NBS vs VP

Jau iepriekš atvainojos par pieļautajām kļūdām manā komentārā, man ir niķis publicē nepārlasot:-)

NBS būtu izdevīgāk , jo krietni vairāk sociālo garantiju, algas ļoti labas un arī darbs drīzāk kā treniņnometne - sportiskā forma nodrošināta un neprasa urbšanos papīru kalnos, kā arī milzīgu atbildību]

Ja autorei būs mazliet vairāk ambīciju par vienkāršu ierindas kareivi, tad papīra kalni tik un tā būs jāpilda. Un kā tas ir neprasa milzīgu atbildību? Manuprāt, ja cilvēkam rokās ir ierocis, tad tas prasa daudz lielāku atbildību nekā citos amatos.

Jaestades, cik daudz un bieži NBS nākas reāli piedalīties kaut kādās operācijās, kur nepieciešams veikt uzbrukumus/tos atvairīt? Man šķiet, ka NBS vairāk notiek tieši gatavošanās, fiziskās sagatavotības uzlabošana, iespējamā rīcība kritiskās situācijās, bet mācībās drīkst kļūdīties, jo galu galā tās ir mācībās. Ja, piemēram, ārsti kļūdās, sekas ir daudz smagākas, ja to izdara arhitekti vai inženieri, celtnes, vilcieni, auto, lidmašīnas, jeb kas cits nobrūk, iet bojā un tiek ievainoti cilvēki, neskaitot īpašumus. Un galu galā, nedod Dievs, bet kara apstākļos karavīrus netiesā, jo tie taču ir kara apstākļi.

Visā kopumā, tas , ko vēlējos teikt ir, ka , manuprāt, nbs nozarē strādājošajiem darbs ir vieglāks, nekā policijā, bet, ja aicinājums ir strādāt tieši policijā, tad arī tur var sasniegt virsotnes, strādāt cilvēcīgos apstākļos un ar labu atalgojumu, tomēr bruņotajos spēkos to izdarīt varētu būt vienkāršāk. Un vēl jāsaprot arī tas, ka NBS nav priekš visiem, ne visi ir gatavi dzīvot mežā un izturēt lielāku fizisko slodzi un ne katram piemīt emocionālā noturība.
Raksta autorei, kā jau augstāk minēja, varētu ieteikt pamēģināt zemessardzi, ja patiks, tad bruņotie spēki ir īstā vieta, ja nē, tad varbūt prasās ko savādāku, bet , ja doma iet uz aizsardzības struktūru, tad zemessardzes pieredze būs liels pluss, pie tam arī tur tie nosacījumi nebūt nav slikti.

Manuprāt, ja cilvēkam rokās ir ierocis, tad tas prasa daudz lielāku atbildību nekā citos amatos.

Šis gan ir pārāk pārspīlēti. Jā, tiem ir ieroči. Un? Vai tad viņi tos bāzē izmanto? Iespēja izmantot ieročus principā ir tuvu 0, par misijām, protams, neviena te nerunā

Ierocis viņiem ir, bet patronas neviens neizsniedz. Ir mācību patronas, sarkanas, plastmasas, ar kurām nevienu ievainot nesanāks. Patronas izsniedz misijās, tikai iedodoties tur uz vietas, pie tam karavīru mantas tiek pārbaudītas, kad šie dodas prom, lai pārliecinātos, ka neviens tās patronas nav paņēmis līdz. Bet, nu, tas ir diezgan loģiski, ka armijā dienējot šaut ir jāmāk - kas tu par karavīru savādāk... Jāņem vērā, ka var nākties nogalināt. Man viens paziņa ir nogalinājis pāris cilvēkus tajā pašā Afganistānā. Bet VP jau, pa lielam, būs tādas pašas situācijas, tāda pati atbildība.

Viņi apmācībās galvenokārt piedalās, nezinu nevienu, kurš reāli būtu braucis uz kara zinu. Tas jau cits līmenis.

Cik daudzas no jums ir turējušas rokās kaut vai elementāru gāzes pistoli? Nemaz nerunājot par pielādētu kaujas ieroci? Tā ir atbildība, pie tam ļoti liela. Viena nepareiza rīcība, viena nepareiza kustība un kāds (tai skaitā pats) var mirt.

Iespēja izmantot ieročus principā ir tuvu 0

nē, nu protams, armijā neviens ieročus rokās nedod un šaut nemācās. Visi skraida ar lazertagiem un tikai aizbraucot uz reālu karadarbības vietu, saņem savu pirmo automātu.

Tā ir atbildība, pie tam ļoti liela. Viena nepareiza rīcība, viena nepareiza kustība un kāds (tai skaitā pats) var mirt.

Nu, ir atbildība, ir cilvēki, kas to atbildību uzņemās. Kur problēma? Nupat lasīju rakstu, ka čalim, kas ar pneimatisko pirms 10 gadiem nošāva vai sašāva kaiju, iestāties armijā neļāva. Tātad arī skatās, kam to atbildību uzticēt. Nevajag par to šausmināties, bet, jā - ne visiem tas ir domāts.

nē, nu protams, armijā neviens ieročus rokās nedod un šaut nemācās. Visi skraida ar lazertagiem un tikai aizbraucot uz reālu karadarbības vietu, saņem savu pirmo automātu.

A, nu ja Tu runā par tāda veida atbildību, tad jau autošoferi katru dienu riskē, jo sēžas pie auto stūres, bet auto = iespēja kādu notriekt (t)

Esmu augusi laukos, daudzbērnu ģimenē, noteikti sev nākotni vēlos stabilu, un negribu vairs katru dienu skaitīt centus, lai varētu atļauties ko jaunu..
VP algas sākotnēji ir 500 - 600 euro, piemēram, Rīgā, ar tādu naudas summu diez ko šiki nebūs, it īpaši, ja katru mēnesi ir jāmaksā komunālie un īres maksa par mitekli, kur nu vēl izbraukāt no punkta A uz punktu B..
Par fizisko, domāju arī nav ko uztraukties, jo NBS un VP fiz. normatīvie manāmi atšķirās, kas ir mazliet iepriecinoši, kā arī, atrodoties dienestā, ir pieejama sporta zāle un pastāvīgi noris dažādi fiziskie treniņi, kas nozīme perfektu figūru un fiziskās prasmes.
Tieši tā, nevēlos būt "le parastais karavīrs", studēšu profesionālā augstākās izglītības programmā -
„Komandējošā sastāva virsnieks”.
NBS nodrošina ar dzīvošanu, tas ir ļoti labs faktors, tāpēc droši vien ieslēgšu zaļo gaismu viņiem, augusta sākumā jāiziet medicinīskā komisija un tad jau redzēs, kas būs.
Paldies par viedokļiem, mazliet iedrošinājāt un palīdzējāt, ziņošu, kā man gāja! :)