Man ir ko salīdzināt..iepriekšējās attiecībās brīžam bija grūtāk ar naudu, puisis naudai pievērsa lielu uzmanību, līda citu makos un brīnījās par dārgu auto īpašniekiem, kas jādara, lai pelnītu tādu naudu.. nauda, nauda, nauda-man tas tā bija piegriezies..un galvenais, ka cilvēks neko nedarīja, lai tā nauda pašam būtu vairāk.
Tagadējās attiecībās visam pietiek, nekas netrūkst, cenas lielākoties neskatamies un esmu laimīga, ka diendienā nav jāklausās “nauda, nauda, nauda”. Tā tēma tā piegriezās, ka arī uzsvēru to, ka nauda nav galvenais.
Par pietiekamību/nepietiekamību un attiecībàm - kāda cilvēkam attieksme pret naudu un apetīte uz to. Mums ir vēlme pēc vairāk naudas līdzekļiem, tad darām, lai tā būtu un nebūtu jāspriež-nauda, nauda, nauda. Šajās attiecībàs naudas tēma mani nenospiež, jo tā ir pietiekoši. Kkā tā. :)