Ir starpība, vai cilvēks ar bērnu ir atraitnības ceļā radies vai šķirtenis. Šķirtenis jau ir zīmogs un diagnoze- cilvēks, kas nedomā, ko dara (nevajag bērnu no cilvēka, ko lāgā nepazīst), maukulis vai nemāk ar citiem sadzīvot. Un ja tādu kādas ņem pretī, tad tas neko labu neliecina par cilvēka prāta spējām.
Pilnīgas blēņas, kā jau tika minēts, piecas cosmo izredzētās, augsti domājošās, perfektās, augsti pelnošās, visādi citādi ideālās. Visām citām pārpalikumi, visi šķirteņi, atraitņi laikam vienādi, visi bērni tad jau arī, ko tur vispār tad minat situācijas, ja jau viss tik vienkārši. :D Tā kā tiešām traumatisks skats būtu un nevarētu redzēt to, kā dzīvē apkārt notiek, un tad vairāk par pusi no visiem cilvēkiem - var precizēt procentos, cik nu ir tādu, kuram ir kāds ''defekts'' - tā arī mētātos brīvi. Nu visi neliek laikam akcentus uz alimentu maksāšanas būtību tad vai cirka esamību, citādi tad neviens ar gredzenu nebūtu un partneri pie sāniem. Tā kā nākas vien pārlodāt savus prāta nostūrus un saprast, kāpēc tik ļoti citu izvēles, parametri, faktori, tiek uzreiz likti tādā kontekstā, kā šeit pasniedz - nu visas idiotes, plukatas, kā var vispār nedomāt, tad jau prāta spēju nav, ka tik vīrietis utt., der apdomāt vēl ļoti daudz citus aspektus, kādi dzīvē ir, kad viens otru cilvēki atrod. Un labi, ka atrod, ne nelaimīgi staigā mums apkārt un teiktu, ka noteikti šie ''norakstītie'', atrodot mīlestību, noteikti ir pat laimīgāki par tām augstprātīgajām spriedelētājām pār viņiem. Kauns būtu vispār virināt muti un izteikties, cik nu kurš pelna, cik bērnam muļļa atstās un kāda vecene ir bērna māte un viss pārējais, vēl trakāk par to defektaino cilvēciņu.
27
