Es atceros, ka vienā no kriminalinform raidījumiem stāstīja, ka Ukrainā viens vīrietis ar savas vecmātes palīdzību ieaicināja meitenes savā dzīvoklī (vecmamma prasīja palīdzēt panest smagus maisiņus), vīrietis šīs meitenes nogalināja un sadalīja pa gabaliem un turēja mājās burkas ar, piemēram, ausīm.
Vēl viens gadījums Ukrainā vai Krievijā bija tāds, kur divas meitenes nokļuva pie maniaka, vienu viņš nogalināja, bet otrai viņš lika sadalīt pirmās meitenes līķi, draudot nogalināt viņu arī, ko, protams, beigās arī izdarīja. Tepat Latvijā tie bērnu pazušanas gadījumi reizēm ir ļoti noslēpumaini, par meiteni Dobelē (tas bija sen, Diāna laikam), visi vietējie zināja, ka mamma nogalināja un paslēpa (man liekas, ka arī policija nonāca pie šādām aizdomām, bet īsti nezinu). Vairākas mātes Latvijā nogalinājuši savus jaundzimušos mazuļus atstājot bezpalīdzīgā stāvoklī un vai nu pašas ziņojušas vai izlikušās, ka viss ir normāli līdz kaimiņi neziņoja par to, ka kaut kas nav kārtībā. Noteikti būtu vēl kaut kas, ja atcerētos. Nu tādus tipiskos nogalināšanas gadījumus, kad visi iedzer un tad viens otru nokauj, laikam pat nav vērts pieminēt.
Kādi tik stāsti nav dzirdēti. :D Domāju, ka reizēm cilvēki jau no paša sākuma nav normāli, bet reizēm kļūst dzīves laikā un nevar pateikt, vai tam ir kāds noteikts iemesls.
Man šķita ļoti smieklīgs tas gadījums ar Latgales vīrieti, kuru centās nogalināt, bet nesanāca. Atradīšu liku, ielikšu.
Man vispār bieži vien nogalināšanas apraksti un, piemēram, tiesas spriedumi liekas uzjautrinoši, jo tur minēti tādi sīkumi, kas it kā uz pirmo acu skatiena nešķiet būtiski, saprotams, ka viss ir būtiski, bet nu jā.