Kad strādāju noteiktos laikos, pusdienas ņēmu līdzi ar retiem izņēmumiem. Nepatīk man tā iešana un meklēšana, kur nu paēst, jo tuvākais daily likās briesmīgs ( tā ir kad gatavo pati un izlaiž sevi), un statoila barība mēdz pat būt ēdama, bet ne izteikti veselīga- cik reizes nedēļā ēdīsi to maizi?!
Man ļoti patika pagatavot sev ēdienu un ņemt līdzi. Sava garša, svaigas sastāvdaļas (l) viss garšo, pietam, noteikta izmēra porcija. Nu nesaprotu, kā var apēst to pusdienu piedāvājumu- silto, zupu un saldo (t)
Pašlaik, kad strādāju mājās un piegādāju skaistumus, vai ir kāds projekts mākslas telpā/kāda iekārtošanās, tad atliek vien meklēt tuvējās ēstuves. Bet par laimi, ilgāk par vienu nedēļu, vienā vietā parasti nekas nenotiek, tā nu rotēju pa visām Rīgas kafejnīcām :-)