Ooo, kā es Tevi saprotu! Es esmu negulētāja no agras bērnības! Tikai agrāk man bija vienkārši grūti aizmigt, 2h bija kā minimus, reizēm bija naktis, kad visu nakti neaizmigu, tad apmēram pirms gada sākās tāds vājprāts, ka ik pēc 1-2h modos un atkal nevarēju aizmigt. Sapratu, ka esmu aizkaitināta un visiem nesu smadzenes - kolēģiem, vīram, draudzenēm - jo esmu hroniski neizgulējusies. Tev vajag recepšu miega zāles. Pavasarī dabūju Somnol, tas ir uz sarkanajām receptēm, dzēru eksperimentējot - dažreiz veselu tableti, dažreiz pusīti, reizēm nedzēru (tad atkal negulēju). Mani brīdināja, ka no šīm rodas atkarība, bet zini, man palīdzēja sakārtot miegu, tagad jau nedēļu nedzeru Somnolu un ļoti labi izguļos.
*
Kā man patīk šie cosmo ieteikumi visās līdzīgās diskusijās par psihiatru vai psihoterapeitu! Psihiatrs šādas problēmas nerisina, psihoterapeits jā, bet psihoterapija ir ilgstoša ārstēšanās metode, ko nereti veic gadiem, plus, ir jāatrod savs psihoterapeits, var gadīties nomainīt neskaitāmus ārstus. Bet izgulēties cilvēkam vajag šodien, nevis pēc pusotra gada! Tās, kuras guļ, nesapratīs, cik šī problēma ir mokoša, kad tu ļoti ļoti gribi gulēt, bet tev nesanāk. Tas ir kā aizcietējums, kad ļoti vajag, bet tu nevari.... Jā, tas ir ļoti mokoši. Es ar šādām problēmām parasti eju pie neirologa, jo neirologs neizrakstīs neko galīgi garām, bet palīdzība būs tūlītēja. Loģiskā ķēdīte - ģimenes ārsts, pajautāt ģimenes ārstam, vai viņš kaut ko var izrakstīt, ja jā, tad lai izraksta, ja nē, lai iedod nosūtījumu pie neirologa un tad vizīte pie neirologa un recepšu zāles.
*
Savu cēloni es zinu, stress darbā, bet izdarīt es tur neko nevaru, tāds es esmu cilvēks, gribu vienmēr visu paspēt, vienmēr visu izdarīt.