Alkohols izjauca ģimeni

Sveiki visiem!
Negribas jau čīkstēt un pīkstēt, bet dzirdēt jūsu viedokli vai ieteikumus.. Ir sagadījies tā, ka draugs ir devis ceļojumā uz kādu mēnesi. Lai nebūtu katru dienu jāsēž vienai mājas izdomāju padzīvot pie mammas. Viņa arī dzīvo viena un domāju ka būtu piemērots laiks mums pavadīt kādu laiciņu kopā. Nepagāja viena nedēļa un es jau aizbraucu atpakaļ uz savām mājām, neizturēju. Viņai ir problēma ar alkoholu, nav tā ka viņa nezinātu kad nolikt pudeli malā, bet tā atkarība sēž viņā iekšā un ir jūtams, ja viņa nesāks kaut ko darīt būs vēl trakāk. Visu savu bērnību uzaugu starp dzērājiem. Mājas vienmēr bija strīdi, kautiņi, trauku plēšana. Es neciešu alkohola smaku, ne tā garšu, tas mani atgriež atpakaļ bērnībā. Pats trakākais, ka mana mamma ir nenormāla sevis želotaja, viņa vienmēr visu uztaisa tikai par sevi. Viņa šito, viņa to, viņa visu viena pati. Man sāpīgi uz to noskatīties, kā cilvēks vienkārši pazūd. Es saprotu, ka viņai nav bijusi viegla dzīve, bet alkohols to neatrisinās. Vienmēr kā viņa iedzer viņa sāk strīdu ar vienalga kuru, ka tik ir kāds blakus, viņa mani aizvaino, sāpina līdz sirds dziļumiem un tad nākamajā dienā viss ir par viņu atkal. ES... ES... ES. Bērnībā sāpīgākais bija tas ka viņa man mēdza iesist dzērumā, viņa man teica ka neesot viņas meita un tagad pēdējo reizi kad biju pie viņas viņa saka aizskart manu draugu, saka teikt, ka man ar viņu nav nākotnes, ka visi vīrieši kāpjot un tā tālāk. Vai kādam no jums ir kāda pieredze ar alkoholismu ģimene? Ar to vienkārši samierinaties? Ja viņa pati negrib mainīties, ka lai cilvēkam palīdz? Visa ģimene jau dēļ šīs alkohola problēmas ir aizbraukusi prom no viņas, esmu palikusi tikai vienīgā kas spēj kaut ko darīt lietas labā.