Ahh, meitenes, milzīgs paldies visām, ļoti labi komentāri, paldies. Es gan joprojām nezinu, ko darīt šovakar, kā šo risināt. Laikam jāmeklē tas psihologs.
Jā, es pateicu, ka mani sāpina, un viņš zina, ka slikti jūtos, daudz plānus esam atcēluši dēļ manas sliktās pašsajūtas. Par šo uzskata, ka tas nekas nav, pasēdēt un paciemoties, nav jau dārzs jārok.
Es arī nesaprotu, vai vaina manī, ka asāk kaut ko pasaku, vai viņā, nezinu. Bet nu šitā turpināties nevar, jo bērns tiešām neko neatrisinās, kļūs vēl tikai sliktāk. Es viņam simtiem reižu to saku, kur tu vēl redzi bērnu pa vidu, ka pats reizēm uzvedies kā bērns? Tajā brīdī saprot, bet kā strīds, tā viss no jauna. Kad nestrīdamies, ļoti daudz rūpējas, tīra māju, gatavo ēst, ļauj atpūsties, bet kā strīdi, tā nezinu, cits cilvēks.
Man liekas, ka tagad, kad esmu stāvoklī, viņam tomēr būtu jāpiedomā pie savas uzvedības un jāpacenšas strīdos man panākt pretī un nokontrolēt sevi, mierīgi visu izrunāt.
201
