Liktenis

Tā vietā liktenis ir paredzējis cīnīties par izdzīvošanu Āfrikā.

Tāds arī man bija jautājums, ka viņa liktenis būtu cīnīties par ēdienu sanāk, piemēram.

Tāds arī man bija jautājums, ka viņa liktenis būtu cīnīties par ēdienu sanāk, piemēram.

Jā. Un nav izslēgts, ka pēkšņi viņu no milzīgā trūkuma adoptē kāda slavenība, piemēram. :-D Tas arī skaitītos, kā liktenis.

Tāds arī man bija jautājums, ka viņa liktenis būtu cīnīties par ēdienu sanāk, piemēram.

ja, bet vsipar sadus jautajumus jauzdod..nez kadam tur augsa ja tur kads ir. Mes nevaram zinat kas tam cilvekam paredzets mirt badu vai

ā. Un nav izslēgts, ka pēkšņi viņu no milzīgā trūkuma adoptē kāda slavenība, piemēram. Tas arī skaitītos, kā liktenis.

Man vienmēr dzīvē pēdējos brīžos, kad jau liekas ka NU TIK BŪS, ir beigās noveicies ar kādiem muļķīgiem sīkumiem :-D Tāpēc jā, ticu (l)

Vai ticat liktenim vai kādām liktenīgām lietām? Vai visu uzskatāt par patrāpīšanos īstajā laikā un īstajā vietā, kā sakritību?

Ticu, ka ir lietas, kuras mēs paši nevaram ietekmēt, ka ir kāds augstāks spēks, kas noliek mūs īstajā vietā un īstajā laikā. Pirms pāris mēnešiem tikai laimīgas sagadīšanās pēc mūsu ģimene nezaudēja visu, kas mums pieder un pat dzīvību. Goda vārds, ticu, ka sēdēja viens sargeņģelis uz mākoņa maliņas, kas lika vīram būt tur, kur viņš bija, lai novērstu nelaimi, kas jau pēc 15 minūtēm varētu būt letāla mums visiem. Tā vietā tikām cauri ar pamatīgu izbīli un pilnīgi bez jebkādiem zaudējumiem.

Man viens psihologs teica, cilvēkam ir dota tāda dāvana, kā izvēle. Tā padomājot, jā uz to arī balstās lielākā daļa mūsu dzīves. Izvēle ir faktiski vienmēr, tātad no mums pašiem atkarīgs, kur dzīve aizvedīs. Liktenis manuprāt uznāk uz skatuves tikai situācijās ko cilveks nespēj mainīt. Tā pati piedzimšan kādā valstī, ģimenē...utt.

Man viens psihologs teica, cilvēkam ir dota tāda dāvana, kā izvēle.

Reliģioznieki sludina to pašu. Jautājums ir tieši saistīts ar tēmu. Ar vārdu liktenis būtībā tiek apzīmēts Dievs, tikai vairums cilvēku, lietojot šo vārdu, paši nesaprot, par ko runā. Kas attiecas uz izvēles iespēju, neviens vēl nav ne pierādījis, ne apgāzis tās esamību cilvēkam.

Tu visu laiku vienkārši randomā citē kādu komentāru un tad drukā kaut kādu sviestu? :D
Kurš te vispār par reliģiju runā? Tu kaut ko izvelc no citu teiktā un aizsāc vēl 10 apakštēmas...bezjēdzīgi un jau nogurdinoši lasīt tavus komentārus visur...skudrulāci.

Peekaboo1, varbūt man Tava klātbūtne forumā arī traucē? Un ko tad?

Domāju, ka viss ir mūsu izvēles. Konkrētā profesija, darbs, viss ir veidojies no viena lēmuma uz nākamo. Likteni uzskatītu tad, ja, sēžot mājās, pie durvīm pieklauvētu un prasītu, vai negribu strādāt pie viņiem. Lai gan arī tad būtu jautājums, kā uzzināja, kāpēc. Tā bez nekādiem cēloņiem un sekām nekas īsti jau nenotiek.

Grūti spriest, es ticu noteiktai lietu kārtībai. Mums pastāv izvēles iespējas, bet izvēle Nr.1, Nr.2, Nr.3 utt. tik un tā novedīs pie viena galamērķa, neatkarīgi no citiem apstākļiem. Viens ceļš īsāks, otrs garāks, bet cilvēks nonāk tajā punktā, kur viņam vajag būt. Īsāk sakot, ja cilvēkam ir lemts būt alkoholiķim, viņš par tādu kļūst, ja par miljonāru, tad arī viņš par tādu kļūst, cilvēks pats iespaido tikai tās izvēles, cik ātri un pa kādu ceļu viņš nokļust savā mērķī. Nejaušību nav.

Ticu likteni daļēji, jo, manuprāt, ir lietas kuras ar cilvēku notiks neskatoties uz to ko darīs, taču tajā pašā laikā domāju, ka daļu citu lietu ir iespējams mainīt - to nosaka cilvēku izvēles. Manā uztverē liktenis ir kaut kas mainīgs un nemainīgs vienlaicīgi - ir lietas, kuras mēs varam mainīt, bet ir lietas, kuras ne.
Neciešu cilvēkus, kuri paši sev jau uzliek zīmogu "redz kāds man grūts liktenis" - un tad visu mūžu vaimanā ko gan viņš ir nodarījis, ka viņam tik grūti iet bet tajā pašā laikā neko necenšas labot.

Es ticu liktenim kā tavs izvēles ierobežojošajam faktoram. Ir tāda veca filma ar Gvinetu Paltrovu - Durvis aizveras, kurā parāda kāda ir viņas dzīve, ja viņa izlemj skriet uz metro vagonu un tajā ielakt, vai palaiž garām un brauc ar nākošo. Liktenis ir tas, kas nosaka, ka tev tā izvēle ir jāveic, nevis tajā dienā nebiji no mājas izgājusi vispār, piemēram. Nu tātad, ticu, ka liktenis ir tas, kas nosaka izvēli starp A vai B un to, ka tev nav C varianta.

Liktenim vai kādam "augstākam spēkam" neticu, manuprāt, visa mūsu dzīve ir atkarīga galvenokārt no mūsu izvēlēm, apkārtējo cilvēku, īpaši vecāku (bērnībā) izvēlēm un visādām apstākļu sakritībām. Protams, pasaule ir dažāda, bet ne jau tas, ka cilvēks piedzimst mazattīstītā Āfrikas valstī nosaka, ka viņa dzīve ir norakstīta :/
Ir kam vairāk dzīvē veicas, ir kam mazāk, daudz kas atkarīgs no vides un paša vēlmes veidot savu "likteni". Nesen vēl skatījos filmu The Lucky one, čalis kara laukā atrada sievietes foto, kas viņu izglāba no bumbas sprādziena, un tad gāja šo meklēt, protams, samīlējās utt. XD Nebūtu gājis meklēt, samīlētos kādā citā;-)

ne jau tas, ka cilvēks piedzimst mazattīstītā Āfrikas valstī nosaka, ka viņa dzīve ir norakstīta :/

Nē nu protams, nav taču tik liela starpība vai cilvēks piedzimst smagā nabadzībā, neattīstītā valstī, vidē, kur valda neizglītotība un augsts slimību risks, vai arī attīstītas valsts middle class ģimenē, kur viņam ir gan nodrošināta izglītība, gan veselības aprūpe, gan materiālais pamats zem kājām un visā kopumā daaaaudz drošāka un labvēlīgāka vide. Tam no Āfrikas atliek vien izdarīt pareizās izvēles dzīvē! :D

It kā ticu liktenim, bet no otras puses uzskatu, ka apzīmējums “liktenis” ir tīri cilvēku izdomājums un mēs pievienojam tam kaut kādu nozīmi.

Piekrītu arī pārējām lietotājām, mūsu rīcība un izvēles veido mūsu dzīvi.

Ko es ar to pārspīlējumu vēlējos teikt... Izvēles, protams ir svarīgas, ar katru izvēli (nopietnu vai ne tik nopietnu) mēs nepārtraukti modificējam un veidojam savu dzīves ceļu, bet, manuprāt, ārkārtīgi daudz kas notiek absolūti nejauši, lai gan nejaušību varētu arī saukt par to mistisko likteni.
.
Kaut vai sākot ar pašu pirmo dzīvības brīdi - kā tas milzīgais gēnu mikslis organismā sakārtosies? Varbūt no vec-vec-vec-vectēva tiks mantota smaga slimība, varbūt tiks iegūts tēva lielais un greizais deguns, varbūt mātes biezie mati un garās skropstas. Varbūt grūtniecība pārtrūks pati no sevis 4. mēnesī un cilvēks līdz galam nemaz neizveidosies.
Varbūt šis bērns būs piedzimis lieliskā ģimenē, varbūt tieši otrādāk. Variācijas visiem cilvēka dzīves aspektiem ir bezgalīgas. Un protams, ka ļoti svarīgi ir tas, kā mēs to uztveram, jo sēdēt un čīkstēt "kā man nav paveicies ar to/šito/vēl kaut ko" gan ir muļķīgi. Jādarbojas, jādzīvo, jāveic izvēles, jāveido savs ceļš, varbūt reizēm atceroties, ka dzīve ir viena liela nejaušība, kurā mēs uz neilgu laiku tiekam iemesti un esam spiesti jēgu un piepildījumu meklēt saviem spēkiem.

.“liktenis” ir tīri cilvēku izdomājums un mēs pievienojam tam kaut kādu nozīmi.

Cilvēki manuprāt izdomājuši likteni un augstākus spēkus, jo gadās, ka ar mums notiek lietas, ko nevaram ietekmēt, izskaidrot vai arī gribas ticēt, ka kaut kas mums ir lemts
Tas par gēniem taču ir tīrā zinātne, nevis liktenis

Tas par gēniem taču ir tīrā zinātne, nevis liktenis

Nu jā, zinātne, un vai zinātne atceļ nejaušību? Gēnu kopums katram indivīdam ir pietiekami milzīgs, lai nespētu pilnībā paredzēt un ietekmēt to, kādi mēs būsim. Kā jau teicu, vienam bērnam ģimenē iedzims nopietns un rets sindroms, otram viss būs kārtībā.