Vai gatavojat?

Pārslas un augu "piens" un kādas mazītes.:-D Ciest nevaru gatavot.:-D Ja ietājas tāds brīnums, tad kaut ko super vienkāršu un tā lai ir uz divām dienām stabili.:-D

Pārsvarā gatavoju es. Ja kādreiz uznāk slinkums - tā nevienam nav traģēdija. Paēdam ārpus mājas, pasūtam ēdienu uz mājām vai vīrs kaut ko pagatavo.

Es sāku gatavot ap 25 gadiem, kad radās interese. Nekāda traģēdija. Kā mana māte teica - vajadzēs, iemācīsies :-D.

Ā, nu palasīju, ka citas te piemin palīdzēšanas.
Palīdzēt es arī ik pa laikam palīdzu, bet šādu asistēšanu nesaucu par ēst gatavošanu :D

Fiestar, žēl, jā, bet viņš daudz ko citu man iemācīja. Nevar visu gribēt. :P Kā jau teicu, man vienmēr veicies atrast vīriešus, kuriem tiešām gan patīk, gan sanāk labi gatavot, tā kā ikdienā neizjūtu nekādu trūkumu. Gan jau, kad būs bērns, tad kaut kā iemanīšos gatavot.

ērnībā neviens nemācīja, ģimenē vairāk un garšīgāk gatavo tēvs, nevis mamma. Nav bijusi nekad vajadzība gatavot.

Žēl, ka tēvs Tevi kā bērnu neiesaistīja ēst gatavošanā. Iemācītos daudz ko noderīgu + bonding time with daddy :D

Esmu vecmodīga, aizspriedumaina, bet nesaprotu kā sieviete var neprast gatavot ēst, nu kā?

Varu atbildēt. Bērnībā neviens nemācīja, ģimenē vairāk un garšīgāk gatavo tēvs, nevis mamma. Nav bijusi nekad vajadzība gatavot. Tad, kad dzīvoju viena, ēdu kaut ko, kas neprasa sarežģītu gatavošanu. Pāris reizes es mēģināju kaut ko sarežğītāku, bet ir divi scenāriji 1) man pat 20min šķiet pārāk ilgi ēst gatavošanai, es pa to laiku vienkārši pārgribu ēst. Es neredzu jēgu šādai laika tērēšanai, man tas nesagādā baudu, bet raizes. Labāk kaut ko ātri uzkost un miers 2) gala rezultāts sanāk ne tāds, kādu es gribētu, man negaršo, es neēdu - - > abos gadījumos vai nu neko neapēdu vai kaut ko maz, pārējais nonāk pie pagalma kaķiem vai miskastē.
Tā kā jā, es apbrīnoju tos cilvēkus, kuriem PATĪK gatavot.
Protams, ja vīrietis mani uzturētu, tad pieliktu pūles un censtos, kamēr sanāktu. Pašlaik neesmu uzturama, turklāt daru citus mājas darbus.

Man atkal liekas smieklīgi, vakariņu tēmā tik pilns ar komentāriem,bet te izrādās,ka daudzas negatavo

kas tur smieklīgs?
Tiešām paskaties, kuras personas aktīvi tur padalās ar receptēm.
Un pieļauju, ka tur kaut ko ieposto arī tās, kuras pašas negatavo. Man vīrs vienmēr ir prasījis ko vēlos vakariņās un diez gan bieži man bija jāizdomā, jo gatavošana viņam nebija problēma, bet KO TIEŠI pagatavot gan :-D tad nu pietiekami bieži man nācās izdomāt ko gribētu un arī recepti kādu atrast.

Līdz aptuveni 24+ gadiem negatavoju vispār. Vienmēr gatavoja vīrs (es palīdzēju griezt produktus, bet to pie gatavošanas īsti neskaitu), bet dienās, kad vīrs pārradās mājās vēlāk - iegāju piemājas Lidiņā un paņēmu no turienes vai pasūtīju internetā kādā citā vietā.
Negatavoju, jo negribējās, nepatika un neredzēju ne jēgu, ne vajadzību darīt to, ko negribu.
Ap 25 sāka parādīties interese arī pašai kaut ko pačubināties, tad nu reizi nedēļā iepriecināju vīru ar kādu elementāru ēdienu :-D
Tagad gatavoju aptuveni 2xnedēļā (neko wow, vienkāršus pamatēdienus), kad vīrs atnāk mājās vēlāk. "Parastajās dienās" (kad viņš mājās ātrāk vai abi vienlaicīgi) gatavo viņš un es tikai asistēju produktu griešanā. Brīvdienās brokastis parasti uz maiņām, bet par pusdienām/vakariņām atbildīgs arī ir viņš.

Man atkal liekas smieklīgi, vakariņu tēmā tik pilns ar komentāriem,bet te izrādās,ka daudzas negatavo

Bet te jau arī var redzēt, ka komentētāji citi šeit un nekā tajā diskusijā.
>>
Diez kāpēc Viedā Minka nekomentē neko šajā tēmā, jo te iepriekšējā tēmā zīmēja tādu zīmējumu, ka vairums LV vīriešu neko nemāk izdarīt mājās un nomirtu badu, ja nebūtu sievas pie sāniem. Šī diskusija kaut kā iet pretrunā, jo daudzām meitenēm mājās puišiem patīk kaut ko gatavot.
>>
Man personīgi arī patīk taisīt ēst un to daru, ja pats varu aiziet uz veikalu nopirkt precīzi to, ko vajag. Nevaru veikalā ieiet un nopirkt X Y Z produktus un tad nedēļu no viņiem dzīvot. Izdomāju - šodien karbonāde - nopērku vajadzīgo; rīt makaroni ar gaļu - eju nākamajā dienā uz veikalu. Dīvaini tādā ziņā :D

Man atkal liekas smieklīgi, vakariņu tēmā tik pilns ar komentāriem,bet te izrādās,ka daudzas negatavo:-D:-D:-D

Gatavoju pāris reizes nedēļā, ja vīra nav tad negatavoju vispār, tikai bērnam kaut ko. Būtībā gatavoju tikai vīra dēļ :D galīgi man nepatīk stāvēt pie plīts. Vīrs to dara ļoti reti pēdējā laikā, bet viņam tāds darbs ka nav tam laika, ja kādreiz parādās brīvs brīdis tad virtuvē viņš to brīvo laiku nepavadīs :D
Man interesanti kā dažas te pārtiek tikai no augļiem vai salātiem? Tas ir kā..jūs visu dienu graužat ābolus vīnogas pusdienās un tad burkānu un salātlapas vakariņās? Siltu ēdienu ēdat uz svētkiem? :D

Ikdiena gatavojam kopa, t.i., draugs gatavo, kamer es sniedzu savu kompaniju un moralo atbalsu. :D Bet loti biezi ari dodamies uz restoraniem vai pasutam edienu (pedeja laika esmu atklajusi veseligu salatu baru, kur pats var savienot velamas sastavdalas). Ik pa laikam ari majas nododamies ipasam virtuves izvirtibam, tad gan es labprat iesaistos un pat so to iemacos no drauga.
Gatavot maku, bet ka vispar var vertet sievieti (ari virieti, protams) pec gatavosanas spejam?

Kad vīrs ir mājās, tad gatavo viņš vai mēs kopā. Man patīk gatavot, kad man pašai ir iedvesma un gribas to darīt, jo principā es varētu izdzīvot bez baigās gatavošanas. Bet gatavoju labi :D
Bērniem, protams, gatavoju, bet tas ir cits stāsts.

Es neesmu sajūsmā par gatavošanu, bet gatavoju. Gatavoju gan parasti tikai vakariņas, un brokastis vīram līdzi uz darbu iepriekšējā vakarā. Un gatavoju arī lielākoties tikai tāpēc, ka vīrs ir, jo tad vismaz ir prieks gatavot. Kad viņš komandējumos, pārtieku no salātiem un pavisam vienkāršiem ēdieniem.
Vīrs gan neprot gatavot, 1x palūdzu, lai pagatavo vakariņas, jo pati tikai vakarā atgriezos mājās no slimnīcas. Viņš izvārīja vārītas olas. Ar maizi. :-D:-D:-D Toties māju kārto un tīra viņš daudz vairāk nekā es, tad nu nesūdzos, ka man jāgatavo. :-)

Gatavoju daudz, minimums 1xdienā, bet pārsvarā biežāk. Gatavoju mums abiem, bērnam, sunim..visiem gatavoju. :-D Bet, kad negribas, tad tā nav nekāda problēma - ēdam ārpus mājas. Ir gadījies, kad iesāku ko taisīt, bet notiek kaut kas, kā dēļ nevaru pabeigt, vīrs turpina bez nekādām problēmām. Ja man tik ļoti nepatiktu gatavot, domāju, ka mēs kaut kā uz maiņām to darītu. :-)

Gatavoju regulāri, vairākām personām, reizi divās/trīs dienās. Patikšana 50/50 kā kuro reizi;-);-)

Ir pāris firmas ēdieni, ko gatavo tikai vīrs, bet pārsvara gatavoju es. Vidēji 3-5x nedēļā. Bieži gatavoju vairakām dienām.
Nez, baigo kaifu no tā neķeru, man tā vienkārši liekas kā ikdienas rutīna nevis hobijs. Kaut gan nav arī tā, ka nepatīk. Bet tā kā bieži gatavoju multikatlā vai krāsnī, tad mierīgi to apvienoju ar filmām vai grāmatām un nepavadu pie plīts nez cik stundas.

Gatavojam ar vīrieti pamīšus tikai vakariņas, taču uz ēšanu sevišķi neiespringstam. Cenšamies savārīt zupas vai kādu citu ēdienu uz 2-3 dienām.

Vīrs gatavo. (l) Es protu gatavot un šad tad pārsteidzu viņu ar ko garšīgu, bet viņš vienmēr ir gatavojis, tas ir viņa relaksācijas laiks. Man savukārt virtuvē pavadītais laiks neliekas relaksējošs. Bet es viņam palīdzu ar virtuves tīrīšanu pēc gatavošanas.