Labdieniņ!
Šorīt baigi par sevi nošokējos. Draugs parasti ceļas 6os uz darbu un gribu vai nē, bet man arī sanāk pamosties. Tad nu šorīt, kad viņam jāceļas vēlāk es pēkšņi pamostos un ir sajūta, ka, bāc, kavējam. Pielecu kājās, aizeju pēc telefona, bet šeku, reku 6:10. Jā, ja būtu parasts rīts, tad draugam tā jau būtu aizgulēšanās. Organisms pilnīgi pieradis tajā laikā būt uz mirkli nomodā un tad, pa otram lāgam, celties pusastoņos. :-D