Cik bieži gada laikā vajag apmeklēt kapus?

Notiek citiem.

Sadie
Cilvēkam, kas audzis kapu kultūrā, zemapziņā ir ielikts pienākums "apciemot mirušos", "apkopt kapiņu". Kādu laiku neesi bijusi, zemapziņa+sirdsapziņa nosūta info apziņai sapņa veidā, kur mirušais uzrunā palicēju. Dzimtās, kur nav piekopts kapu kults, tādas lietas nenotiek.

Matilde., jā, es jau gatavojos uz to. :D Bet jāsaka, ka esmu māņticīga. No melniem kaķiem, kuri pārskrien ceļu, neizvairos un no skaitļa 13 nebaidos, bet ir lietas, kurām ticu, pat ja zinu, ka, iespējams, muļķīgi tām ticēt. Piemēram, ja saplīsīs spogulis vai izbirs sāls, pat negribot tam visam ticēt, trīsreiz nospļaušos pār kreiso plecu. :D Tai pat laikā, 13.datums piektdiena vienmēr bijis laimīgs datums un arī šoreiz nebija izņēmums. Tā ka ir māņticības, kuras mani neietekmē, bet ir tādas, kurām ticu no visas sirds. :D

Tūlīt dabūsiet komentārus par māņticību. :D

Undiya, ticu tādām lietām. Ir bijis tā, ka, ņemot vērā dzīvošanu ārpus Latvijas, mirušie ar laiku sāk nākt ciemos sapņos. Un ne tāpēc, ka es ikdienā par viņiem pastriprināti domātu. Tieši pretēji - ikdienā vispār nedomāju par mirušajiem, manā acu priekšā ikdienā nav ne mirušo bildes, ne citas lietas, kuras par tiem atgādinātu. Taču vienmēr, pēc zināma laika, sapņos redzēšu mirušos tuviniekus. Un, katru reizi, pēc tam, kad būšu bijusi kapos, sapņi izbeigsies. Un tā notiek vienmēr.

A, kā visi zin, ka aizgājējam vienalga gan par bēru ceremoniju, gan kapu kopiņu?
Man, piemēram, vecvecmāmiņa ir rādījusies sapnī un teikusi, ka tā jau viss viņai labi, bet būtu jauki, ja kāds puķes aplietu.
Pateicu mammai, šī tik nobolīja acis un noteica "tad jau jābrauc skatīties tā puķe, kuru iestādījis viņas mazdēls.. tā noteikti viņai dikti svēta" :-D
Vcvecmamma viņu uzaudzināja kā pašas dēlu un viņiem bija ļoti tuvas attiecības. Pilnīgi nešaubos, ka viņa arī bija domājusi to puķi, kuru viņš atveda un iestādīja.
Un zinu vēl dažus tuvu cilvēku stāstus, kuros mirušais sapnī sūdzas par ar apbedīšanu saistītām lietām.

Esmu rakstījusi, ka cits radinieks nedrīkst uzņemties galveno lomu?

Nu ja, māju jau tīrīt nevajag, kāda starpība

Pilnīgi nevietā salīdzinājums!
Ja kāds atrodas netālu no vietas, kur atrodas kapi, tad vai patiešām jābrauc citam radam 3 h vai vēl ilgāk, lai uzkoptu kapu?

Labāk apsaucam kaut ko par briesmīgu.

Nu ja, māju jau tīrīt nevajag, kāda starpība. :D

netiekam mēs no tās pagastu un baznīcas domāšanas vaļā

Nu māju jau arī atrodam, kas iztīrīs un uzposīs.

Vai būtu tik grūti aiziet un sakopt?

Mana radinieka kapu ir kas kopj.
Man ,lai aizbrauktu sakopt kapu aizņem vairākas h. Ne visiem kapi atrodas, kaut kur netālu.

bet nu, šī ir kārtējā klasika. nav tāda 'VAJAG'

vispār jau puslatvija ir aizauguši kapi. kā jums šķiet, kur ir tie 1200-1800. g. (nu, var atrast kādus 1700., bet reti) mirušie?

Vai būtu tik grūti aiziet un sakopt? Tas jau kā sakopt māju vai dārzu, vai arī dzīvo tā, kā gadiem ir?

Man arī ir ieaudzināta kapu kultūra, tāds minums man škiet ir kapu svetki, svecīšu vakars. Vēl braucu pie mammas viņas dzimšanas dienā, dienu pirms savas dzimšanas dienas un mammas nāves dienā. Principā vidēji sanāk reizi 2 mēnešos. Vēl braucu , ka gribu izkratīt mammai sirdi , es zinu , ka viņa mani dzird jebkurā vietā , bet kapos ir tā vieta kur man neviens netraucē sakārtot domas un pateikt to ko gribu pateikt. Es esmu tiešām priecīga , ka mums ir šāds kapu kults , negribētu lai mani kremē vai , lai pēc X gadiem iestajas noilgums , kur man atdod urnu un varu ar to darīt ko gribu. Vispār man kremēšāna šķiet ļoti drausmīgi , viena no trakākajām lietām ko kāds varetu ar manu ķermeni izdarīt...

Manuprāt, ir jāpieņem un jāciena tā kapu kultūra, kas ir katrā valstī. Citur darītu citādāk, bet, esot šeit, jāņem un jāiepazīst, jāizvēlas savs no pieejamā un nav jānoniecina. Ja jākopj, nu jāaiziet un jāsakopj, ne demostratīvi jāpaziņo, ka tas viss ir stulbums, viņa tur nav, lai pūst. Nu labi, varbūt man nebūtu pieņemams aizaudzis piemineklis ar nezālēm, ka pat nevar redzēt, kam piemiņas vieta. Pat nerunājot, ka kāds cits teiktu, ka šitam jau laikam radu nav, bet tīri par valsts kapu kultūras iepazīšanu, cieņu un kaut kādu pietāti pret to, manuprāt.

Ir daudz dažādu kapu veidu.

Ir dažādas valstis un mirušo kultūras. Tāpēc nevajag domāt, ka mūsējā ir slikta vai sliktāka.

Aizdomājos par kapu tradīcijām. Nevar būt tā, ka tām tautām, kuras aktīvi kremē vai kapi ir ļoti cieši un kopā, bez mazdārziņiem (:-D, nebiju dzirdējusi šādu apzīmējumu), tas būtu kaut kā saistīts ar salīdzinoši lielu populāciju un/vai salīdzinoši mazu teritoriju uz vienu iedzīvotāju? Un uz tādas bāzes attīstījusies viņu kapu kultūra?