Olšūnu kari

es pamatoju, bet te jau dazas nelasa, bet citu vieta izdoma pasakas.

Es nesaprotu, kāpēc tagad notiek parakstu vākšana, ja Latvijā tāds likums jau ir.

Apsver mainīt, tāpēc vāc parkastus par saglabāšanu. Visdrīzāk nepieņems nekādas izmaiņas. Tomēr gaiss ir sakustināts, par to dzird arvien vairāk un vairāk, un ja ir pieprasījums, uzrodas arī piedāvājums. Iespējams, puse no tām feministēm, kas tur piketē, aizies noziedot par spīti. Un tirgus tik griežas. Reklāma veiksmīga.
Aizliegt pats par sevi ir skarbi, pārlasot sapratu, ka nekorekti nodefinēju savu nostāju... Es neesmu par kaut kā aizliegšanu, tomēr neatbalstu, ka tas nedzemdējušas meitenes nodod savas šūnas) tiek darīts - vismaz bez ļoti stingriem ierobežojumiem un uzskaites. Manuprāt visadekvātākais risinājums būtu ļaut ziedot konkrētam cilvēkam. Pieņemsim, meitene nodod savus datus, analīzes utt. donoru reģistrā, caur kuru viņu pēc parametriem var izvēlēties sieviete vai pāris, kas meklē olšūnu un pasūtīt, lai meitene "uzcep". Tas palēlinātu procesu, joprojām būtu dārgs process un ar atlīdzību, bet tikai tad, ja tevi izvēlas. Citādi daudz ražo naudas dēļ tikai un vienīgi.

Selene uzrakstīja to, ko es biju domājusi.

Jūs neuztverat domu. Jau tas, ka māte normāli nevar iznēsāt bērnu, norāda uz to, ka viņa nav ģenētiski labs indivīds un šeit netiek ņemta vērā bērna ģenētika. Nevar ieciklēties uz domām par bērnu, bet to, kas notiek pirms tam. Respektīvi māte nav paredzēta, lai dzemdētu. Bet te ieslēdzas mūsdienu medicīna utt., kas nav slikti. Bet no otras puses, ja traka māte šausmīgi grib bērnu, no viņa nekas prātīgs neizaugs.

Ja māte guļ uz saglabāšanu, es nesaku, ka tas bērns ir nevesels un, nezinu, "nederīgs". Vienkārši, ja māte gulēja pusi grūtniecības laika slimnīcā un kājām gaisā, viņai piedzima meita, it kā viss super, vesela un visi laimīgi, bet cik liela ir varbūtība, ka meita savas grūtniecības laikā arī gulēs kājām gaisā vai viņai būs SA un MA?
Saprotu, ka humānisms iet pāri visam un visiem tagad ir tiesības dzīvot un tiesības vairoties, un tiesības gribēt bērnus, un tiesības taisīt tik daudz bērnu, cik grib, utt., utt. Bet tad es šo diskusiju vispār neturpinu, jo man šajā sakarā ar pilnīgi pretējs uzskats.

Runājot par adoptējamiem bērniem, Latvijā pēc adoptējama zīdaiņa bez veselības problēmām ir jāstāv rindā gadiem (!!!!). Ir pieejami bērni audžuģimenēm, kas nozīmē, ka bioloģiskajiem vecākiem var atdot atpakaļ bērnu audzināšanas tiesības un noņemt audžuvecākiem tos bērnus, lai tie bērni jau ir palieli un ar uzvedības problēmām. Jā, ir pilni bērnu nami ar adoptējamiem bērniem, bet lielākā daļa, tiešām nospiedoši lielākā daļa ir ar nopietnām veselības problēmām. Es nerunāju par sirds mazspēju utml. "sīkumiem", runa ir par garīgām slimībām, paliatīvajiem, bērniem ar neattīstītām zarnām u.c. drausmīgām slimībām. Nu kura no jums adoptētu gulošu bērnu, kurš nekad nepiecelsies kājās, nekad nerunās?

. Iespējams, puse no tām feministēm, kas tur piketē, aizies noziedot par spīti.

katrai stulbajai feministei kas tur piketee bija jau pirms tam janodod sava olsuna. Un tkai tad javer vala mute. Citadi pati neziedo, bet ķērc tikai.

Par to ģenētiku un ētiku arī...
Manā ģimenē ir sieviete, kurai ir 2 bērni. Vajadzēja būt 3. Pirmais nomira grūtniecības laikā, otrais bija inkubatora bērns un vēl trešais, kas visu mūžu cīnās ar kaut kādām veselības problēmām un ir neauglīgs. Inkubatora bērns izauga par puslidz veselu sievieti un nu vinai ir pašai savi bērni. Un abiem ir iedzimtas veselības problēmas, kaut gan skatoties no malas un šo vēstri nezinot, gan mamma, gan vecmamma viņiem izskatās pēc normālām, veselīgām sievietēm, kas zina, ko šī līnija nesīs tālāk...
Un tādējādi mēs panākam tikai to, ka ar medicīnas pieejamību dzīvības saglabāšanā un dns turpināšanā, medicīnai ir tikai vairāk darba šos dns turpinājumus ārstējot no šitā un no tā.

Viegli ir teikt, ka sievietēm, kuram neizdodas ieņemt bērnu, nemaz nevajag - acīmredzot daba nav paredzējusi. Cik no jums ir bijušas tādā situācijā? Manuprāt, pirms izteikt viedokli, tomēr vajadzētu apsvērt vairākas puses. Otrkārt, ja nebūtu mūsdienu medicīnas, visticamāk lielākā daļa no mums te nemaz nebūtu.
Treškārt, tām, kuras saka “stulbās feministes” vajadzētu pastudēt, kas tas tāds feminisms vispār ir.
Par tēmu, uzskatu, ka katrs pilngadīgs cilvēks var darīt ar savu organismu ko vēlās. Pati personīgi nekad olšūnas nenodotu kā arī nevēlētos saņemt, tad labāk adoptēju.

Pašai ir 21 gads un šobrīd esmu rindā uz olšūnu ziedošanu. Un neuzskatu sevi ne par stulbu, ne mantkārīgu "studentīti", kura to dara tikai naudas dēļ. Mazliet smieklīgi domāt, ka visas 18-20 gadīgās vēlas ziedot tikai naudas dēļ, patiesībā neko nejēdzot pašā procesā, bet 30 gadīgās jau noteikti pieņems pareizo lēmumu. Starp citu, asinis arī ziedoju un par to arī saņemu atlīdzību, vai tādēļ esmu mantkārīga? Pēc dažiem komentāriem laikam tā sanāk, jo ietilpstu neizglītoto, maznodrošināto kategorijā, kurai 7eiro 3mēnešos ir baigais bizness.:-D Bet nu, kādam pat asinis ziedot šķiet, kas ārkārtīgi "nepareizs". Vienvārdsakot, esmu pret aizliegumu un par reģistru.

Viegli ir teikt, ka sievietēm, kuram neizdodas ieņemt vērnu, nemaz nevajag - acīmredzot daba nav paredzējusi. Cik no jums ir bijušas tādā situācijā?
Bet, ja nevar ieņemt bērnu, kāpēc slimīgi censties pie viņa tikt, ja pēc tam to bērnu uz rokām nēsās un slaucīs dibenu līdz 25 gadu vecumam? Vai var izaugt normāls cilvēks, kuru ucina un uzskata par antīku miljoniem vērtu porcelāna vāzi?
Mēs plānojam bērnu pēc 3-4 gadiem, bet, ja nu izrādīsies, ka kāds no mums ir neauglīgs, tad tā arī dzīvosim. Jo mūsdienās sevi var realizēt arī citos veidos - izzināt pasauli, ceļot, mācīties ko jaunu, iet zinātnē utt.
Es personīgi uzskatu, ka tie cilvēki, kas izmisīgi grib bērnus, bet nesanāk, un kā šeit jau izteicās, ir gatavi iet pāri līķiem, ir nenormāli un tur vajadzētu ārstēt galvu. Vēl jo vairāk nesaprotu, ja divi mīloši cilvēki nevar tikt pie bērna un abi lūztošām sirdīm šķiras, jo kāds slimīgi grib bērnu....

Selene
Kādam dzīves centrs nav viņš pats. Tas ir absolūti normāli, ka tev dzīves piepildījumam nav vajadzīgs bērns, bet tikpat normāli ir arī vēlēties bērnus. Nosodīt citus tādēļ, ka viņi cenšas. Nopietni!?(t)
Tikpat labi visiem kuri saslimst ar smagām, neārstējamām slimībām būtu jāsamierinās ar māti dabu un jādzīvo tik cik atlicis, nemaz nemēģinot izārstēties? Pēc dažu loģikas tā izklausās. Vispār briesmīgi, ka dažiem ir tik ļoti grūti pieņemt citu cilvēku uzskatus, mērķus un vispār citus cilvēkus.

Selene, es nekur nesaku, ka vajag slimīgi censties ieņemt bērnu. Uzskatu, ka sabiedrībai kopumā ir jākļūst tolerantākai, ja kādai šāds variants neder, citai derēs un tā ir katra personīgā izvēle. Man šķiet briesmīgi kādu nosodīt, vēl pie tam, ja paši neesam bijuši tādā situācijā.
Kā arī viss tiek pavērsts tādā melns/balts variantā, vai ir reāli piemēri, kur citu olšūnu bērni izaug tādi, kā Tu minēji?
Pieņemu, ka donores tomēr tiek pārbaudītas un neņem kuru katru, bet varbūt uz šo jautājumu *Bella* varētu atbildēt?

Izteikt savu viedokli nav aizliegts, un es taču neeju un neprasu, kāpēc cilvēki izvēlas taisīt bērnus vai kāpēc viņiem ir 5 bērni. Viņiem vienkārši tā ir un es to pieņemu. Manis pēc, lai iet pāri līķiem un šķiras ar savu īsto cilvēku un lauž sirdi, bet es to neuzskatu par normu. Bet, turpretī, ja tu nevēlies bērnus, tad gan liela daļa dod rokās savu mazo bēbi un prasa:"Vai tad tu arī negribi tādu mazu dvēselīti savā klēpī?".
Kāpēc man nav tiesību izteikt viedokli par cilvēkiem, kas cenšas tikt pie bērna un iet pāri līķiem un uzskatīt no par atkāpi no normas, bet citi ir tiesīgi uzskatīt par nenormāliem tos cilvēkus, kas vienkārši negrib bērnus?
Tā saucas divkosība. Tieši tik vienkārši.
Ir ļoti daudz sensitīvu tēmu, kur lielāka sabiedrības daļa sevi uzskata par priviliģētākiem, nekā tie, kas domā citādāk, kaut gan taisnība bieži vien ir mazākās sabiedrības daļā.

Padomā pati, kā super gaidīts bērns tiek audzināts? Ir reāli piemēri no paziņu loka, kur sievietes paliek trakas un pēc tam ucinās ar to bērnu. Nedod dievs atstāt vienu vai iedod kādam citam paauklēt. Ja nobrāž ceļus bezmaz vai ātrajiem zvana...

Selene, Tev kāds ir uzdevis tādu jautājumu? Un nē, es neuzskatu, ka ir normāli prasīt citiem “kāpēc Tev nav bērnu” un uztvert to kā nenormālismu. Katram ir tiesības izvēlēties kā rīkoties un netikt nosodītiem.

Parasti nevēlu nevienam ļaunu, bet ahhh, cik te daži pretīgi komentāri, gribētos atgādināt, ka Karma is a bitch un par saviem vārdiem kādreiz dzīvē var nākties ļoti nožēlot. :-((t) Es uzskatu, ka tie, kas kladzina, ka nedrīkst stāties pret dabu un nosoda mākslīgo apaugļošanu, nedrīkst kāju spert medicīnas iestādēs, citādi būs nekas vairāk kā pretīgi liekuļi. (t)
Runājot par tēmu - olšūnu audzēšana un punkcija un atkopšanās pēc tam nav nekāda iesnu ārstēšana, turklāt olnīcu stimulēšanai var būt ļoti nepatīkamas sekas uz visu atlikušo mūžu, palielinās dažādi ar veselību saistīti riski. Šis pasākums nu gan nav nekāds vieglas peļņas avots. Cepuri nost, ja sieviete izvēlas iet šo ceļu un kļūt par olšūnu donori. Esmu par to, ka sievietei nedrīkst aizliegt iet šo ceļu, ja sieviete to vēlas un atbilst visām prasībām, kas attiecas uz olšūnu donorēm. Procesu gan noteikti var kaut kā uzlabot un sakārtot.
Bet vispār mani pārsteidz te valdošais viedoklis par to, ka mākslīgās apaugļošanas ceļā var iegūt tikai slimus bērnus. Pataloģiju risks nav diži lielāks kā dabiskā ceļā ieņemtiem bērniem. Turkāt lielākā daļa nepareizo embriju gluži tāpat kā dabiski radīto embriju nespēs attīstīties un aizies bojā pirmajās stundās/dienās/nedēļās. Arī mākslīgās apaugļošanas ceļā iestājušos grūtniecību uzrauga un dažādas pataloģijas var atklāt līdz 12.nedēļai, dodot vecākiem iespēju izlemt, vai saglabāt grūtniecību - gluži tāpat kā dabiskas grūtniecības ceļā. Turklāt medicīna šajā jomā ir tik tālu attīstījusies, ka laboratorijā embrijiem var veikt dažnedažādas analīzes un izmeklējumus un sievietes dzemdē ievietot tiešām veselu embriju, taču šādu iespēju nav tad, ja apaugļošanās notiek dabiskā ceļā. Ja vien pāris ir maksātspējīgs, tad patiesībā mākslīgās apaugļošanas rezultātā ir iespējams risku tikt pie nevesela bērniņa samazināt līdz minumumam - risks būs daudz zemāks kā dabiskās grūtniecības ceļā ieņemts bērniņš.
Vēl var just, ka te nav īsti izpratnes par mākslīgo apaugļošanu - tas nav nekāds ģenētiski modificēts mēģenē izaudzēts monstrs, tā ir no sievietes paņemta reāla un īsta sievietes olšūna, kas apaugļojusies ar no vīrieša paņemtu dabisku un īstu spermu, tikai tas nenotiek olvadā, bet gan laboratorijas vidē, kas ir maksimāli pietuvināta dabiskajai videi. Ne jau vienmēr nespēja radīt bērnu ir tādēļ, ka pārim vai vienam no pāra ir ģenētiski defekti. Ja vīrietis un sieviete būs ģenētiski perfekti un veseli, bet sievietei, piemēram, nebūs olvadi vai būs slēgti olvadi - dabiskā ceļā viņi pie bērniņa netiks nekad, taču ar mākslīgās apaugļošanas palīdzību viņi var radīt veselu bērniņu.
Ko tur brīnīties, ka mums apkārt ir tik negatīva sabiedrība - katram pašam, pirmkārt, vajadzētu paskatīties uz sevi spogulī. :-/ Es jau laicīgi atvainojos par savu skarbo viedokli, taču diemžēl man šī tēma ir kas vairāk par pliku diskusiju objektu, un es redzu, ka lielais vairums savu aprobežoto viedokli balsta uz kaut kādiem stereotipiem un viena tante teica līmeņa informāciju un reāli nemaz nestādās priekšā, ko tieši nozīmē mākslīgā apaugļošana, nemaz nerunājot par niansēm.

Manis pēc, lai iet pāri līķiem

Ak, jā, Selene, lai tiktu pie bērniņa mākslīgās apaugļošanas ceļā, pārim obligāti jāiziet rituāls, kurā pusnakts stundā tiek nogalinātas 5 šķīstas un nevainīgas jaunavas, jāiesmērējas ar viņu asinīm un tikai tad izdosies tikt pie bērniņa... Bļin, nu kādiem līķiem? Tu vispār zini, kas ir mākslīgā apaugļošana? (e)

Selene
Arī manā paziņu lokā ir tādi piemēri. Tieši tas ir viens no iemesliem, kādēļ vēlos ziedot olšūnas. Manuprāt, katrai ir tiesības kļūt par māti, vienalga vai tas notiek dabīgā vai mākslīgā ceļā. Dažkārt māte daba izspēlē šādus ļaunus jokus ar cilvēkiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka "ja jau tā ir, tad nav jācenšas kaut ko mainīt".
Protams, ka tev ir tiesības domāt tā kā tu domā, bet teikt, ka cilvēkiem, kuri vēlas ieņemt bērniņu mākslīgā ceļā ir jāarstē galva, nav viedokļa izteikšana, bet aizskaršana.
Manā paziņu lokā ir sieviete, kura 6! gadus mēģināja tikt pie bērniņa, beigās dzemdēja pāri 30. Un lai gan ļoti mīl savu bērnu, ar audzināšanas jautājumiem problēmu nav. Starp citu, pārsvarā visiem normāliem cilvēkiem bērniņi tiek gaidīti. Kādam ātrāks, kādam ilgāks tas process, bet neredzu nekādas paralēles ar bērnu gaidīšanu un audzināšanas jautājumiem.

Mischa
Tika veiktas ģenētiskās analīzes, pārbaudīja vai ar hromosomām viss ir kārtībā, tika veiktas ginekoloģiskās analīzes uz visiem STS, parastās asins analīzes, kā arī izgāju psihologa konsultāciju. Vēl bija jāizpilda anketa par to vai rados kādam nav nopietnu saslimšanu. Protams, cik katra godīgi atbild uz jautājumiem ir cits jautājums.

Par iešanu pār līķiem es pirmā neieminējos. :D
Man ļoti žēl, ka tik dzīvo dzīvo burbulī un neredz, kas notiek apkārt un nedomā plašāk. :(
Vēl pasakiet, ka normāli ir šķirties, jo kādam nevar būt bērns un pēc tam visu mūžu dzīvot ar lauztu sirdi un pēc tam tikt pie bērna, lai tikai būtu bērns :-/
Man ļoti patīk šī saruna, kas atspoguļo sabiedrības domas un uzskatus un , kāpēc tik daudz nelaimīgu cilvēku ir.

http://veselam.la.lv/2017/05/09/izaicinosa-saruna-musu-sievietes-apnem-viriesus-nevis-par-viriem-bet-audzinasana/3/

Un 100% piekrītu šim citātam

Bērni, labi vai slikti, 18-20 gados dosies prom no mājām. Vīrietis un sieviete ir tuvāk viens otram, bērni – ir kaut kas uz laiku. Blakusprodukts mūsu mīlestībai.

Vēl pasakiet, ka normāli ir šķirties, jo kādam nevar būt bērns

Selene, šajā dzīvē daudz kas nav normāli. Arī krāpt savu sievu/vīru nav normāli. Bet daudzi tā dara - un tā jau ir tikai un vienīgi viņu darīšana. Turklāt, es neticu, ka cilvēki šķiras tikai un vienīgi šī viena iemesla dēļ - jo nevar būt bērni, tur noteikti ir kaut kas vairāk... Normāli nav tas, kas ar likumu ir aizliegts (piemēram, nav normāli nogalināt), pārējais normāli/nenormāli vērtējums ir tīri subjektīvs.