''Aklie'' randiņi

Vispār riskanants gadījums.:-) Pirms kādiem 2 gadiem iepazinos internetā. Viss jau skaisti un jauki, nolēmām tikties. Lai viens otru atpazītu norunājām par kaut kādu apģērba veidu. Pienāca randiņa diena, nolēmām tikties kafūzī, bet brīdī, kad es sapratu, ka tas ir mans "čata" draugs izlikos ka neko nezinu. :-D:-D:-D Sāku zvanīt draudzenei, maksāt par savu kafiju un tā teikt tīt makšķeres. :-D Puisis tur arī palika un gaidīja,skarbi, bet sapratu ,ka netērēšu savu laiku, jo arī internerportālā bildes nebija. Uz aklo tā teikt.:-D:-D:-D

Tas gan riebīgi vienkārši aiziet prom.

Šajā gadsimtā tādi vēl ir aktuāli? Man jau liekas, ka cilvēki mūsdienās visbiežāk vai nu iepazīstas kādā vidē, vai arī jau internetā izstalko viens otru no a-z.:-D

Tad nu tā, domāju mēs varētu padalīties ar saviem aklo randiņu pieredzes stāstiem.

Vai mūsdienās "aklie randiņi" maz ir iespējami? Visās iepazīšanās platformās ir bildes un parasti pirms tikšanās cilvēki ir jau sameklējuši viens otru arī sociālajos tīklos... Un ja cilvēks savu bildi nav ievietojis ne vienā, ne otrā vietā, par kādu tikšanos var būt runa? :D Aklie randiņi pirms gadiem 10+ bija aktuāla lieta, tagad viss ir daudz caurspīdīgāks.
.
Vai arī autore ar "aklajiem randiņiem" domā vienkārši pirmo tikšanos ar cilvēku, kas iepazīts internetā un redzēts tikai bildēs? Nu akli tas noteikti nav, ja vien tas cilvēks nav ievietojis svešas vai arī ārkārtīgi novecojušas bildes :D

Bet vispār jau varētu būt interesanti. :D

man šogad bija divas tādas pieredzes, manā uztverē tādas, ka laikam trešo reizi būs grūti kam tādam parakstīties:
* pirmais randiņš bija sarunāts š.g. 2. janvārī. puisis zināms jau sen, nekad dzīvē nebijām tikušies, viņš man pievērsa uzmanību jau vidusskolas laikos. viņš man lika izplānot visu - kur, cikos, kad utt. satikāmies, man tika pasniegtas puķes papīrā. labi, ziema utt., bet varēja jau iztīt un papīru iedot atsevišķi. devāmies uz kafejnīcu, pa ceļam uzzināju, ka viņš pa nakti nebija varējis gulēt, jo domājis, ka neieradīšos, bet no rīta baidījies, ka lieki izbaudot pirmo šī gada dušu, bet pēc kafijas saprotot, ka viņam atkal nav ideju, ko tālāk darīt, izņemot pusdienas hesītī.. varēju droši doties tālāk savās gaitās...
* otrs indivīds bija draugu paziņa, kurš 2 naktī zvanīja, lai es aizbraucot uz kafiju.. iepriekš bijām kādu laiku čatojuši, tad nu satikāmies DUS, paņēmām kafiju, pabraukājāmies. tovakar centrā bija balle, iebraucām tur, šis it kā gribēja paskatīties, ko viņa draugi dara. tā kā tie mums daudz maz pat kopīgi, neko ļaunu nedomādama arī gāju. draugu nebija, bet viņš mani iepazīstināja ar saviem vecākiem. pēc 20 minūtēm!!! un tad arī es tinos, jo nu... ne čalis manā gaumē, ne uzreiz vēlme ieņemt vedeklas lomu pašā balles plaukumā. pieļauju, ka vecāki nemaz mani neatcerās, jo bija tādā žvingulī, ka mammucis vispār knapi kājās turējās.
-
jā, ir iespējams kaut ko izstalkot inetā, bet tarakāni jau tikai tiešsaistē parādās.

Uz aklo randiņu pēdējoreiz biju vidusskolas gados. Vienreiz aizmuku es, vienreiz aizmuka no manis :-D tad vēl bija pāris satikšanās, bet tādas - vienreizītes. Toreiz tas viss bija kaut kā brīvāk, tagad nespēju iedomāties, ka ietu uz randiņu ar cilvēku, kura izskatu nezinu. Looks matter. Ne tik daudz skaistuma izpratnē, bet izskats ļoti daudz pasaka par raksturu.
Savu draugu pirms pirmās tikšanās biju redzējusi tikai pāris bildēs (ar visiem soctīkliem apmainījušies nebijām) un speciāli noliku viņam mani sagaidīt pie kādas kafejnīcas. Viņš vēl nezināja, ka es virs tās dzīvoju un jau pa logu biju nopētījusi - kāpt lejā, vai nē :-D:-D

Aklie randiņi mūsdienās arī skaitītos, ja tikai redzēta bilde bez nekādas citas informācijas, manuprāt. :D

tak bezjēdzīgi. arī agrāk varēja foto nosūtīt.nu, 20. gs otrā pusē. būs izņēmumi, bet vairumam vajag to vizuālo. ar visām foķenēm internetā gadās, ka realitātē kaut kā citādi.

Man vienreiz patiešām negaidīti sanāca aklais randiņš. Ar draudzeni izklaidējāmies, kamēr šī sēdēja Tinderī un meklēja sev vīrieti. Tad nu teicu viņai, ja kādu atrod tam vakaram, lai tas kandidāts ņem sev draugu līdz, lai man arī būtu, ar ko parunāties utt. Beigās tā arī sanāca, ka izdevās sarunāt dubulto randiņu. Nu neko, atbrauca, iepazināmies, un beigās mums ar to līdzi paņemto draugu sapasēja dauuudz labāk nekā manai draudzenei ar viņas. Tā kā viss beidzās pozitīvi un forši. Esmu, protams, par tādu pieredzi. Pat, ja beigās nebūtu nekas sanācis man, tāpat ir interesanti iepazīties ar jauniem cilvēkiem. :-)
Pašlaik arī esmu randiņperiodā ar vīrieti, par kuru praktiski neko nezināju. Uz pirmo tikšanos zināju tikai viņa vārdu un redzēju pāris bildes (kuras starpcitu mani galīgi neuzrunāja). Pēc savas gribas un gaumes domāju, ka nemaz nebūtu aizgājusi uz satikšanos, bet draudzenes iedrošināta to izdarīju un tagad esmu par to laimīga.
Tā kā gadās arī tā, negaidīti, bet forši! Ja ir jāizvēlas iet vai neiet, tad es labāk izvēlos iet! Labāk nožēlot to, ko izdarīju nekā to, ka nemaz nemēģināju! Bet starpcitu nevienu savu randiņu tāpat neesmu nožēlojusi, lai arī kādi tie būtu bijuši. Visa pieredze mūs tikai pilnveido!

Runājot par aklajiem randiņiem, lūk,
https://www.youtube.com/watch?v=0aduUVJaJGE
kad skatijos šo video, brīžiem smējos līdz asarām :-D
Man pēdējo mēnešu laikā ir bijuši divi aklie. Nu... neaizrāva mani ne viens, ne otrs puisis :D

vispār pēc definīcijas aklais randiņš skaitās, kad sarunā kāda paziņa ar 'labiem nodomiem' un personas vispār neko nezina viens par otru.

Ir bijušas neskaitāmas tikšanās ar internetā iepazītiem puišiem, bet atmiņā spilgti palicis viens. Kad iepazināmies, viņam bilde bija ar mugurpusi, vēlāk izrādījās, ka tā nemaz nav viņa bilde, bet tomēr noriskēju un satikos. Nenožēloju, jo kopā piedzīvoti daudz jauki brīži.
Protams, pievienojos tām, kas no tikšanās vietas aizbēgušas un izdomājušas atrunas, lai ātrāk dotos prom.

Drīz jau būs 5 gadi kā biju uz pēdējo aklo randiņu. Ar vīrieti pačatojām stundu, izdomājām satikties un jā tagad man ir labākais vīrs pasaulē (l)
Bet pirms tam ir bijuši vairāki tādi, kur tiešām gribējās mukt pēc iespējas ātrāk. Viens puisis visu randiņa laiku runāja par traktoriem, cits par pīrsingiem, izmisīgi gribēja uzzināt vai man kāds ir:-D

Es vienreiz muuzhaa esmu bijusi ar internetaa iepaziitu puisi. Ar draudzeni pirms vairaakiem gadiem abas bijaam vienas un Valentiindienaa nedaudz paarshaavaam paar striipu ar viinu. :-D Jautraa praataa izdomaajaam, ka jaapieregjistreejas Tinder un jaatrod abaam randinjsh. Aptuveni nedeeljas laikaa abas sarakstiijaamies ar jaukiem puishiem un aizgaajaam satikties. Vinja ar saveejo jau pirmajaa reizee aizdevaas maajaas :-D , bet es 2 stundas nopljaapaaju ar saveejo Starbucks un labi sanaaca, ka vinji jau veeraas ciet, taapeec sarunaajaam otro randinju peec paaris dienaam. Man puisis it kaa patika - amerikaanietis, maacaas magistra graadu, sakriit muuzikas gaume, peec izskata nav ne vainas, bet bija viens bet.. Esmu diezgan gara meitene, un vinjsh, kad pieceelaas pirmoreiz man blakus kaajaas, man uzreiz visas ceriibas saruka, jo vinjsh bija nedaudz iisaaks par mani. Devu vinjam veel vienu iespeeju un aizgaajaam uz veel vienu randinju, bet es nu nekaadiigi nevareeju just to dzirksteliiti lielaakoties buutiibaa tikai auguma deelj. Veelaak vinjam sameloju un uzrakstiiju, ka vinjsh ir ljoti jauks puisis, bet vaina ir manii, jo tomeer neesmu veel tikusi paari ieprieksheejaam attieciibaam. Peec vairaakiem meeneshiem pagaaju ar to pashu draudzeni vinjam garaam un vinjsh jau rocinjaas staigaaja ar citu dzhusi, ar ko vinjsh peec tam kaadu laiku bija kopaa. Abi izlikaamies, ka viens otru nekad neesam redzeejushi. :-D Mana draudzene ar saveejo vairaakas nedeeljas randinjoja un guleeja, bet vinjsh izraadiijaas diezgan liels psihopaats, taapeec tur arii viss tika nolikvideets. :-D

Man ir bijusi pieredze, kad pēc čatošanas ar meiteni, pat nezinot kā viņa izskatās, beigās arī notika tikšanās un pat vairākas reizes. Pārsvarā ir bijušas adekvātas šāda veida tikšanās/randiņi. Bet tomēr arī ir bijuši gadījumi ka gribas mūkt prom no randiņa, jo meitene ir pilnīgs "trešs". :-D