Šī ir ļoti sarežģīta tēma. Attaisnojot zagli, kas šajā gadījumā ir bērns, neatkarīgi no tā, kādi ir bijuši viņa motīvi, bērnam sāk pazust robeža, kas ir labi, kas slikti, tieši šādi sīkumi ir visa sākums. Bērns bija zadzis un tika nosaukts par zagli. Manuprāt, šī ir tā vieta, pie kuras tai situācijai būtu jāapstājas. Būtu bērnam jāpaskaidro, ka zaglis viņš tiešām ir, jo paņēma kaut ko, kas nepieder viņam un par ko maksāt viņš nebija plānojis. Taču tam nebija jānotiek publiski, pircēju rindas priekšā, šādas lietas mierīgi varēja nokārtot savādāk, tā, lai bērns saprot, ko ir pārkāpis, izskaidrojot viņam alternatīvas iespējas pārtikas ieguvei (Kaut vai Dūjas minētais - palūgt naudu maizei vai pašu maizi cilvēkiem pie veikala, kas nav īsti pareizs risinājums, bet atbalstāmāks par zagšanu ir noteikti), izskaidrojot, kādas būs sekas, ja viņu pieķers vēlreiz, un ar šo pieredzi arī palaižot. Šādā situācijā apsargam bija pienākums izsaukt policiju, kas tad arī noskaidrotu situāciju, tajā skaitā apstākļus, kādēļ bērnam nav pārtikas, piesaistītu sociālos darbiniekus utt. Tā tam bija jābūt, nevis bars pieaugušo kaunina bērnu, pat nepainteresējoties par apstākļiem.
491
