16. aprīļa beztēma

Ļoti interesanti, man apkārt vispār nav smēķētāju. Neviena draudzene nesmēķē, vīrs nē, rados ir tikai viens smēķētājs, bet viņš to dara "pa kluso", no kolēģiem arī ļoti retais smēķē.
Nesen bijām ciemos, kur smēķēja 5 no 8 klātesošajiem, man tas likās wow.
Kas interesanti - gandrīz visi pazīstamie smēķētāji ir sievietes.

Esmu sievieta kurai arī bija periods kad smēķēju, vienmāer esmu uzskatijusi, ka sieviete ar cigareti rokās izskatās ļoti nesmuki, tādēļ arī vienmēr kaut kā slēpos, kompānijās parasti teicu , ka nesmēķēju, jo sapratu , ka tas nav diez ko skaisti. Par laimi, man tā nebija tik liela atkarībā un pilnībā atmetu, nesen bija stress, pilnīgi prasijās ievilkt kādu dūmu, pamēģināju un vairs nesaprotu kā es agrāk varēju smēķēt, tagad pilnīgi paliek nelaba dūša pēc viena dūma, domāju nekad vairs.

Leta, mēs neesam roboti, tāpēc ir tikai normāli just :-) vienīgi varbūt vajadzētu izvērtēt situāciju, no sērijas, -vai šis mani ietekmēs pēc 5 vai vairāk gadiem. Ja atbilde ir nē, tad tu zināsi - te vietā pofigisms un visu laižam gar ausi :-D
.
Man šķiet, ka pofigisms apgūstams ar laiku un dzīves pieredzi, kaut kādā mirklī tu aptver, ka nav jēgas šķiest savu enerģiju uz niekiem/situācijām/atsevišķiem cilvēkiem.

Pofigisms ir dvēseles stadija, kādreiz pienāk, kādreiz pāriet. :D

Patīk lietainas dienas, Vairāk gan vasarā,