Skaistums prasa upurus

Laikam bezjēdzīgākais bija lāzerepilācija. Kaut kādus 8 mēnešus gāju, biju uz 5 seansiem, vienreiz dabūju apdegumus, bet no šīs procedūras nebija pilnīgi nekādas, ne mazākās jēgas.
Zobu fotobalināšana deva mazāku efektu nekā biju gribējusi, bet to gan nenožēloju.
Vēl eju uz vaksāciju, kas ir sāpīgi, bet neuzskatu par baigākajām ciešanām.

Neko neesmu ziedojusi sliktā nozīmē, tikai labā nozīmē 3h fitnesa zāle nedēļā un krosiņš 2x nedēļā, esmu ieguvusi veselību un pievilcīgu ķermeni bez liekā svara problēmām pēc 2 bērniem.
Kosmētiku šad tad nopērku, ķirurģiski neiejaucos un tetovētas uzacis un lūpas nav vajadzīgas.

Interesē jūsu pieredze ar matu pārvērtībām, plastiskajām operācijām, filleriem, transplantācijām, korsetēm, zobu uzfrišināšanu, diētām, sporta zāles mokām un ko tik vēl ne ar ko mūsdienās liela daļa sieviešu mēdz aizrauties.

Es eju 2x nedēļā - 3h uz fitnesa klubu, tur apmeklēju grupu nodarbību(trx) vai pacilāju hanteles, tas ir tā vērts, nevaru sadzīvot ar riepiņu vai celulītu uz pakaļas, manuprāt tas ko daru neprasa nāves mokas.

Čakarīgs pasākums bija zobu breketes, bet tas bija labākais lēmums manā dzīvē.

Laikam vienīgais nepatīkamais, ko darīju skaistuma dēļ, bija vakuummasāža. Sāpēja ellīgi un staigāju zilumaina.
Sportu, matu pieaudzēšanu, ēdienkartes pievaktēšanu par upuriem neuzskatu.

Kaķi Vai no vakummasāžas bija manāms efekts - vērts pārciesto moku?

Nuuu, es biju gaidījusi redzamāku efektu. Kosmetoloğe gan slavēja, cik smukas formas izveidojušās.

Vienīgais, ko ļoti nožēloju, ka vidusskolas laikā izdomāju, ka man vajag pieaudzēt skropstas, kaut gan pašai no dabas bija ļooti garas un kuplas, bija jau pierasts ikdienā dzirdēt: "tās tiešām ir tavas skropstas? tiešām nav mākslīgās? nu nevar būt!" Vēlējos lai ir vēl iespaidīgāk. Pēc tās pieaudzēšanas savas dabiskās izkrita, aplūza, un skats bija tiešām bēdīgs. Tagad, kad pagājuši vairāki gadi, protams, ir ataugušas, bet tādas skaistules, kādas man bija agrāk, diez vai jebkad atgūšu :-(

Vienīgais, kas nāk prātā - vaksācija. “Ciešu” regulāri, bet pagaidām tas ir man optimālākais variants, jo procedūra nav pārāk ilga un rezultāti parasti ir relatīvi ilgstoši. Par sāpīgu nesaukšu, bet nepatīk (dēļ garlaicības) iet pie friziera un manikīra, lai gan šad tad to daru tieši “skaistuma vārdā”, bet ar rezultātu parasti esmu +/- apmierināta (lasīt - sajūtos, tā teikt, savākta).

Nez, man skaistuma vārdā nav bijušas mokas un upuri, ja neskaita man nepiemērotu (sāpīgu un pēc tam ieaugušiem matiņiem) apmatojuma likvidēšanas veidu, bet, tā kā tagad esmu atradusi savējo, tad arī tas vairs nav ne mokoši, ne upurējoši.
.
Šitie Tevis nosauktie 'matu pārvērtībām, plastiskajām operācijām, filleriem, transplantācijām, korsetēm, zobu uzfrišināšanu, diētām, sporta zāles mokām' man izklausās pēc reālas pašspīdzināšanās - man nav vēlme iedomāta skaistuma ideāla vārdā ļaut sev ko špricēt, pievilkt, pielikt vai griezt. Vļek.

Man ļoti sāpēja permanentās uzacis, bet tas ir labākais, ko varēju ar uzacīm darīt. Uzacīm matiņi reti un gaiši. Uzacis tagad izskatās dabīgi un labi, reti kurš saka, ka pamana permanento grimu.

Man ļoti riebjas iet pie manikīra, baigi jāpiespiež sevi katru reizi, pati nemāku nagus sakopt..(t)

Man bija permanentā lūpu kontūra. Sāpīgs, nepatīkams un pailgs process. Nogāja ļoti ātri un nevienmērīgi (uz lūpām kādu laiku ap kontūru bija šur tur tumšāki punktiņi, kur agrāk bija tetovējums). Absolūti nebija tā vērts! Toties acis gan nenožēloju, ka tetovēju - ir labi un, kā saprotu, būs uz mūžu. Lai gan pats process nav patīkams...

Kādai ir pozitīva pieredze ar lāzerepilāciju?
Vai tiešām ko dod?

Reina Noteikti iesaku, bet noteikti skaties ar kādu lāzeriekārtu taisa. Vecie lāzeri ir sāpīgi un lielāka iespēja apdegumiem.

Man bija pozitīva pieredze ar lāzerepilāciju. Taisīju 4.dimensijā.
Es kā sāpīgas atceros pirmās naktis pēc matu pieaudzēšanas ar kapsulām.. :'-(:-D
Un biežie zobārsta apmeklējumi un zobu slīpēšana pēc grūtniecības arī nebija medus maize.

Unique, kādēļ pēc grūtniecības jāslīpē zobi?

Sliktākais lēmums dzīvē - nogriezt garos matus īsus (līdz pleciem). Kaut gan citi teica, ka man ļoti piestāv, ar nepacietību gaidīju, kad atkal ataugs. Nu ir pagājis gads, kopš nogriezu matus, tie ir atauguši, bet ne pilnībā.
Dažādas diētas arī, lai noturētu savu svaru un neuzbarotos (vairāk gan uztura sakārtošana, sevis neliela ierobežošana), bet to neuzskatu par neko sliktu. :)

Agrāk biju apsēsta ar matu taisnošanu. Mati bija ļoti biezi, viļņaini, bet man par katru cenu gribējās taisnus :-( šobrīd mati ir plāni, lai gan taisnoju reti. Tik biezi kā bija agrāk, drošvien nekad nebūs..