21. gs. sievietei rokdarbus vairs neprot?

Pazīstu vienu vīrieti, pēc profesijas galdnieks, ar to arī pelna iztiku, bet pašmācības ceļā youtubē apguvis ādas apstrādi. Vispār man nepatīk visi tie DIY varianti, bet kādas viņš izgatavo jostas!!! :-O Kaut ko tik perfektu nekad nevienā veikalā nebiju redzējusi - askētiskas, perfekti nostrādātas no A līdz Z.

Rokdarbi dalās - vajadzīgie - piešūt pogu, sašūt izirušu vīli utt, un hobijos - izšūt, tamborēt, adīt, tās prasmes, kas kādreiz bija arī tajā pat vajadzību līmenī, bet nu, pateicoties masu produkcijai un tās pārpilnībai, ir palikušas nevajadzīgas.
Tāpat vīriešiem - pielikt kontaktu, nomainīt mašīnai sveces, saskrūvēt plauktu (gan jau te 90% siev. dzimuma kliegs, ka to visu māk, bet es kaut kā esmu pieradusi jau no bērnības, sākot ar tēti, utt, ka to visu izdara vīrieši un man vispār nav tas ne jāapgūst, ne jāiespringst). Nu jā, bet es māku piešūt pogu u.c. apģērba labošanas darbiņus. :-D

Katrs to noteikti nevar,jo nav pacietiibas.Visi sie darbi prasa loti lielu uzmaniibu ,pacietiibu,arii panem loti lielu laiku,bet kaa jau es teicu,taa ir vienreizeeja mediteesana.

Ja es buutu viirietis man noteikti loti patiktu apstraadaat koku,taisiit interesantas meebeles!:-)

Nomainīt mašīnai sveces mūsdienu mašīnām vairs nav tik vienkārši. Esmu pārliecināta, ka mans vīrs to prastu izdarīt, teiksim, 2.golfam, bet daudzas jaunās mašīnas ir tik sarežģītas pēc uzbūves, ka to pats nevar izdarīt, ja vien nav automehāniķis pēc izglītības. Viens pazīstams meistars teica, lai A klases mersim nomainītu kvēlsveces, pusmotors jāizjauc.

Daenerys1-piekriitu ,ka noteikti ir jaabuut prasmei,bet tai jaabuut arii sirdslietai,ja grib piemeeram atjaunot vecu vintage masiinu.Ne visi cilveeki saskata tajaa ko iipasu,vajadziigu utt.

Man visi pazīstamie vīrieši labprāt to vien dara kā izjauc pusmotoru katru nedēļas nogali :-D

IceCream-man viirs arii garaazaa izskataas kaa kirurgs!:-D

Jā, aizmirsu piebilst, ka protu šūt ļoti labi, bet es to speciāli mācījos.

Kādreiz patika adīšana un izšūšana. Šūšana vienmēr padevusies katastrofāli, varu tikai pogu piešūt. Tamborēšana so so. Pa lielam, ja ļoti gribētu, varētu kādu šalli varbūt kādam mīļam noadīt, bet tā, labāk nopērku no kādas omītes Centrāltirgū, kurai tas padodas labāk un kurai tie pāris EUR būs svarīgāki, bet pašai man tam laika tāpat neatliktu...

Māku šūt, bet to es speciāli mācījos.
Adīju un tamborēju pēdējo reizi mājturības stundās skolā. Bet vispār, gribētu atsvaidzināt prasmi adīt. Tamborēšana gan mani neinteresē, tāpat kā tamborēti izstrādājumi.

Šo to jau protu, bet mājturības stundas joprojām uzskatu par visbezjēdzīgāk zemē nomesto laiku, nekas no tā nav noderējis - labāk būtu liekas matemātikas stundu sarakstā(t) Rokdarbi no sirds riebjas, pēc mājturības beigām par visādām tamborēšanām ar prieku aizmirsu. Ok, šūšana ir diezgan noderīga lieta, pati sev varu svārkus uzšūt, kaut ko salabot...bet ne jau skolā man to normāli iemācīja.
Labāk būtu bijusi apvienotā mājturība, kurā kaut kādus pamatus it visā iemāca abiem dzimumiem - gan "vīriešu", gan "sieviešu" darbus, praktiskas lietas saimniecībā, nevis tamborētas sedziņas un strazdu būra izgatavošanu(t)
Vīrs ir lauku puika un prot visu, ierīkot santehniku, ievilkt elektrību, salabot tējkannu...un arī adīt prot:-D Ja kaut kas ir jāpiešuj vai jāsalabo, parasti prasu viņam, jo viņam sanāk labāk un tiešām patīk to darīt, esot relaksējoši:-D

Es tamborēju. Man tāds hobijs. Šad un tad ko izšuju. (l)
Skolā riebās, tagad - dievinu!!!!
Laikam vecums.. :-D:-D:-D

Tas ir hobijs, tāpat kā joga, gleznošana un alpīnisms. Un par pamatskolas tramborējumu, WooooW!!!! Spiedzieniem un cenu, pirms pāris gadiem tepat Cosmo meitene tirgoja iesācēja līmeņa glezniņas, glītas un jaukas, bet tomēr - iesācēja līmeņa. Bija gan Wooow!, gan ne visai adekvāta cena. Tas pats vien, principā, ir.

Cik es zinu tad skolās ir tāda lieta kā mājturība un tur meitenēm iemāca pamatus. Es personīgi māku šūt, izšūt, tamborēt un adīt kaut gan protams 21 gadsimtā tas nekur nenoder n shit, bet tas nenozīmē ka tas nav jāmāk...

bet tas nenozīmē ka tas nav jāmāk...

Nu nu, kuras vēl nenoderīgās lietas jāmāk? Kā aust audeklu? Vērpt vilnu? Malt graudus? Pieņemt dzemdības pirtiņā? Integrāļi? A ja nu kādreiz noder, ne?

57days es to domāju par elementārām lietām, protams nevajag jau uzreiz pārspīlēt par graudu malšanu un tt.

Bet nu cita princese gan jau pat pogu nemāk piešūt, 21.gs kā nekā...

Es māku tamborēt un adīt. A jēga? Es 15 gadus neesmu neko tamborējusi. Mazliet māku šūt, kad parādīsies laiks - labprāt pievērstos tam kā hobijam, paralēli ar gleznošanu. Vienīgais, kas reāli noder, ir pogu šūšana. Veselas 2-3 reizes gadā, un lāpīšana, apmēram tikpat bieži. Lai gan, arī skrūvgriezis ir rokās apmēram tikpat bieži.
.
Cik zinu,pogas piešūšana jebkurā apģērbu labošanas iestādē maksā ap 2 eiro, tas ir lētāk, neka strādnieks, kas kaut ko mājās pieskrūvēs, un bez 20 eiro pakaļu nepakustinās.

Un nebūt nesanāks īpaši dārgāk. Par to, ka tieši rokdarbi bieži vien ir astronomiskās cenās - tas ir loģiski, bet neviens taču nespiež pirkt ko tādu, kas neatbilst vēlamai kvalitātei un izpildījumam tikai tāpēc, ka tas ir roku darbs. ;-)

Es domāju, ka paši taisa nejau tāpēc, ka tas ir roku darbs, bet tādēļ, ka tad tu zini - tā nav masu produkcija, kas būs vēl dažiem tūkstošiem citu cilvēku.