Kā sākt no sākuma?

Gribu dzirdēt kaut ko pozitīvu. Man ir sajūta, ka 24 gados dzīve jau iet uz beigām.

Tā diemžēl arī ir, 27 gados jau jāmeklē vieta pansionātā un 30 gados jātaisās uz mūža māju.
Kas zaudēts, tas nokavēts.

Ja pati esi vientuļa un ievilksies savā dzīvē cilvēku. Tikai tāpēc, ka man vajag, tad būs divi nu vai vismaz viens neapmierināts, nelaimīgs cilvēks (viņš)..
Sākumā jāatrod savs priekš. Un pats galvenais. Vajag pabūt vienai. Vismaz man tas vienmēr ir palīdzējis.
Man 24 arī uznāk mazās vientulības, ka gribas un vajag. Bet, ja iekustina to randiņu laivu, tad beigās pat negribēsi attiecības, bet vienkārši baudīt dzīvi.

Īstā & Vienīgā Mīlestība atnāk tieši tad, kad cilvēks beidzot ir pieaudzis un viens pats saviem resursiem spēj pastāvīgi veidot savu lielisko dzīvi, tādu, kādu tiešām savu dzīvi vēlas, ne gaidīt, prasīt, pieprasīt, pakļauties un paļauties, ka visu gatavu pie kājām noliks citi (tai skatā puisis).

Nerātnā Tad sanāk, ka neuzņēmīgie, nepašpietiekamie cilvēki bez lieliskas dzīves tā arī nekad nenopelna jeb neiepazīst īstu mīlestību? Pie tās tiek tikai tie, kuriem dzīvē viss pa plauktiņiem?
Īsti nepiekrītu.

Londa9

Tad sanāk, ka neuzņēmīgie, nepašpietiekamie cilvēki bez lieliskas dzīves tā arī nekad nenopelna jeb neiepazīst īstu mīlestību? Pie tās tiek tikai tie, kuriem dzīvē viss pa plauktiņiem?
Īsti nepiekrītu.

'Pieaugt' un 'dzīvoties pa lieliskajiem plauktiņiem' nav viens un tas pats. :) Mans iepriekšējais komentārs ir par to, ka cilvēks pats uzņemas atbildību pār savu dzīvi, ne gaida, cer un paļaujas, ka viņa dzīvi nokārtos citi, jo ar tādu attieksmi tiešām ir ļoti viegli ielidot toksiskās / atkarīgās / vardarbīgās un visādi citādi nejēdzīgās attiecībās. ;)

Nu, tieši tadas ne karjeristes, maigas meitenes, kas puisim tiešām var dot tikai seksu un sirsniņu ēdienus ir retāk vienas nekā hobijiem, grāmatām apkrautas ezotērikas karjeristes. Es nesaku, ka viena vai otra grupa ir sliktāka, tās vienkārši ir atšķirīgas, bet "atkarīgais" tips liekas procentuali pieprasitaks nekā pašpilnveidosanas speciālistes, neatkarīgās sievietes.

Man ir sajūta, ka 24 gados dzīve jau iet uz beigām

Manam brālim ir 23, viņš arī ir brīvs un sevi vislaik noraksta, tad nu skubināju pacelt galvu ar tekstu - katram savs laiks. Protams grūti ir, it īpaši, ja pierasts ka blakus ir cilvēks, turies!

Man arī ir 24, arī pirms 4 mēnešiem pārtrūka 4 gadus ilgušas attiecības. pēc nepilna mēneša man paliek 25, kurus biju izsapņojusi ar gredzenu pirkstā un jau bērniņu. tagad esmu viena, paflirtēju, lutinu sevi un baudu dzīvi..
pašai nav ne jausmas, kur iepazīties. aplikācijas izmēģināju, baigi vīlos, jo.. nu tas nav domāts man, draudzenes neiespējami pielaust kaut kur aiziet, ceru uz darbu - man te daudz smuku un brīvu sportistu. :-D
dzīve noteikti nebeidzas, zinu gan to sajūtu, kad nesaprotu, kas Tgd nu būs.. viss notiks, tikai jātic tam

"Gribu to, gribu šito!"

Nav jau slikti gribēt un zināt, ko grib ;-)
23-24-25 man šķiet, ir visjaukākais vecums, kurā izbeigt pirmās vai otrās kaut cik nopietnās attiecības, ja tās nav labas. Tu esi cilvēks pieaudzis, nostājies uz savām kājām, un esi brīvs, lai sakārtotu galvu, saprastu skaidri, kas ir tās lietas ko Tu gribi (saņemt) un ko Tu vari (dot). Un tad var meklēt nākamās attiecības. Ja ne meklēt, tad vismaz būt atvērtai šādai opcijai. (romāni melo, mīlestība nenāk pati no sevis, pie tās ir jāstrādā - jāprot mīlēt un mīlamam būt)

Althea
Tam puisim tik tiešām pietiek ar sirsniņām ēdienā un seksu. Seksu, kad puisis grib, ne tad, kad meitene arī grib. Un vēlas. Un ir gatava. Protams, ka viņas nebūs vienas, jo dos seksu un ēdienu - ko vēl vairāk vajag.
.
Neko jau citu nevajag tam puisim, kā tik seksu un ēdienu. Un ja tas stulbais meitietis nejēdz pat seksu un paēst dot, tad mazliet uzbļaus vai uzdos ar siksnu vai pakalpēs, lai piespiestu to seksu un sirsniņēdienu dot. Vai aizies pie citas, kas dos to seksu (un ēdienu). Un atgriezīsies, kad tā cita nejēgs dot seksu. Vai ēdienu.
.
Tās maigās un pakļāvīgās sirsniņēdiena un seksa devējas tik tiešām ir pieprasītas, jo puisim jau neko citu nevajag, kā tik nop*sties un pierīties. Ko vēl vairāk tam puisim vajag. Neko nevajag.
.
.
.
Karjerai nav ne vainas. :) Arī mājsaimnieces karjera ir karjera. ;) Un ne tā sliktākā. 8) Paša izvēlēta, izveidota, radīta un piepildīta karjera ir pieauguša cilvēka pazīme - un ne tikai pēc pases datiem. ;)

nerātnā
Āmen

Nu, es neteiktu, ka ēdiens ar sirsniņām un sekss ir vienīgais, ko varu sniegt otram cilvēkam! :)
Paldies visām, kas pārmaiņas pēc pateica kaut ko uzmundrinošu! Šodien tiešām biju sabēdājusies vairāk nekā parasti un gribējās vienkārši izlikt sāpi.
Es jau cenšos strādāt ar sevi, kļūt labāka, iemācīties kaut ko jaunu, iepriecināt sevi, bet es jau rakstīju...kad vakarā atnāku mājās un viena pati sēžu savās pāris sienās vai izguļos pa visu lielo gultu zvaigznītē, jo beidzot varu, man tāpat gribas raudāt no tā, cik man ir skumji un vientuļi.

Klasiskas cosmo klukstes, ka tik paknābāt kādu. Visu meitenes dzīvi, raksturu un lomu vīrieša dzīvē jau paspēj izzīst no sazin kurienes
.
Neko jaunu nepateikšu - atrodi sev nodarbes, beidz sevi žēlot un ļaujies plūsmai. Jo mazāk būsi bezdarbībā, jo vieglāk būs :-)

Es jau cenšos strādāt ar sevi, kļūt labāka, iemācīties kaut ko jaunu, iepriecināt sevi, bet es jau rakstīju...kad vakarā atnāku mājās un viena pati sēžu savās pāris sienās vai izguļos pa visu lielo gultu zvaigznītē, jo beidzot varu, man tāpat gribas raudāt no tā, cik man ir skumji un vientuļi.

kitija63
Pietiks censties kļūt labākai sirsniņēdiena un seksa devējai, pietiks jaunus sirsniņēdiena un seksa došanas veidus mācīties - šitā Tu centīsies un pārcentīsies, mācīsies un pārmācīsies, bet beigu galā tāpat nebūsi pietiekami laba un pieprasīta sirsniņēdiena un seksa devēja. :-P Ja tiešām, tiešām, TIEŠĀM vēlies tikt vaļā no tās mokošās vientulības sajūtas, tad beidz domāt un kalkulēt par to, kādus sirsniņēdienus un seksa veidus dosi puisim, lai viņš būtu paēdis, paseksojis un atmaksā par to varētu aizgaiņāt prom Tavu vientulību - pardon, šitā matemātika ir pārāk sarežģīta, lai bez aizķeršanās darbotos dzīvē. 8)
.
No vientulības sajūtas nevar izārstēt cits cilvēks. :-P Pat vislabākais un visādi citādi visvispuisis nevar no tās izārstēt. :-P Cilvēks pats sevi (un tikai) var izārstēt no vientulības sajūtas - un to var izārstēt tad, ja cilvēkam ir interesanti pašam ar sevi. 8) Un pašam ar sevi ir interesanti tad un tikai tad, kad nevis domā, kā ar jauniem sirsniņpaikas veidiem piedabūt citus aizdzīt paša vientulību, bet tad, kad iepazīst pats sevi - un tur vienmēr ir ko bezgalīgi rakt, tur vienmēr ir interesanti un aizraujoši. (l) Tik aizraujoši, ka pat pamošanās zvaigznītes pozā vienai divguļamajā gultā ir augstākā paradīze un svētlaime, nekā prātot un kalkulēt, kādas sirsniņkotletes un kādus jaunus nop*šanās veidus izdomāt, lai tas sasodītais 'vīrieša izstrādājums' beidzot dzītu un aizdzītu prom vientulību, ko tas cūka tā arī nekad neizdara. :-P
.
Lai arī cik dīvaini tas neizklausītos, citiem interesantiem ļaudīm esam interesanti tikai tad, ja mums ir interesanti pašiem ar sevi. 8) Interesanti pašam ar sevi = interesanta dzīve ar interesantiem ļaudīm. :-P Un tāda interesanta dzīve ir tad, ja, pirmkārt, ir interesanti pašam ar sevi - otrādi nesanāks nepakam. :-P

Ja nemāki un nepatīk būt vienai, varbūt vērts ir padomāt par kāda ģimenes mīļuļa iegādi? Ja izvēlēsies suni, varēsi pastaigāties + staigājot iespēja iepazīties. Tā pat ir dažādi semināri, kur vari iepazīt jaunus cilvēkus un arī apmeklējot sporta zāli un grupu nodarbības var gan iepazīties, gan nodarbināt sevi. Esmu dzirdējusi par galda spēļu vakariem LNB, kur arī var iet visi un iepazīsies ar jauniem cilvēkiem. Un ja galīgi skumji, tad jāsarunā aklais randiņš ar manu brāli :-D

pipariņ, cik tavam brālim gadu? :-D

Janvārī būs 28 :-D

Un ja galīgi skumji, tad jāsarunā aklais randiņš ar manu brāli

Uuu... re kā - varbūt tiešām, Kitija ;-)? Varbūt izrādīsies, ka problēma šeit atrisināta ātrāk nekā būtu gaidīts :-D(l)

Ja nu kas - vari arī man rakstīt, čīkstēt un pēc sirds patikas izpausties.. esam diez gan līdzīgās situācijās.. bet mēģini atcerēties to laiku, kad biji viena - gan jau kāds laika posms tāds bija dzīvē.
Vai tad biji nelaimīga? Tad, kad nezināji, ko nozīmē katru rītu celties kādam blakus un no kāda kaut ko gaidīt.. Ticu, ka biji laimīga un pašpietiekama.
Es šodien tīiik ļoti iegrimu tajās atmiņās, kad biju viena, ka sapratu, ka iespējams kaut kur sirdī es VĒLOS būt atkal viena, pašpietiekama un LAIMĪGA! :-)

Tev ir tikai 24. visu vel paspesi.
Man pasai tulit 30, biju iedomajusies, ka saja vecuma busu jau precejusies un bus berni, bet nav neka no ta visa, pat kakis nav un ar ko preceties ari nav. Vot sezu un bimbaju, ka 30 un nepaspesu.

Pipariņ, parādi brāļa foto! :D