Tev neliekas, ka pilnvērtīgāks viedoklis tomēr ir sievietēm, kuras ir bijušas abās “nometnes pusēs”?
noteikti nē! Jo te ir 3 puses - vienas, kuras grib bērnus, 2 kuras TAGAD negrib un trešās, kuras NEKAD negribēja un negribēs, un vinjām visticamāk bērnu nebūs. Ja vinjas tomēr dzemdēs, iespējams vinjas būs nelaimīgas un bērns būs nemīlēts. Un nav nekāda garantija, ka tikko kā dzemdēs bērns būs pats svarīgākais pasaulē. Nebūs. Ja būtu viss tik rožaini un ideāli - silītēs nebūtu atstātu bērnu, nebūtu abortu, utt. Ne tikai nelabvēlīgas gimenes atsakās no bērniem...citās valstīs bērnus atdod adopcijai tāpēc, ka palika stāvoklī, aborti aizliegti, un ir tāda iespēja - dzemdēt un nodot adopcijai...
Jā , protams, argumenti, ka ir dažādi cilvēki, ka ir cilvēki, kuri nevēlas njemties ar bērniem, ka ir citādi dzīves modelji, ka ir perfektas nodarbošanās celjojot pa pasauli, utt utt, šie argumenti neiztur kritiku! Toties arguments, ka sava bērna kakas un vēmekljus iemīlēsi - iztur jebkādu kritiku un ir svēts arguaments!
Kāpēc ir tik grūti pienjemt, ka pasaulē ir vismaz 20 citādāki cilvēki, ar citādākām dzīves vērtībām? .
Laikam tām, kam nav bērnu un neplāno, jāsāk tusos un radu saietos bakstīt kārtējo grūtnieci ar jautājumiem, kad tad nosies olvadus? Cik tad var dzemdēt, priekš kam jums bērni! Atdodat adopcijai, padzīvojat prieksh sevis! Tas būtu tas pats, kas uzmākties sievietei, kas negrib bērnus ar tekstiem - tev tachu pulkstenis tikshkj, vajag vismaz 2 paspēt piedzemdēt.
.
Es jau sen esmu iemācījusies visiem šiem jautātājiem (iznjemot manus vecākus, kas zina, ka vēl neplānoju ) atbildēt tā, ka vinjiem ir kauns. Un samulst arī visi apkārtesoshie. Uzskatu, ka tā ie lieta, ko izlemj pāris, un nekādiem pazinjām tur savs deguns nav jābāž, un toties, nekad vairs neesmu dzirdējusi atkārtoti tādus jautājumus no cilvēkiem, kas jau vienreiz jautājuši.
.
Un man jau gadus 5 šie jautājumi vairs neaizskar, nesadusmo, utt, jo es vnk saprotu, ka cilvēki uzbāžas pārsvarā ar kādu savu neizsāpēto sāpi, vai vnk ir idioti, kuriem liekas pienjemami līst svešā gimenē ar saviem padomiem. Sākumā es brīnījos par cilvēku neaudzinātību un visatljautību, un necienju pret citiem. Bet tad tas sāka palikt smieklīgi, tāda uzbāzšanās pie svētku galda - nu kad tad jums būs, jums nesanāk? :D nopietni, no vīra drauga drauga. Es to cilvēku 2 reizi dzīvē redzēju, man tad bija 25, vinam 44 un vinja vienīgajam bērnam 4, sievai 45 gadi. Logiski, ka es atbildēju tik pat nepieklājīgi - man ir tikai 25 gadi, ja gribēšu līdz 44 gadiem paspēšu veselu futbola komandu saražot. Žēl, ka jums tik ilgi sanāca mocīties, varbūt kāds palīdzēja, ja jau tev tik ilgi nesanāca? Ja tev tā ir sāpīga tēma, tas nenozīmē, ka arī man nesanāk, un jā, paldies par interesi, bet es plānoju turpināt izsargāties...
Lieki teikt ka pārējie 15 cilvēki vairs nav pacēluši šo tēmu... un tā bija vienīgā reize, kas mani izsita no sliedēm. Nesanāk? Es pat mēginājusi nebiju un prātā nenāca. Bet, ja nesanāktu, vai man būtu jāturpina saruna 15 cilvēku priekšā un jāstāsta, ka cenšamies jau piem gadu? Pēc tam vairs tādi jautājumi no sliedēm neizsita :-D parasti pasaku, ka gan jau pamanīsi, kad piedzemdēšu, vai ka tas skar tikai manu gimeni utt.
Protams, ar draudzenēm šī tēma tiek mierīgi apspriesta, gan vinju bērni, gan mani plāni kad būs, bet ne pie svinību galda ar pussvešām personām.
689
