Mājas iegāde, ja neesam precējušies!

Restless++++
Lētākais variants ir "sarakstīties" dzimtsarakstu birojā paātrinātā kārtā.
Ieguvumi-
1) viss ko iegādājas laulības laikā ir laulāto kopējā manta neatkarīgi no tā, uz kura vārda noformēts. Šķiršanās gadījumā dala uz pusēm, ja vien nav bijis laulību līgumā cita atruna vai kāda no pusēm labprātīgi atsakās no savas daļas. Ja laulība nav noslēgta, tad īpašums pieder tam, uz kura vārda īpašums noformēts. Ja aizdosi naudu, pat ja ar līgumu, šķiršanās gadījumā viņš tev atdos tavu iemaksāto summu un dzīvos tur viens. To, ka tu tur kaut ko remontē vai ieguldi- to otra puse var atspēkot ar savu ieguldījumu un to, ka tevis dēļ arī amortizācijas maksājumi lielāki (tu to māju nolieto, deldē parketu, utt). Līdz ar to vari atpakaļ nedabūt neko.
2) ja gadās tas, ko neviens negaida, tad mantotājs ir otrs laulātais un aizgājēja bērni. Ja laulība nav noslēgta, tad manto aizgājēja bērni, bet ja tādu nav- augšupējie radi, t.i., aizgājēja vecāki. Līdz ar to neviens līgums, pat ne testaments, negarantēs autorei aizsardzību šādā situācijā.
Vienu lietu gan nesaprotu, kāpēc ņemt hipotēku uz 30 gadiem ar cilvēku, ko negribi precēt? Ja pirms 4 gadiem atraidīji ierosinājumu, kāpēc meklējat kopēju mājokli? Īrējiet! Lētas mājas parasti ir ar nopietniem slēptiem defektiem/ trūkumiem.

Dažām te tādi komentāri par šo situāciju, ka man kā juristam mati ceļas stāvus :D silti ieteicams vērsties pie jurista un šos jautājumus uzdot profesionālim.

nu man gan škiet, ka pie jurista un notāra noslēgt līgumu ir gan vienkāršāk, gan lētāk, gan saprātīgāk nekā precēties. Īpaši ja nav tā lielā pārliecība.

Man gan liekas, ja aprecēt to personu ir tāda problēma, vai neesi tam gatavs, tad pirkt māju ar šo cilveku ir vēl neloģiskāk. Tad jau jāsaka...atmet visu un padomā vispār vai ar to cilvēku rīt gribi pamosties un būt kopā :D

Nezinu kā justos, ja meitene teiktu, ka grib laulības līgumu, gadījumā jā pārstāj mīlēt mani . Attaisnojums, ka aj tas taču, ja nu kādreiz ar tevi kaut kas notiek ir bullshits, jo eksistē testamentārās mantošanas tiesību institūts.

Es šito stulbumu nesaprotu. Puse no laulībām mūsu valstī tiek šķirtas. Kāpēc divi pieauguši, saprātīgi cilvēki nevarētu pieļaut, ka arī ar viņu laulību tā var notikt? Tad jau apdrošināšanu pērkošam cilvēkam var jautāt, vai Tu plāno ugunsgrēku mājās?

A variantā viņš ir primārais komunālo maksātājs, tad B variantā darba zaudējuma gadījumā komunālos maksā Tu.

Jā, vēl noteikti vajag tajā līgumā noteikt, kurš vāra kafiju no rītiem!:) Dažām diskutētājām šeit ir īpatnējs priekšstats par līgumiem. Tā reālā vajadzība ir juridiski aizsargāt autores dotu pirmo iemaksu, līdz ar to vienkāršs aizdevuma līgums, kas arī pasargās administratīvās tiesībās. Viss pārējais izriet no personīgām attiecībām, par ko līgumus tomēr neslēdz. Es iedomājos kā tiesa izsakta lietu, kur viens apņēmies maksāt komunālos, otrs pārtiku un vēl ar nosacījumiem!:)

Nenostājos nevienā pusē. BET skatoties no citas puses. Ja pie manis atnāktu draudzene un prasītu parakstīt šādu līgumu, visticamāk es aizsūtītu viņu :-D:-Dtur kur saule nespīd. Tā ka autorei arī šāds variants ir jāpieļauj, puiša raksturs mums jau nav zināms. Attiecības var arī beigties:-|māju nenopērkot.

Par pašu tēmu gan daudz nepiebildīšu ( kā vien to, ka mēnesi pagaidīt pirms saistībām uz 30 gadiem gan pacietības pietiktu).
Par šķiršanos runājot - tuvos ir rados cilvēks, kas ne no vienām laulībām nabagāks kļuvis nav, gluži pretēji. Un ne jau draudzīgā, sarunāšanas veidā .. lai arī cik sakarīga persona sākotnēji šķitusi. Cik zinu lielā mērā tādēļ, ka neslēdza laulību līgumus. Shit can turn real ugly pat ar tiem, kurus šķietami zini vislabāk.

Cilvēki, kas negrib parakstīt līgumu neuzskata, ka šķirsies, tāpēc nav gatavi to parakstīt.
Un tajā pat laikā, ja sanāk šķirties, tad šādi cilvēki paļaujās uz to, ka ir apprecējuši pietiekami normālu cilvēku, kas mantu labprātīgi un godīgi. Tāda lieta kā labprātīga mantas sadale pie notāra arī pastāv, iešana uz tiesu un dalīšana 50/50 ir tikai starp tiem, kas nevar neko savā starpā sarunāt
>>
Nezinu kāpēc tu uzskati, ka laulības līgums simbolizē nobriedumu, ir tieši pretēji - tas simbolizē nespēju atrast cienīgu partneri.
>>
Kā jau teicu laulības līgums ir paredzēts tikai izņēmuma gadījumiem - kad apprecas divas krasi atšķirīgu materiālo nodrošinājumu personas. Jo miljonāriem, diemžēl, dzīvē bieži gadās, ka viņus mēģina izmantot + viņu ieguldītais laiks karjerā bieži viņus slikti norūda realitātei, attiecībām utml. Nav sakritība, ka katram tavam mīļākajam aktierim ir visticamāk kādas 3-5 sievas bijušas.
>>
Un nav vairs viduslaiki, kad ejot laulībā vajag lādi ar zeķēm, savādāk darījums nebūs izdevīgs.

Fiestar. Laulība jau pašā savā būtībā ir darījums. Punkts. Un mans personiskais uzskats ir, ja cilvēki nav gatavi parakstīt laulību līgumu, vini nav gatavi arī pašai laulībai. Jo dzīve sastāv ne tikai no jūtām un emocijām un stabilu pamatu būvēšanā ir jāspēj neapiet arī visi šie aspekti, kas nav tikai pukes un skūpsti.

Un nav vajadzīgs notārs jurists, lai līgumus grozītu. Pats var mājās to izdarīt, līguma spēku tas neietekmē, ja runa neiet par nekustamiem īpašumiem.

Bembijs55 Nenoliedzu tādu iespēju, kā jau teicu, nezinu jurista cenrāžus :D
Varētu oponēt viedokli par laulības līguma nepieciešamību. Nezinu kā justos, ja meitene teiktu, ka grib laulības līgumu, gadījumā jā pārstāj mīlēt mani :-D. Attaisnojums, ka aj tas taču, ja nu kādreiz ar tevi kaut kas notiek ir bullshits, jo eksistē testamentārās mantošanas tiesību institūts.
Vienīgais ko laulības līgums dod ir apziņa, ka šķiroties nebūs viss 50/50 jādala, var izvēlēties paši kā dalīt.

Fiestar, un pie katras šādas situācijas atkal skriet pie jurista un notāra, tērēt laiku, naudu, čakarēt attiecības? Vai labāk tomēr mēgināt apskatīt visu pie viena? Man kaut kā logiski skiet, ja reiz slēdz šādu līgumu, tad arī iedzilinās un tie aspekti nav neizmērojami daudz.
Turklāt - ja neizdodas vienoties, nav tam laika, nav iespējams, nav naudas?
Punkts par grozīšanu ir jebkurā gadījumā.

nu man gan škiet, ka pie jurista un notāra noslēgt līgumu ir gan vienkāršāk, gan lētāk, gan saprātīgāk nekā precēties. Īpaši ja nav tā lielā pārliecība.
Un laulību līgums būtu jāslēdz jebkurā gadījumā. Ja cilvēki domā ar galvu.
Bet nu dari kā gribi. Mēgināju palīdzēt kā varēju. Jo gan pieredze, gan pietiekami smagi aplauzieni man šādos jautājumos ir.

Bembijs55 Tāpēc līgumā vajag ietvert norādi, ka līgumu var grozīt, abām pusēm vienojoties, tad nav jāatceras visu paredzēt.

Īpašumu var pārdot arī tad, ja tas ir kredītā - atmaksājot bankai atlikušo vērtību, tas taču ir skaidrs.
Un šo - komunālos maksājumus tādā un tādā kārtībā maksāt pārnemt var otrs - mierīgi arī līgumā var ieklaut.
Man pazīstams brālis un māsa gadiem nevar īpašumu sadalīt, jo daudzas nianses vienkārši iztrūkst. Protams, nevar paredzēt visu, bet jāmēgina:-).
Paredzēšanas spējas attīstās ar laiku, pieredzi un to pielietošanu, darbinot saprātu, iztēli, empātiju un paškontroli.

aizdevuma līgums.

Ja nav laulības tad ne par kādu kopīgo mantu runa iet nevar. Tāpēc nezinu, ko te citi stāsta par "ja šķirsieties, tad...". Pareizi teici, tu juridiski viņam nekas neesi.
Vislētākais variants, ja liela ceremonija ar viesiem nav nepieciešama, tad sarakstieties vienkārši dzimtsarakstu nodaļā. Pareizi teici arī par 1 mēneša periodu, bet to var saīsināt, ja lūdz dzimtsarakstu nodaļā ar pamatotu iemeslu - vajag māju, vajag kredītu, vajag laulības juridiskās sekas, lai iestājas.
Ja būsiet sarakstījušies, tad vismaz ar māju nebūs problēmu, vienalga uz kura vārda viņa būs.
Pie juristiem staigāt un līgumus rakstīt būs noteikti dārgi, bet es gan neorientējos šī brīža cenrādī.
Un līgumos var atrunāt pilnīgi visu ko vēlies, kaut vai, ka tu mazgā zeķes un viņš apakšbikses.

Tu pati jau esi paredzējusi līguma atrunas - ja A variantā viņš ir primārais komunālo maksātājs, tad B variantā darba zaudējuma gadījumā komunālos maksā Tu. Un ar visām kvītīm un juridiski pierādāmiem pārskaitījumiem. Bet skaidrā uz godavārda - ni, ni, ni. Izdomājiet arī C, D variantu un kopā ar juristu to visu smuki iegrāmatojiet.

Bet tik strikti jau arī visu paredzēt nav iespējams! Ja līgumā atrunāts par to, ka komunālos maksā viņš, bet mazums, pēkšņi tiek zaudēts darbs, tad jau loģiski es viņus maksātu.
Un, ja jau viņš ir paņēmis kredītu uz 30 gadiem, un mazums, kas notiek, tur vispār var pastāvēt kāda dalīšana, ja īpašums joprojām nav nomaksāts? (t)
Uz banku bijām, teica, ka kredītu dot, un pateica arī summas, līdz cik varam vispār saņemt.

Es arī iesaku pakonsultēties ar juristu un sakārtot attiecībām juridisko pusi (ne par laulību runājot, bet par to kas kam un pie kādiem nosacījumiem pieder). Paziņu lokā gadījās tā, ka bija lielā mīla un viss bija labi, bet kungam bija jābrauc komandējumā un tur atgadījās ļaunākais. Meitene tagad paliek "bez nekā", jo viss bija formēts uz vīrieti un viņš īpašumiem oficiālais īpašnieks. Viņa radi šajā gadījumā saka, ka ir lietas kursā, ka dēlam bija attiecības ar to meiteni, bet, pēc fakta, viņai nekas nepienākas.
Nesen Latvijā arī viens kungs ar lieliem īpašumiem gāja bojā, ir skaidrs ka šādās situācijās visi radi skumst, bet savu gaļas gabalu no zobiem neviens neizlaidīs.