Vājība

nezinu, vai tā ir vājība, bet es bieži random nosarkstu. citreiz tās ir neērtas situācijas, citu uzmanība, kas veltīta man utml.(s)

Grūti (praktiski neiespējami) atteikt, īpaši radiem/draugiem, kad kāds prasa kaut kādā veidā izpalīdzēt. Skolā mājasdarbus sūtīju, naudu aizdevu, dzērienus ballītēs pirku, pavadīju laiku darot citam uzdotos darbus utml. Rezultātā mēdzu tikt izmantots, bet oh well.
Runāt publikas priekšā varu, bet kļūstu par nedaudz stulbāku sevis versiju, jo tajā brīdī aizmirstu lietas, ko zinu un gribu pateikt. Un kājas dreb :-D
Un visbeidzot pagrūti atvērties jauniem cilvēkiem, tāpēc var rasties iespaids, ka negribu tajā sabiedrībā atrasties, lai arī tā nav.

Overthinking....par daudz domāju , nevaru/nemāku atslēgties no visa.:-P

Un visbeidzot pagrūti atvērties jauniem cilvēkiem, tāpēc var rasties iespaids, ka negribu tajā sabiedrībā atrasties, lai arī tā nav.

man tas pats

Jums tas ikdienā traucē vai vienkārši rada nepatīkamas situācijas, kuras apdomāt?

Man arī tā sarkšana. (s)
Un grūti jauniem cilvēkiem/jaunās kompānijās atvērties. Cilvēki bieži nesaprot, ka es ļoti kautrīga. Domā, ka es iedomīga vai ka nepatīkami viņu klātbūtnē atrasties. :-/

Mana vājība ir kritizēt, ļoti patīk izteikt kritiku, protams, sākot ar labo, un tikai tad to skarbo :-D:-D:-D

Ēst saldumus kaudzēm. "Neapēd tikai visu" nekad nedarbojas, labāk atstāt 3 konfektes, nevis 30, jo kā vienā, tā otrā gadījumā nekas pāri nepaliks.
Un vēl jau minētā overthinking. Reizēm tas šķiet baudāmi, reizēm - kā lāsts.

Oj man tādu ir daudz!
Nespēju uzticēties cilvēkiem, neticu viņiem!
Sliktām lietām ticu vairāk kā labajām ( piemers par glāzi,optimistam ir pa pusei pilna,bet pesimistam pa pusei tukša. Man ir otrs variants.
Grūti saņemties kam jaunam.
Domāju pa citiem vairāk kā pa sevi,ko diemžēl arī izmanto.
Visu turu sevi, aizvainojumu, sāpes.(t)

Lēni atveros jauniem cilvēkiem, esmu kautrīga un mēdzu smuku puišu priekšā mulst, tāpēc nereti sarunāju muļķības:-D

Sognare
Nekā personīga, tikai dzīvē gūti novērojumi:
Cilvēkiem neuzticas un netic tie, kas paši melo un kas paši nav godīgi cilvēki.
Cilvēki, kas visu tur sevī- aizvainojumu, sāpes- parasti ir ar lieko svaru.
Cilvēki ar pesimistisku skatu uz dzīvi parasti ir gan paškritiski, gan tikpat kritiski pret citiem.
Nav domāts kā apvainojums- tikai viela pārdomām.

Mana vājā vieta noteikti ir slinkums. Zinu, ka varētu daudz vairāk, bet..nespēju saņemties.(t)

Nespēja sevi aizstāvēt!

Up

Man ātri apnīk lietas, meklēju visam kaut kādu jēgu, ja tā ir, tad atkal, cik liela tā ir. Vēl sajūta, ka nedaru pietiekami daudz.

Nespēju uzticēties cilvēkiem, neticu viņiem!

man arī tas piemīt, izteikti, tomēr nekad neesmu šo īpašību uzskatījusi par vājo vietu.
Mana vājā vieta laikam ir tā, ka nespēju citiem pielāgoties un nespēju arī uzspiest savu viedokli.
Un slinkums, visa atlikšana uz pēdējo brīdi.

Nespēja izlemt, kas būtu labākais tieši man. Tad nākas pieņemt citu teikto kā savu, kas prasa papildu laiku, lai atgūtu savu domu.

Nespēju būt publiska-runāt, uzstāties sabiedrībā. Sākas nenormāls stress un es visu sajaucu. Es gan pie šī ļoti strādāju, bet liekas, ka tas nekad nemainīsies.
Uzskatu citus par gudrākiem kā ir un nepaskaidroju līdz galam, tādējādi rodas daudz pārpratumu. Itkā pasaku to ko gribu teikt, bet tā virspusēji, domājot,ka noteikti sapratīs kā es to biju domājusi....bet realitātē ne saprot,ne atbild tā kā vajadzētu atbildēt, ja cilvēks būtu sapratis manu domu :-D

Cilvēkiem neuzticas un netic tie, kas paši melo un kas paši nav godīgi cilvēki.

Vēl arī tie, ko ir smagi pievīluši. Pēc smagākiem gadījumiem ir grūti kādam uzticēties, jo bail, ka atkal beigsies ar to pašu.
.
Mana vājākā vieta? Es esmu pārāk izpalīdzīga, darbā jau esmu iemācījusies pateikt "nē" un nesakraut uz sevi visa kolektīva pienākumus, bet ar draugiem ir cita lieta - joprojām grūti atteikt.

Sognare
Nekā personīga, tikai dzīvē gūti novērojumi:
Cilvēkiem neuzticas un netic tie, kas paši melo un kas paši nav godīgi cilvēki.
Cilvēki, kas visu tur sevī- aizvainojumu, sāpes- parasti ir ar lieko svaru.
Cilvēki ar pesimistisku skatu uz dzīvi parasti ir gan paškritiski, gan tikpat kritiski pret citiem.
Nav domāts kā apvainojums- tikai viela pārdomām

.
Melo lielāko ties visi cilvēki, bet tas nenozīmē,ka visi ir negodīgi cilvēki. Kādēļ es neuzticos,jo dzīvē man daudzi cilvēki ir pievīlusi.
Aizvainojumu, sāpes turu sevī,jo vienmēr licies,ka kādu aizvainosu , ja pateikšu kā jūtos, sāpes turu, jo nevēlos citiem tās uzkraut, bet liekais svars man nav:-D.
Pesimistiski skatos tādēļ, lai butu mazāka vilšanās, bet nebūt neesmu paškritiska un citus ar ar nekritizeju;-).