Atzīšos, ka es atstāju, kā jau te iepriekš kāds teica, pieklājības un pieraduma pēc.
Kafejnīcās un restorānos atstāju burtiski vienmēr. Pat ja apkalpo lēnām vai slikti un draugs negrib atstāt dzeramnaudu vispār, iekšēji jūtos jocīgi, jo ir pierasts vienmēr atstāt.
Skaistumkopšanas salonos nekad nebiju iedomājusies, ka vajadzētu atstāt. Arī liekas dīvaini atstāt 1-5 eiro manikīrei/frizierim, nezinu, es laikam justos apkaunojoši un pazemojoši, ja man klients atstātu tās monētas vai piecīti, tikai tāpēc, ka es forši ar viņu aprunājos vai labi paveicu darbu. Un vēl jo trakāk, tas brīdis, kad dod to mazo naudu, īpaši ja kapeikas, otram rokā.. ?? :-| :-D Pat nevaru iedomāties, kāda apmēra dzeramnaudu var atstāt par tikai manikīru, piemēram. Ja dotu lielāku dzeramnaudu kādā luxury salonā par izcilu vai dārgāku pakalpojumu, tad varbūt nebūtu tik traki, bet arī - viņi jau teorētiski saņemtu pietiekami lielu summu par pakalpojumu.
Ārstiem kukuļu došanu neatbalstu (lai tiktu rindā u.c. līdzīgu iemeslu vadīti iemesli) , bet paldies pateikšana pēc paša pakalpojuma sniegšanas liekas ok. Piem., iedot naudu vai torti (vai vienalga ko citu) pēc smagas operācijas, dzemdībām, pēc lielas veselības problēmas uzveikšanas. Bet nu nevajag to naudu arī dot aploksnē zem galda un klusējot :-D