priekšstati par seksu, piemēram, ka tikai vaginālais orgasms ir "īsts" orgasms un ka ar sievieti kaut kas automātiski nav kārtībā, ja to nevar sasniegt. Vai arī seksuālā "ēdienkarte" ir tāds standarta pamatkomplekts - pabučoties, paaiztikt otru ar rokām, ar mēli, un tad čiki-briki un gatavs. Dažiem ir priekšstats, ka tas, lūk, ir sekss un kas tur ko neprast, vai pat - ja tev kā sievietei ar to nepietiek, tad taču ar tevi kaut kas nav kārtībā! Un tā rodas slikts un viduvējs sekss. Labs sekss ir tad, kad otrs cilvēks mēģina uztvert neverbālās zīmes (skaņas, kustības) seksa laikā, kā arī ir gatavs atklāti, pavisam tiešā tekstā runāt par to, kas sagādā baudu, eksperimentēt vienam ar otru. Nav tāda viena pareizā veida, kā nodarboties ar seksu - katram ir atšķirīgas lietas, kas pirmkārt iekvēlina un otrkārt fiziski sniedz baudu. Taču šāda pieeja prasa atzīt to, ko daudzi negrib atzīt - ka tu neesi seksa dievs un neesi piedzimis ar zināšanām, kā apmierināt jebkuru sievieti pasaulē. Tāpēc ir vīrieši, kas vienkārši dragā un priekšu ar savu "seksa pamatēdienkarti", bet viņu partneres tikmēr tur mēli aiz zobiem, lai neaizvainotu ego. Daudzkārt arī sievietes pašas nav iepazinušas savu ķermeni un nezina, kas viņām sagādā baudu, kas nē, tāpēc nevar sniegt verbālus norādījumus.
Es iesaku izlasīt Emily Nagoski grāmatu Come As You Are, kur, manuprāt, ļoti labi un ar viegli saprotamām metaforām aprakstīta sievietes seksualitāte. Viens no mītiem, ko viņa apgāž - ka sievietes seksualitāte ir tāda pati kā vīrieša - ja vīrietis no īsas priekšspēles un iekšā-ārā gūst baudu, tad arī sievietei vajadzēja būt baudas augstumos; ja tā nebija, tad kaut kas ar viņu nav kārtībā (kā to vienā komentārā apmēram pateica arī autore). Vīriešiem tomēr tā anatomija ir vienkāršāka, bet vairumam sieviešu tomēr vajadzēs pielikt lielākas pūles. Es ticu, ka ir sievietes, kuras var relatīvi viegli sasniegt orgasmu un būt apmierinātas, bet tas nav vairākums.
Mīts ir arī tas, ka ir tikai viens "īstais" orgasms - vaginālais, bet klitoriālais orgasms ir "neīsts". Būtībā tas viss ir viens orgāns, kā jau nerātnā teica, tikai veidi, kā to stimulēt, ir dažādi. Ja tev vajag ilgāku vai citādāka veida stimulāciju kā vīrietim, tad tas ir pilnīgi normāli. Vajag tikai iepazīt veidus, kā to izdarīt. Eksperimentēt vienam ar otru, varbūt eksperimentēt ar kādām seksa rotaļlietām, ieklausoties savā ķermenī un ļaujot to darīt otram. Šis process, starp citu, ir ne tikai fizisks, bet notiek arī prātā - vajag iemācīties pašai sevi uzvilkt, koncentrēties uz savām sajūtām un tās paspilgtināt. Dažām sievietēm tas nāk dabiski, citām nē. Galu galā - ja tu jau pašā sākumā zini, ka sekss ar šo partneri tev sniegs baudu, tad tu tā arī noskaņojies. Ja sāc priekšspēli ar domu "nu jā, kaut kas mums šajā jomā neštimmē", tad tas ir daudz grūtāk. Bet šāda pārliecība nāk no iepriekšējās pieredzes ar partneri.
Vēl viena lieta - tajā grāmatā bija aprakstītas "bremzes", kas sievietei traucē sasniegt baudu. Nepiemērota situācija - piemēram, ir tikai 20 minūtes un tad jātaisās uz darbu (bet tajā laikā varbūt sieviete knapi var paspēt pa īstam uzbudināties), jābūt klusiem, jo vecāki, bērni utt. mājās, varbūt ar partneri vispār nav pietiekamas emocionālās intimitātes, varbūt sakrājies aizvainojums pret partneri. Varbūt ir tik daudz stresa avotu dzīvē, ka nevari pilnībā no tā atiet. Tas arī ir iemesls, kāpēc ceļojumā, atvaļinājumā vai slinkā brīvdienas rītā baudu sasniegt var būt vieglāk.
nerātnajai īstenībā bija arī laba doma (bet, iespējams, pārāk samežģīti pasniegta) par to, ka ir grūti sajust iekāri pret cilvēku, par ko tev kādā brīdī ir bijis jāuztraucas kā par mazu bērnu. Seksuālā iekāre nav tāds jautājums, kur tā ir vai nu par 0% vai visiem 100%, un tas var laika gaitā mainīties. Ja tu nevari paskatīties uz vīrieti kā pašpietiekamu, uzticamu, tavā labsajūtā ieinteresētu cilvēku - tad kāda tur iekāre? Iekāre sākas galvā, tam ir visai maz sakara ar to, cik skaisti ir vīrieša sejas panti vai cik viņa presītei kubiki. Tas, protams, var ieintriģēt, bet līdz orgasmam nevienu nenovedīs.
Rezumējot, seksuālā ēdienkarte ir reāla lieta. Tu pusdienās vari apēst ceptus kartupeļus ar cīsiņiem (nav jau negaršīgi), bet vari arī restorānā pasūtīt piecas kārtas ar fantastiskiem ēdieniem. Ir, kam pietiek ar cīsiņiem, bet vairumam tomēr nē - un tas nenozīmē, ka ar ēdāju kaut kas nav kārtībā. Ja ar īsu priekšspēli un iekšā-ārā nepietiek (es domāju, ka autorei nepietiek, ja ir jācīnās ar sausumu un iekāres trūkumu), tad ir tik daudz citu iespēju, kā to dažādot! Priekšspēlei jābūt tik garai, lai main course gribētos tā, ka pa sienām jārāpo. Jāatrod īstos punktus un veidus, kā tos stimulēt - ar rokām, ar mēli, ar rotaļlietām. Ja paša seksa laikā nav pietiekama mitruma vai vienkārši paliek neinteresanti, tad var uz brīdi pārtraukt un atgriezties pie priekšspēles. Vai arī papildus klitorālo stimulāciju seksa laikā. Ja vīrietis pirmais sasniedz orgasmu, tad tas nav akmenī cirsts iemesls beigt ballīti. Viņš var turpināt, kamēr līdz tam tiec arī tu.
Tam nav jāmeklē jauni partneri - to var īstenot arī esošo, bet tikai tad, ja pati esi ieinteresēta savā baudā un otra puse to atbalsta, nevis dzen demagoģiju "man viss ok, ja tev nav, tad esi kaut kāda nepareiza".

man jau šķiet, ka mazliet pārspīlē.

kapkeiks, nav iespējams pārspīlēt, ja nav materiāla, no kā, proti, ziloņa nebūs, ja pirms tam nav bijis ods.
.
.

Jā, es centos cilvēkam būt blakus un atbalstīt, kad viņam negāja labi un nāca laukā visādi nesmukumi.

Man būtu ļoti interesanti uzzināt, kā tieši tas atbalsts un būšana blakus izpaudās. Arī - kas tie konkrēti par nesmukumiem, kas no viņa puses nāca laukā.
.

Katram varbūt savas melnās strīpas. Viņš saprata savas kļūdas un labojās.

Ļoti paklausīgi no viņa puses. Jā, kas ir tās kļūdas, ko viņš saprata, labojās un vairs nepieļaus?
.
Cik daudz labojusies šajās attiecībās esi Tu? Kāda ir Tava izaugsme šo astoņu gadu laikā?
.

Tas nav tas, ko parasti attiecībās dara? Tas ir tikai tas, ko dara mātes? Vai attiecībās otra pusīte pie katras neveiksmes uzreiz jāpamet, lai pats kūņojās laukā? Es pat parastu draugu šādā situācijā nepamestu un nenovērstos, kur nu vēl savu puisi.

Ilgstoša slaistīšanās bez darba, dzerstiņi, dīkdienība, kautiņi... Ko un kā Tu viņam palīdzēji, lai viņš ar to tiktu galā?
.
.
.
P.S.
Kur un kā pat lāga neparādījies pazuda Tavs Lielais O visā šajā jezgā?
Un ko Tu dari, lai viņš Tev sagādātu baudu, ne nodarītu savu un atstātu Tevi seksuāli neapmierinātu?

Starp citu, kas ir jūsu kāzu svinību finansējuma avots - iekrājumi vai kredīts, vai abu mikslis?
.
Kas krājis/uz kā vārda kredīts - Tu, viņš, jūs abi, jūsu vecāki no abām vai vienas un, ja tā, tad kuras puses?

Tiešām kāds ņem kredītu kāzām? No kurienes tev tas? :D

Nerātnā, visu maksājam paši. Drīzāk teiktu, ka lielāko daļu sedz viņš. Nav, ko piedomāt lietas. ;-)

Peekaboo, daži ņem. Pazīstu vienu pāri, kas paņēma. :D Paši vēl pie tam dzīvo pie vecākiem, bērna, kā dēļ varētu precēties tik steidzami, nav.. Vienkārši jocīga domāšana.

kapkeiks, tas par kāzu finansējuma avotu bija jautājums ne apgalvojums. Teikumu beigās ir tādas speciālās zīmes '?', kas saucas 'jautājuma zīmes' un tas norāda uz to, ka tas ir jautājums. Jautājumi domāti, lai noskaidrotu detaļas, precizētu, uzzinātu, saprastu utt. kaut ko vairāk.
.
Jautājumus uzdot ir normāli, tas uzreiz nenozīmē, ka kāds kaut ko piedomā.
.
Ā, vēl ir retoriskie jautājumi, kuriem atbilde jau zināma tāpat, bet šoreiz tas gan nebija šādi domāts. Man jau nu šķiet, ka retoriskie jautājumi ir atpazīstami, protams, ja tie ir korekti uzrakstīti.
.
Ja nu nav saprotams, vai tas par kāzu finansējuma avotu bija jautājums, retorisks jautājums vai apgalvojums, tad, protams, vaina ir manā rakstītprasmē. Vai arī Tavā lasītprasmē. Whatever.
.
Pārpratumu noskaidrošanai varu precizēt, ka tas bija domāts kā jautājums un ne kā citādi. :)
.
.
.
Līdz galam gan neatbildēji (neminēji, vai tie iekrājumi vai kredīts, un, jā, atrodas cilvēki, kas ņem savām vai savu bērnu kāzu svinībām kredītu), bet ne jau man vai kādam citam tās atbildes domātas. Tās domātas Tev pašai.
.
Tas pats attiecas arī uz jautājumiem, kurus Tu galīgi laid gar ausīm un vispār šeit neatbildi (uz ko Tev ir pilnas tiesības, jo publisks forums ir un paliek publisks, kaut anonīms) - par viņa melnajiem brīžiem un nesmukumiem, kas tad nāca laukā, kļūdām, ko pieļāvis un labojis, no kurām mācījies, detaļām par to, kā izpaudās Tavs atbalsts un palīdzēšana viņam slaistīšanās, dzerstiņu, kautiņu un dīkdienības periodā, ko Tu esi mācījusies savās attiecībās, kā tajās esi augusi un kādā veidā, intīmas detaļas par Tavu seksuālo dzīvi utt.u.tjpr. - bet, atkārtošos, ne jau man tās atbildes vajag. Vajag Tev pašai.
.
Kur un kā Tu tās atbildes gūsti, un kā Tev labpatīk tās saņemt - tas jau Tavā ziņā.
.
Ja tas ods pie auss uzstājīgi nesīktu, gan jau nebūtu pēc divu ar astīti gadu klusuma perioda meklējusi pēc padoma cosmo.
.
.
.
Manas aritmētiskās dotības gan nejēdz savilkt kopā to, kā pirms divarpus gadiem Tev bija 23, bet šodien - 27, bet, nu, mazums iemeslu, kāpēc lai meitene toreiz vai tagad paņemtu nost/pieliktu klāt sev kādu gadiņu.
.
Tāpat mana loģika nesaprot, kas tās par pretrunām, kur sākumā Tev attiecības teju ideālas, jo Tu tik laimīga visus tos astoņus gadus un nu tik ņemies ap gaidāmajām kāzu svinībām, tikai mazs sīkumiņš traucē, proti, nav īpaši ugunīga seksuālā dzīve un attiecībās tāda pliekanība, ka sirds sauc pēc kaut kā tāla un nezināma, pēc tam izrādās, ka esi sausāka vēl par Sahāras tuksnesi, un beigās sanāk, ka ideālajās astoņu gadu attiecībās bijuši ne mazums rūgtuma pilni brīži (vismaz manās acīs tie ir pamatīgi partnerattiecību nelaimes vēstneši, pat kaut viens no tiem ir pamatīgs sarkanais signāls) - puiša ilgstoša slaistīšanās bez darba, dzerstiņi, kautiņi un dīkdienība. Ā, un vēl jūsu abu neprasme sarunāties, klausīties, ieklausīties un dzirdēt vienam otru visus astoņus attiecību gadus, tā vietā tikai raida vārdus tukšumam, jo otrs ne vella nedzird vai dzird to, kas tai brīdī izdevīgi.
.
Bet katram jau savs. Jā.

Te baigi tiek izplūsts uz visām pusēm. Varētu jau sākt diskusiju par to, kas tad vispār ir mīlestība un cik daudzi pāri ir ar pareizo mīlestību.

Vienaa teikumaa-tu neesi gatava lauliibaam!

Nerātnā, tu esi attiecībās un ja , jā, tad cik ilgi?

Kazas galvenais ir atributi- ziedi, plivurs un slipse. Kazas ir divu kailu pertiku savieniba. Man apkaunojosi primatu rituali neizraisa simpatijas :)

Nerātnā, tu esi attiecībās un ja , jā, tad cik ilgi?

wee, kas tad nu - Tev aptrūcies ikrīta klaču materiāla, jo Taviem vīrieškārtas draugiem aiz vecuma nevarības pēdējā laikā neiet ar babenēm, līdz ar to nav vairs jaunāko nakts pikanto piedzīvojumu likstu, par ko ierēkt, tāpēc lūko jaunas baumas un svaigas asinis, ko savā lokā apspriest, ko, a?

Nē, man ir interesanti vai tu savu loģiku un nostāju piekop esot ilgstošās attiecībās jeb tā ir ideālās kaķu tantes dzīves filozofija.....? Un kā tādu palagu rakstītāja ,kura moralizē autorei par to , ka tā ne tā atbildējusi uz viņas jautājumu, kur galā taču ir ? zīme, pati nav spējīga atbildēt ar jā/nē/nav tava darīšana !

wee-ideaalaa minku tante buutu domaata es?!:-D
Es atceros savas pirmaas kaazas,kad 10 dienas pirms kaazaam ,peeksni aizdomaajos ,vai daru pareizi,varbuut nevajag tomeer utt.Es vienmeer esmu teikusi,ka mans viirs bija loti labs viirs,teetis ,bet vai es vinu loti miileeju?Nodziivojaam labu laiku kopaa,saticiigi,labi,bet es neteiktu ka taa bija miila,kad tirpas iet paar kauliem,kad pieskaraas,taureni veederaa utt.
Vienmeer esmu apskaudusi sos cilveekus,kuriem taa ir!

Nē, tas jautājums un atbilde nav adresēts tev. Tavu atbildi uz jautājumu ,kuru uzdevu,nerātnā,es zinu:-D