Skaits

Nezinu kāpēc, bet likās, ka būs teksts ''neesi skops, dalies ar dāmu ar citiem''. :D

par krāpšanu man viedoklis ir pēc viena skaista teicina- "neesi skops, dod cilvēkam otru iespēju, neesi mulkis, nekad nedod trešo",protams ja partnere loti patīk. Katram gadās, neviens neesam svētie.
un vispār loti patīk kā viens populārs krievu mūziķis reiz stāstija, vinam reiz jaunībā bija meitene, un vinam sanāca negluži nokrāpt bet vienkārši nobučot citu meiteni un viņš nenoturējas un izstāstīja to savai toreizējai meitenei, kura pateica loti gudru frāzi: "Tev to nevajadzēja man teikt,jo tagad sanāk ka tu savu problēmu, savu vainu novel uz manis" Tieši tā arī pats uzskatu, ja reiz sanāca paslīdē kāja, tad otram tas nekad nav jāsaaka, lai tas paliek pie paša, ja vien attiecības dārgas.

+ un kur nu vēl rīcību situācijās, kurās nekad nav bijuši vai notikumos, kas ir pilnīgs jaunums. Var skatīties kopumā cilvēku, viņa tendences, bet izšķirošajā brīdī nevar pateikt, ka 100proc kāds rīkosies x,y vai z variantā. Turklāt gadiem vēl ejot uz priekšu.

Zinas tante, tev daža laba atbildētu, ka ''rūpīgāk taču vajag skatīties, visas lietas var zināt iepriekš un izvēlēties normālu partneri, ja? Viss ir izpīpējams un pamanāms, pat pirms vispār noticis vai pirms pat ienācis prātā, tā kā tikai nevajag ja, ka gadās tādas situācijas, kur attieksme mainās un kaut kas nav pa prātam, tā nevar būt''.
Nu dzīvi nevar paredzēt, kur nu vēl cilvēka attīstību.

Annie, bet ne visu var izpētīt un paredzēt. Un ne visu var pieņemt. Es te nerunāju par tādiem sīkumiem, kā "negribu braukt pie taviem vecākiem uz laukiem" veida strīdus.
Situācija: Pāris nodzīvo pāris gadus, apprecas, piedzimst bērni un izrādās, ka viens no vecākiem tos bērnu visu laiku lamā, rausta, purina un pielieto visādā ziņā neadekvātas "audzināšanas" metodes.
Vai pievēršas kādam kaitīgam ieradumam un nav no tā atrunājams. Vai ņem un iztirgo visus ģimenes īpašumus. utt. Nu es teiktu, ka tad jāšķiras, man tādas lietas būtu nepieņemamas.
Uznāk cilvēkiem visādi bzdingši, ko nevar uzreiz atklāt un situācijas, ko ne vienmēr var paredzēt un izrunāt.

Domāju, ka skaitam un dzīvesveidam ir nozīme - protams, katrā vecuma posmā iespējams citādāka. Man nebūtu saprotama visu šito brīvo plānprātīgo veido piekopšana, esot ar kādu reāli kopā. Tad priekš kam vispār būt kopā un taisīt parodiju.

Ai, man liekas, ka tāda ideālā cilvēka, ar kuru vienmēr saskanēs, nebūs strīdu un būs"paradīze zemes virsū" sajūta nemaz nav. Vai nu otro pusi mīl, ciena un pielāgojas, vau nu visu mūžu var skriet no viena pie otra, meklējot to īsto un vienīgo.
Un galu galā tagad tomēr cilvēki vairumā gadījumu pietiekami ilgi nodzīvo kopā, lai nevarētu teikt, ka apprecējās ar neiepazītu cilvēku.

Annie, bet ko darīt, ja viens ir izšķīries un iemācījies, precas vēlreiz un izrādās, ka izvēlētais laulenis nemāk? Viena pagale jau nedeg.
Var, protams dzīvot kopā n-tos gadus un viens otru pētīt, un gadiem domāt, precēties vai varbūt vēl turpināt iepazīt savu dzīvesbiedru, bet tad tepat parādās diskusijas no sērijas "viņš mani jau piecus gadus neprec, tātad jāšķiras"

šķiet, visas savas jaunās attiecības iesāka, krāpjot iepriekšējo pagaidām vēl sievu

Nu šāda rīcība Abu Meri gadījumā būtu cūcība utt., manuprāt. Bet tagad nu, normāli - ko gan izsaka vārds ''normāli'' - bet sieviete zina, cik reizes bijis precējies, var pati lemt. Bet nekas aiz muguras, naidpilni, pretīgi un kaut kā neglīti jau nav noticis. Var diskutēt, kura tad nu būs beidzot tā, kuru apprecēs un dzīvos kopā vēl 25 gadus, bet tīši pāri darīts jau ar nodomu, apzināti nav, kontrolē savas darbības.
Kaut gan te jau cosmo stilā izskanēja, ka jo vairāk to dāmu, jo labāk. Un arī esot kopā, lai pabauda citas un atgriežas uz vakariņām. :D

Es vēl kaut kā varu saprast, ka vienreiz izšķiras, bet, ja vēl un vēl un vēl, tad jau tomēr tas cilvēks neko nav iemācījies. Un īstā būs tā, ar kuru dzīvojot nomirs.

Daenerys1, atkal jau nē.

Tas Dž. Dž. Džilindžers, šķiet, visas savas jaunās attiecības iesāka, krāpjot iepriekšējo pagaidām vēl sievu. :D Nevīžoja izšķirties, ja jau tā vīlās mīlestībā, bet, tikko kā kas, meklēt mierinājumu jaunas mīļākās apskāvienos, kuru pēcāk noprecēt. :D

57days, bet tad sanāk, ka Tev pieņemamāks variants šķiet tāds, kur, piemēram, pāris sadraudzējas agrā jaunībā, ir viens otram pirmie, ar laiku apprecas, izstudē, rada bērnus un tad līdz mūža galam ir kopā?
Skan jau ļoti skaisti un pareizi, bet es laikam sev tā negribētu, nekad neesmu gribējusi. Nu labi, gan jau gribēju tādu dzīves scenāriju, kad man bija 13 gadi. :-D Man ir svarīgi, lai vīrietim būtu kaut kāda attiecību pieredze, lai man viņš nav jāmāca būvēt attiecības. Un pati arī priecājos, ka man ir kaut kāda dzīves pieredze un es nepieļauju virkni kļūdu, kuras pieļautu ar pirmo partneri.

Vai otrs variants, gadu gadiem neprecēt un lūkoties visu debess pušu virzienā?

Kāda gan būtu cita alternatīva? Maukt ar visām gadu gadiem un tad cerēt, ka tieši vienu apprecēs un pēkšņi mainīsies?

Zinas tante, kas ir labāk - salauzt kāju vai salauzt roku? Abi varianti ir galīgi garām, un man personīgi abi liekas "ne normāli". Bet, kā zināms, "normāli" ir stiepjams un interpretējams jēdziens.

tad labāk ko - uztaisīt sev apkārt biezo neievainojamības čaulu un paziņot - lai jau jādelējas apkārt, galvenais, ka arī pēc 20 gadiem būs precējies ar mani?

Viņš jau, kā saka, varēja visas noprovēt un skandalēties pa dzelteno presi, bet nu tā arī nenotiek.

Nu un kas viņa attiecībās ir nenormāls? Nav runa par to, ka viņš periodiski šķiras jau 3.reizi, piemēram, un par to, ka diez vai šī pēdējā. Bet par pašām attiecībām jau runa. Izskatās, ka viņš ciena un arī apkārt nemētājas, kā arī prec, ja domā to nopietni. Nezinu īsti par kādu vājprātīgu nenormālību tur var runāt. Tas jau velk uz dž.dž. pusi laikam, bet nu tur jau cits stāsts, kur nav tā atbildība, labā izturēšanās vienmēr un skaits laikam arī ir stipri lielāks.

Es ticu, ka viņš arī no sirds tic, ka pēdējās. Un no sirds ticēja, ka iepriekšējās būs pēdējās.