Bildināšana

pat bez gredzena sauca viens otru par vīru un sievu,

a kāpēc viņi tā darīja, ja viņi neskaitās vīrs un sieva?
Šis mani vienmēr ir izbrīnījis cilvēkos. Kāzām it kā nē, nē, bet aizņemties no laulībām "vīrs un sieva" gan patīkami. Tad tomēr saprot, ka kaut kas nav.. saprot, ka draudzenīte vairs kaut kā nepiestāv..

Tas, ka aprecēsies nenozīmē uzreiz, ka tagad vairs nekad neaizies.
Ja būs lemts šķirties - izšķirsies,precējušies vai ne.

Piekrītu šim, ja vīrietis gribēs pamest,tad to arī izdarīs,un gredzens pirkstā to neapturēs , manuprāt tā ir tikai tāda kā ilūzija ja jau apprecēja mani,tad jau pa kreisi neies vai nepametīs ,bet tā tas nav.
Tāpat arī tie kas nav precēti.
Viss atkarīgs ir no tā vai cilvēks ir uzticīgs otram.
:-)

Es tikai atbildēju uz šo komentāru

Esmu dzirdējusi, ka precētie saka, ka ar šī brīža prātu vairs nerīkotu lielas kāzas, bet gan apprecētos bez viesiem, toties aizbrauktu ceļojumā.

Es tiešām nezinu nevienu gadījumu kad pāris pēc lielām kāzām būtu palicis tukšā.

a kāpēc viņi tā darīja, ja viņi neskaitās vīrs un sieva?

Piekrītu. Tad jau var savu īrēto dzīvesvietu saukt par savu īpašumu, piemēram. Paralēle nesmuka, bet no juridiskā viedokļa atbilstoša.

Piemēram mans draugs ,kad saka ko pa mani tad nesaka,mana meitene vai mana draudzene ,bet gan mana sieva un arī viņa darba kolēģi un draugi mani sauc par sievu ,piemēram saka,tava sieva arī brauks ciemos ?
Un jā es esmu prasijusi, vai viņš redz mūs kopā nākotnē vai vēlas ko tālāk veidot un atbildēja viennozīmīgi jā! Ja negribētu,tad diezvai teiktu jā ,bet gan vai nu klusētu vai izvairītos no konkrētas atbildes:-)

Es arī reizēm saucu draugu par vīru kāda mazpazīstama cilvēka priekšā, jo skaidroties, kāpēc nevēlos precēties / neesam precēti tajos apstākļos galīgi nevēlos. Bet saistības sajūtu, ka "kaut kas nav" tur nav itin nekādas. Noteikti ne man vienai tā. ;-)

a kāpēc viņi tā darīja, ja viņi neskaitās vīrs un sieva?
Šis mani vienmēr ir izbrīnījis cilvēkos. Kāzām it kā nē, nē, bet aizņemties no laulībām "vīrs un sieva" gan patīkami. Tad tomēr saprot, ka kaut kas nav.. saprot, ka draudzenīte vairs kaut kā nepiestāv..

Es arī piekrītu.

Lai ari draugi jau nenosaka to vai esam vīrs un sieva vai nē,tomēr ja draugi vai darba kolēģi mūs skaita par vīru un sievu, tad acīmredzot draugs mūs tā pasniedz.[:-)

Es arī reizēm saucu draugu par vīru kāda mazpazīstama cilvēka priekšā, jo skaidroties, kāpēc nevēlos precēties / neesam precēti tajos apstākļos galīgi nevēlos.

tev ir gadījies, ka mazpazīstams cilvēks jautā kāpēc draugs nav vīrs/ kāpēc neesat precējušies?
.
Cik es pati esmu novērojusi, tad visbiežāk šī vīra un sievas piesaukšana tomēr norāda uz kaut ko. Esmu dzirdējusi tekstu - nu tā vienkārši vieglāk nosaukt.. tad es parasti pabrīnos, jo man pašai personīgi ir ļoti pat viegli uztvert vārdus - draugs/draudzene, mīļotais vīrietis/mīļotā sieviete, dzīvesbiedrs vai taml., īstenība ir pietiekoši daudz variantu kā nosaukt savu otro pusīti, tomēr daļa neprecētos tomēr izmanto sieva un vīrs.. manuprāt, statusa apzināšanās un vēlme tomēr sabiedrībai parādīt savu nozīmīgumu..

Selīna, jā, ne reizi vien. :-D Jāsaka gan, ka mūs parasti uztver kā precētus tāpat. Un dažreiz, kad esmu teikusi, ka tas mans "dzīvesbiedrs", tad jautā, kāpēc neesam apprecējušies. Lai no tā izvairītos, reizēm esmu teikusi "vīrs', lai gan mums tas vispār nekādu papildus nozīmi nepiešķir, bet sabiedrībā gan...

Par līgavaiņiem un fiancē arī saucat ? :D

Tāpat arī tie kas nav precēti.
Viss atkarīgs ir no tā vai cilvēks ir uzticīgs otram.

Jaareekjinaas, ka dziivo valstii , kur shis statuss nav oficiaals. Ja ar to reekjinaas, tad ok, bet, ja kaut kas notiek, luudzu, neprasiet cilveekus ziedot un nesuudzaties internetaa vai masu meedijos! Jaadomaa ar galvu un jaareekjinaas ar savas izveeles sekaam.

Piemēram mans draugs ,kad saka ko pa mani tad nesaka,mana meitene vai mana draudzene ,bet gan mana sieva un arī viņa darba kolēģi un draugi mani sauc par sievu ,piemēram saka,tava sieva arī brauks ciemos ?

Man ir tas pats. Apkārtējie mūs tā sauc.

Kāzām it kā nē, nē, bet aizņemties no laulībām "vīrs un sieva" gan patīkami.

Vārdu speciāli neaizņēmās, tā vienkārši sanāk. Jo nav cilvēkiem kaut kādi stulbi stereotipu.
Un neteicu, ka kāzām bija "nē" - vienkārši visu to pufīgo un rīkošanu vēl negribēja tad. Mammai pārāk daudz apkārt bija tādi pāri, kuri pēc kāzām arī uzreiz šķīrās un tas arī atturēja.

Esmu dzirdējusi tekstu - nu tā vienkārši vieglāk nosaukt.. tad es parasti pabrīnos, jo man pašai personīgi ir ļoti pat viegli uztvert vārdus - draugs/draudzene

Man drīzāk liekas, ja pēc vairākiem gadiem turpina saukt otru cilvēku par "draugs/draudzene" tad tur attiecībās nav kaut kas kārtībā. Sieva/vīrs nav tikai gredzeni vien, tas ir tuvības, mīļuma un attieksmes izrādīšana. Un mīļotais vīrietis/ meitene var saukt arī precējušies.

Par to neprecesanos: vet tad, kad milotais nonaks Maximas veidiga tragedija, tad skries uz Beztabu meklet taisnibu, kapec nepieskir kompensacijas un vinu del vajadzes veidot Maximas komisijas. Ka ari kapec viss mantojums tiek vina arlaulibas berniem (vai masai, vai vecakiem..). Vai kad milotais bus bez samanas slimnica, tad skaidrosies, kapec nevar tikt pie vina un kapec arsti neko nesaka par vinu stavokli.
Tie, protams, ir piemeri, kurus nevienam nevelam, bet ta tas notiek reizem.

Tas, ka aprecēsies nenozīmē uzreiz, ka tagad vairs nekad neaizies.
Ja būs lemts šķirties - izšķirsies,precējušies vai ne.

Kas būs gājējs, tas aizies jebkurā gadījumā, bet daudz vienkāršāk ir aiziet no draudznes nekā no sievas, jo juridiski nekas nesaista pat, ja ir kopīgs bērns vai vairāki. Un apzinātu bērnu dzemdēšanu draugam, kas negrib precēties, nekad nesapratīšu, jo, kā dzīvē daudzkārt redzēts, tad "nevēlos precēties" visbiežāk nozīmē "nevēlos precēties ar tevi", jo nākamo vai aiznākamo draudzeni apprec daudz nedomājot.

Es gan īsti nezinu, par laimi nav tādas pieredzes - vai tad tur to laulības apliecību pieprasa uzrādīt pie reanimācijas? Kā, piemēram, māsa var savu radniecību pierādīt?

Ja, vini parbauda.
Man nesen bija situacija tada, kad draudzene nokluva reanimacija un nevareju tikt pie vinas ne es, ne vinas draugs (bez nekadam mantam, tsk telefona, lai padotu zinu, kad pamostos). Masa un mamma tika. Ok, es izludzos, lai mani ielaiz palata, bet ar to ari viss beidzas - redzu meiteni pie elposanas sistemas un neviens nesaka, vai viss ok vai ne.

Sieva/vīrs nav tikai gredzeni vien, tas ir tuvības, mīļuma un attieksmes izrādīšana.

Tas ir oficiaals statuss, taa kaa nepreceets paaris nav sieva un viirs. Tu vari sevi saukt kaut par zelta zivtinju, tas vien tevi par taadu nepadara ;-)

Cik es pati esmu novērojusi, tad visbiežāk šī vīra un sievas piesaukšana tomēr norāda uz kaut ko. Esmu dzirdējusi tekstu - nu tā vienkārši vieglāk nosaukt.. tad es parasti pabrīnos, jo man pašai personīgi ir ļoti pat viegli uztvert vārdus - draugs/draudzene, mīļotais vīrietis/mīļotā sieviete, dzīvesbiedrs vai taml., īstenība ir pietiekoši daudz variantu kā nosaukt savu otro pusīti, tomēr daļa neprecētos tomēr izmanto sieva un vīrs.. manuprāt, statusa apzināšanās un vēlme tomēr sabiedrībai parādīt savu nozīmīgumu..

+++

Man 5 gadi neskiet nekas traks, bet pie nosacijuma, ja tie pieci gadi nav tad, kad pasai 35. Ja paris satiekas 20-25 gados, tad 5 gadi skiet pilniba pienemami.
Man skiet jocigi gan dzivot 10 gadus bez laulibas, gan preceties pec gada.

apprecējās ,viss skaisti un forši,bet pēc tam jaunais vīrs vairāk neko nedara, tik iet uz darbu un viss , ne kopīgas sarunas,ne turpmāko plānu jo uzskata ,ka savu jau ir paveicis.

Cik tas ir reāli? Ja ir kretīns, tad tāds būs arī līdz kāzām. Izņēmums varētu būt, ja pāris nedzīvo kopā līdz kāzām, tad jau vieglāk savu īsto dabu noslēpt.
--
Un, manuprāt, attiecību reģistrēšana ir svarīga, Ja ne emocionāli, tad no juridiskā aspekta. Bet katrs pāris var darīt tā, kā vēlas, jo galu galā citus tas neskar.
--
Tas piemērs, ka bērēm neko nesaņēma, jo nebija precēti, lai gan bija pieauguši bērni, neliekas ticams, jo šo pabalstu var saņemt arī bērni.