Puiciska brunču nēsātāja. Salīdzinoši nesen biju vēl puiciskāka, taču draugs mani būs maigi ielauzis sievišķībā. Un man neinteresē ne mašīnas, ne xbox, ne ģērbšanās lielos džemperos.
Tā pinteresta zaķenes, kas te bija saliktas, starp citu ir 100% cacas. Tas nekas, ka nav rozā.
Mans puiciskums vairāk slēpjas raksturā, gan domāšanas konstruktīvismā, gan sadzīviskās lietās, par kurām vairums pat mana vecuma sieviešu lec gaisā kā septiņgadnieces, gan tajā, kur es ērtāk jūtos. Nebūšu no tām, kas apgalvo, ka viņām nav draudzeņu sieviešu, jo ar vīriešiem esot interesantāk, nebūt nē. Man ir vesels bariņš smalki izmeklētu jauku skuķīšu, taču arī tās ir puiciskās. Interesants bija sevis novērojums brīvdienās. Pievienojāmies paplašinātam draugu bariņam uz pirtiņas brīvdienām, kur bija pārsvarā labi zināmi cilvēki, bet arī pāris nepazīstamas meitenes. Tā arī pa 2 dienām īsti neiepazināmies (tā, lai saprastu, kas tas otrs par putnu, nevis kā sauc). Es vinas vēroju un redzu, ka man besī gan tas izteiksmes veids, gan domu gājiens, gan lietas, kas tiek darītas. Viena lieta, kas noteikti atšķir puiciskās no caciskajām būs vēlme izcelties un būt pamanītām.