Pasadena, nezinu, cik ļoti piedzīvojumu stāsti, bet varu Tev nosūtīt bloga ierakstu par Indonēziju + Bali :)
bet par tiem homestay un mazajām viesu mājiņām - vienmēr, īpaši tālākos ne-Eiropas galamērķos cenšamies palikt tādās vietās, kur ir max kādi 5-10 numuriņi / istabas, jo tas ļauj sajust to īsto vietējo sajūtu, kas man personīgi ceļošanā ļoti tīk - parunāties ar saimniekiem, satikt citus ceļotājus un tml, paskatīties nedaudz no tādas nekomerciālas puses uz vietējo dzīvošanu. Ir tāda forša sajūta, kad, piemēram, redzi, kā saimnieks kāpj papaijas kokā gar logu, nokabina vienu augli un pēc kādas pusstundas kopā ar pašceptām pankūkam klauvē pie durvīm aicinot brokastīs, vai Marokas riādā pēc vakariņam aicina uz saldumu apēšanu ēkas jumta terasē ar skatu uz vecpilsētu, vai portugāļu vakariņas tiek servētas visiem viesnīciņas iedzīvotājiem pie kopēja lielā galda, kur maltīte sastāv no kādiem 6 nenormāli gardiem vietējiem ēdieniem (pildīti kalmāri, goose barnacles un tml). vārdsakot, man patīk mazas, miļas viesnīciņas, kur nevar zināt, kas sagaida :)