Vai naudas esamība attiecībās uzlabo pašas attiecības?

sabiedrība uzskata,ka laimīgi cilvēki ceļo,perk plazmas tv, jaunako iphone, dzīvo jaunajā projektā, iet uz kafenēm, pērk drēbes no labiem zīmoliem, brauc ar auto, vēlams diviem, katram savs un ne vecāks pa 10 gadiem.

Un cilvēku kurš pie normāliem ienākumiem, ekonomē, izvēlas preces pēc cenas, nevis brenda, apdomā katru pirkumu, nosauc par skopuli un kapeiku pi*ēju.

Nauda laimi negarantē.
Par tām izklaidēm, jā nauda tām ir gana, tikai es esmu redzējusi vairākus pārus kas kopā dara ļoti maz, laigan varētu atļauties ceļot katru nedēļas nogali uz Parīzi, bieži tas ir tieši tādēļ ka vīrieši ļoti daudz strādā, lai tas lielais piķis būtu. Un jā...nu kam tad tā lielā nauda krīt klēpī neko nedarot? Bet ir sievietes kas tā ir apmierinātas un laimīgas jo ir taču nauda un tas ir galvenais. Mans draugs arī ir no tiem kas daudz strādā, nekā mums netrūkst, bet brīžiem esmu nelaimīga tieši tādēļ ka laiks kas tiek pavadīts kopā un kā ģimenei ir ļoti minimāls un dažreiz nekāda nauda neliekas tā vērta, ja neesam kopā.

Man jau šķiet, ka lielā mīlestība mazā, plikā būdiņā pie sveces gaismas ar vienu rudzu maizes doniņu uz abiem ir tāda stipri romantizēta padarīšana. Proti, naudas trūkums rada ļoti lielu spriedzi, kas ilgākā termiņā spēj iznīcināt pat harmoniskākās attiecības, ja nav iespējams nodrošināt Maslova piramīdas pirmo stāvu

Šādas ekstrēmas situācijas gan es nesaprotu :D
Pat ja ir tik traki, man jautājums kaut vai tai pašai sievietei, kādēļ tu sev nespēj pat pamatvajadzības nodrošināt? Tas ir, dzīvesvietu, pārtiku, kaut kādu apģērbu...vai tad ir kāda invaliditāte? Vai smadzeņu invaliditāte? :D
Būtībā, ja abiem ir kā bomžiem jādzīvo, tad esat vienā līmenì.

Es uzskatu, ka visam ir jābūt līdzsvarā, gan liela nabadzība, gan milzu bagātība var novest pie attiecību krīzes un šķiršanās.

Nedomāju, ka nauda uzlabo/pasliktina attiecības. Kā jau te dažas minēja- svarīgi, lai ir vienāda attieksme pret naudas tērēšanu/pelnīšanu, tas būtiski ietekmē attiecības.

arī bagātie raud ... :-D

Man ir gadījies būt attiecībās tikai ar stabilu ienākumu vīriešiem BET tomēr ir ko salīdzināt...
Iepriekšējais draugs bija ļoti bagāts un ideāls piemērs tam kā nauda bojā cilvēkus. Lai gan līdzekļi netrūka un varēju darīt ko gribu, mani krāpa, lietoja narkotikas u.t.t., kad to visu uzzināju biju prom... lai gan puisis bija ļoti tuvs sirdij kamēr neuzzināju kāds kretīns ir patiesībā.
Mans tagadējais draugs nav bagāts, bet varam atļauties visu ko pa lielam uz noteikto brīdi gribam- nešaujot pāri strīpai protams un šajās attiecībās es esmu laimīgāka.
Nezinu kā ir kad nav nauda, bet varu spriest ka ne vienmēr nauda dara laimīgus.

Negribu, lai uz mani skatās no augšas un vēlīgi paskaidro, kā ģērbties un uzvesties attiecīgajā sabiedrībā.

Te daudzām žagatām kā pasaki vārdu "nauda" uzreiz acīs miljoni mirdz. It kā būtu divas galējības - grauzt roltonu, skatīties seriālu un atvaļinājumā braukt uz Angliju zemenes lasīt, vai otra - villa mežaparkā, kaviārs un jahtas ar draugiem mahinatoriem.
Kaut kur paliek tas zelta vidusceļš, kad runājam par to, ka naudas ir PIETIEKAMI. Pietiekami, lai nebūtu jādzīvo no rokas mutē, pietiekami, lai varētu sadakterēties, ja pēkšņi nākas nopietnāk saslimt, lai var šodien aiziet un bez līzingiem nopirkt jaunu sadzīves tehniku, pietiekami, lai var pirkt automašīnu bez mogo, lai reizi vai divas gadā var aizmukt kaut kur tālāk, lai bērniem rati un gultas nav jāmeklē pa visādiem secondhandiem. Tur miljonus nevajag. Un ar šādu naudas daudzumu ģimenē tiešām varētu būt saticīgāka dzīvošana nekā tad, ja tās ir maz. Tāpēc es saku jā. Tas palīdz.
Protams, ja pārī ir primadonna un sīkstulis, vai jebkuri citi fundamentāli pretējus uzskatus pārstāvoši cilvēki, nelī

-nelīdzēs ne jahta, ne roltons.
;-)

Jā. Kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā!
Latviešiem pat teiciens par to ir! Un ne bez pamata.

Es teiktu tā, ka harmoniskāka dzīve ir tiem pāriem, kam naudas pietiek, bet gluži miljonāri arī nav. Īsti neticu, ka mūsdienu pasaulē cilvēks var būt laimīgs, ja viņam nav naudas. Pirms simts gadiem varbūt varēja, bet šodien diez vai. Tai pašā laikā, ja cilvēkam naudas ir tik daudz, ka nezin kur likt un tas tikai jādara, kā jādomā kur to naudu tērēt, tas arī neko labu attiecībām nedod. Jo, vismaz manuprāt, tādiem cilvēkiem nepārtraukti vajag kaut ko jaunu un labāku, vecās lietas tiek izmestas un tāpat arī cilvēki - kad draudzene apnīk, to pamet un meklē vietā citu un tā ik pēc pāris gadiem/mēnešiem/dienām atkal jaunas attiecības. Tāpēc es ar bagātu vīrieti nemūžam attiecības neveidotu.

Es uzskatu, ka visam ir jābūt līdzsvarā, gan liela nabadzība, gan milzu bagātība var novest pie attiecību krīzes un šķiršanās.

Īsi un kodolīgi. Piekrītu. Šķiršanās, sliktas savstarpējās attiecības, nelaimīga laulība, nelaimīgi bērni - tas viss var būt vienlīdz kā pie pārticīgas, ļoti labas dzīves, tā arī pie nabadzības. Līdz ar to uzskatu, ka šajā jautājumā nemaz tā īsti nevar būt viena pareizā atbilde, jo katrs cilvēks var spriest no sava skatupunkta. Ja perosnīgi par mani, tad arī man ir tā, kā raksta leni:

ja man ir nauda un labi ienākumi, esmu apmierinātāka ar sevi, man automātiski ir arī labāks noskaņojums, spēju to sniegt arī citiem. ja naudas nav - neesmu apmierināta, īgna, pašapziņa cieš. grūtāk sniegt pozitīvas emocijas apkārtējiem.

Lai kā negribētos to atzīt, man nauda ir ļoti svarīga un tās esamība/neesamība tiešā mērā atspoguļojas uz manām emocijām. Ja naudas nebūtu un līdz ar to būtu jādomā kā savilkt galus kopā, būtu grūti priecāties par dzīvi un vairot pozitīvās emocijas. Ja nauda ir, tad jūtos drošāk, labāk, līdz ar to šīs emocijas atspoguļojas arī attiecībās ar otru pusīti - ja esmu laimīga, ir daudz vieglāk sniegt pozitīvismu un mīlestību arī apkārtējiem. Pārējais - tas, cik stabilas un ilgstošas būs attiecības, vai būsim kopā visu mūžu vai izšķirsimies pēc mēneša - jau ir atkarīgs no citiem faktoriem.

Es ņemu abus - gan naudu, gan mīlestību :-P manuprāt abi lieliski viens otru papildina. Ar naudu var nopirkt visu materiālos prieciņus, izklaides, dāvanas, dažādi pavadīt laiku, bet vajag arī mīlestību lai ir kāds ar ko visā šajā dalīties un priecāties kopā :-)

Svarīgākais ir, lai pietiek ar to, kas ir. Var knapināties vai dzīvot ar neko, tas ir iespējams, bet tad ir jābūt citai vērtību sistēmai un garīgam spēkam. Parastam cilvēkam naudu vajag, lai var nopirkt pirmās nepieciešamības preces un nav jālūdz pabalsti, jāgriež akciju kuponi ārā un jāēd tikai viss lētākais. No brīža, kad nauda ir pietiekami, līdz miljonāra vai miljardiera statusam ir ļoti liela amplitūda un vairumā gadījumu jau visi grib, lai nauda būtu vairāk, bet nekad jau nav gana. Ir, kas ņem kredītu dzimšanas dienai, auto vai veļasmašīnai. Citi dzīvo savu iespēju robežās un neiespringst, ja nevar visu nopirkt.
Pats svarīgākais ir, lai ir saticība. Ja viens no pāra ir bērnībā dzīvojis nabadzībā, trūkumā vai kaut vai daudzbērnu ģimenē, kur šādas lietas nav bijušas pareizi nostādītas un visu laiku šķiet, ka ir par maz, tad būs problēmas arī pieaugušam esot. Var tikt laukā no nabadzības, bet daudz grūtāk ir dabūt laukā nabadzību no sevis. Te jau dažus ierakstus augstāk arī rakstīja, ka liela nauda radīja citas problēmas - atkarības, sānsoļi, parādījās rakstura sliktākās īpašības u.t.t.

Te jau arī tika pieminēti PSRS laiki, nosacīta vienlīdzība un mūsdienas, diemžēl es uzskatu ka mūsdienu pasaule ir samaitāta, cilvēki kļuvuši lieli materiālisti kuru dzīves kvalitāti nosaka maka biezums un lietu saraksts ko spējam atļauties nevis emocijas, laiks, otra cilvēka sabiedrība, mīlestība, ģimene.

Iesaku apsvērt domu par pašnāvību, ja uzskati, ka PSRS noziedzīgais režīms bija jebkādā veidā labs. Tik tiešām, izdari to.
Nabags vienmēr sev ieskaidros, ka viņš ir upuris, ka kapitālisms vainīgs, ka turīgie zagļi un blēži. Un tikmēr viņa bērni cieš badu, un viņš tos cenšas mierināt ar cigareti zobos un šņabīti uz galda. Emocijas un mīlestība taču!
Un es tikmēr ielikšu instā bildi no kārtējā restorāna maltītes, bye. :-)

Pēdējā laikā ir novērojams trends, kad meitene atsaka puisim veidot attiecības, ja viņam alga nesākas no kāda konkrēta cipara, respektīvi no sākuma ir meģinājums noskaidrot puiša ienākumu līmeni un tikai tad tiek domāts ka ar šo konkrēto puisi var mēģināt veidot attiecības.

Nevis tāds trends ir pēdējā laikā, bet gan tāds trends ir bijis vienmēr.
Runājot par tēmu, tad protams, ka nauda uzlabo attiecības. Spriežot pec savas pieredzes varu pateikt, ka man peronīgi nauda sniedz to laimes sajūtu, jo tās lietas / emocijas, kas ikdiena man uzlabo garstavokli, sagada prieku par utīm īsti iegādāties nevar. Un es te nerunāju par kaut kādiem struntiem kā piemēram jaunās ābols kabatā, bet gan pa spontānu ceļojumu, kur nav jadoma, ja paūtīšu biļetes iepriekšs, tad sanāks daudz lētāk. kaut vai tādi nieki kā iebraukt statoila un panemt uzcenoto kafiju, vai aiziet uz sporta zāli nedomājot cik tas viss maksā.
Esmu bijis abās "pusēs" un vienozīmīgi varu pateikt, ka atiecības loti pasliktinājās tieši naudas trūkuma dēļ, vairāk jau dēļ tā, ka biju loti stresains, ar sliktu garstāvokli, līdz ar to tas parnesās arī uz otru cilvēku.

Es teiktu tā, ka harmoniskāka dzīve ir tiem pāriem, kam naudas pietiek, bet gluži miljonāri arī nav. Īsti neticu, ka mūsdienu pasaulē cilvēks var būt laimīgs, ja viņam nav naudas.

Piekrītu!
Naudas trūkums, vismaz manā attiecību pieredzē, nāca roku rokā ar ne-mērķtiecību un viss ir labi kā ir. Ar laiku tas viss negatīvi atsaucas uz attiecībām. Es daudz labāk jūtos, ja man nav jādomā par to kā izvilkt līdz mēneša beigām - varam kopīgi braukt izklaidēties, veikalā ņemt ko sirds kāro utt. Tas viss ietekmē garastāvokli un mūsu abu pašsajūtu, un, ja dzīvo konstantā naudas trūkumā, protams, ka tas ietekmē attiecības. Jo reti kurš tādā situācijā būs apmierināts. Es gan nerunāju par īslaicīgām naudas problēmām, tās var gadīties visiem, bet tieši par ilglaicīgu naudas trūkumu.

Nauda protams neizlabos attiecības, kurās cilvēki nav laimīgi, bet uzskatu , ka kaut mazliet, bet nauda var uzlabot attiecības, nu ja ne uzlabot, tad piešķirt attiecībām acumiņu. Kaut vai kaut kur aizbraucot , viens otru iepriecinot ar kādu dāvanu , aizejot vakariņās utt. Nebeidzami romantiķi noteikti domātu, ka attiecībām naudu nevajag, bet tajā pašā laikā cik ilgi sieviete varētu justies laimīga, ja vienīgais ko vīrietis varētu dot ir pastaigas tuvējā parkā, un norautā puķīte ceļa malā, ar laiku tas vairs neradītu nekādas sajūtas. Bet nepiekrītu arī tam, ka ar naudu ir iespējams visu labot - sastrīdaties, pēc tam vīrietis atnes 100 rozes, un viss piedots un aizmirsts, un tā pēc katra strīda - nu vismaz ar mani tas neietu cauri. :-D

Ja nav tā, ka nepietiek puslīdz ērtai dzīvei, tad droši vien, jā.

tad - nē.

Manuprāt, naudas daudzums ģimenē ļoti būtiski atsaucas uz attiecībām ģimenē. Nerunāšu par bagātnieku slāni, jo ar to man nav pieredzes. Man ir pieredze kā trūcīgā slāņa pārstāvim (bērnībā un pirmie pāris studiju gadi, kamēr nestrādāju un vecāki finansiāli atbalstīja) un kā vidusmēra pārstāvim (tagad). Negribu detaļās stāstīt kā bija tad un tagad, taču varu apgalvot, ka es jūtos daudz labāk tieši tādēļ, ka esmu finansiāli nodrošinātāka. Varu atļauties savu mājokli, varam šad tad aizbraukt ceļojumos, varam rīkot ballītes, braukt ciemos pie citiem, varam parūpēties par savu veselību, par saviem vecākiem, nav jāaizņemās lietas, jo visu ko vajag, varam nopirkt paši, varam atļauties hobijus, jo reti kurš hobijs neprasa naudas līdzekļus. Tagad man ir daudz kas tāds, kas trūka bērnībā. Un, būsim atklāti, pat ģimenes kopā sanākšanu nevar uztaisīt bez izdevumiem, jo visi nedzīvojam vienā reģionā, līdz ar to daļai vienmēr būs kaut kur jābrauc, ēdieni, dzērieni, ja ar ģimeni satiekamies ārpus mājas, tad parasti izvēlamies kādas izklaides - tas viss maksā.