Vīrietis - smēķētājs - Jūsu attieksme?

un tā nebūtu atkarība, bet drīzāk tāda momentāla aizraušanās, jā, es neiebilstu. Katram ir periodi, kuros vairāk gribas pakļauties kādai vielai, vai procesam, bet ja tā ir skaudra ikdiena un argumentācija ir "pieradums" vai "stress", tad tas nav tas, uz ko es parakstītos.

Piekrītu.

Noslēpums Skapī
Es neveidotu kopīgu nākotni ar tādu cilvēku :-/

Sibyla, tava komēntāra kontekstā uz abiem dzimumiem to attiecinātu. Uz daudz ko var parakstīties procesam, daudz kam, arī kaitīgam, ar piebildi - ne līdz ikdienai un pakļāvībai tam. Ja kāds ir neglābjami atkarīgs pats vainīgs, ja kāds pavilka uz to un tapēc tā ir, tikuntā pastāv iespēja nepakļauties vājībām.

Pilnīgi norm arī kad gadījies, ka viens otru uz to un to pavelk, da nekas, tas nenozīmē, ka tas parvērtīsies par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Pusaudžu gados man ļoti patika bučoties ar puisi, kurš bija smēķējis un dzēris alu. Tagad, to atceroties, šermuļi pārskrien.
Man šobrīd nav aktuāls jautājums, jo vīrs ir ļoti pārliecināts nesmēķētājs, bet zinu, ka nekad nespētu izveidot attiecības ar smēķētāju.
Jau darbā grūti komunicēt ar kolēģiem, kuri aiziet uzsmēķēt un tad apsēžas man blakus, lai izrunātu kaut kādas lietas.. :-/

Nezinu, cik palīdzēšu tēmas autorei, bet lasot diskusiju radās pāris komentāri:
1) Šis ir riskantākais komentārs:-D Kad paliku stāvoklī, mans smēķēšanas stāžš bija aptuveni 6 gadi, bērna tēvam domāju, ka lielāks un intensīvāks. Paciņu dienā neizsmēķēju, bet viņš gan varētu būt aptuveni tajās robežās. Meita šobrīd savos var teikt padsmit, protams, paziņo, ka nekad mūžā nesmēķēs:-D. Galvenā doma-bērns fantastsks;-), ja runa ir par veselību, tad jau bērnudārzā nevar teikt, ka slimoja vairāk kā citi, pagājušogad skolā 1 diena kavēta slimības dēļ, iepriekšējā gadā man liekas, ka nebija pat neviena. Ko gribu pateikt-man kaut kā liekas, ka daudz kas ir individuāls; zinu vecākus, kuri nav savu mūžu smēķējuši, bet bēniem tik daudz alerģīju, ka pat īsti nezin, ko dot ēst...
2) Pati nesmēķēju iekštelpās, mašīnā tikai ārpus pilsētas, ja neviena nav mašīnā un ir iespēja attaisīt logu tā, lai viss izvēdinās. Visā sava smēķētāja stāžā īsti neesmu dzirdējusi pārmetumus no apkārtējiem par smaku vai dūmiem, jo cenšos cienīt citu cilvēku dzīves telpu. Gandrīz visi vīrieši man gan bijuši smēķētāji:-D, bet arī nevaru teikt, ka tas man traucētu. Draugs, ar ko pēdējā laikā ik pa brītiņam satiekos, jau kādu gadu ir atmetis, bet neesmu dzirdējusi, ka viņam traucētu, ka joprojām smēķēju...

Sibyla, tava komēntāra kontekstā uz abiem dzimumiem to attiecinātu.

varu tikai piekrist :)

Par Noslēpums Skapī jautājumu - pašai gan par zāles pīpēšanu ir sava pieredze, man neiedarbojas:-D, 2 reizes mūžā esmu mēģinājusi, jēgas nekādas... Bet principā tas varētu būt veselīgāk, kā nikotīna smēķēšana;-)
Par aliņu-svarīgi, kāds aliņš:-D Dabīgā alū ir B vitamīns, kas iedarbojas pret stresu, kā arī dažādiem iekaisuma procesiem (lai cik dīvaini tas arī nebūtu), bet, ja tas ir lielākās daļas iecienītais, peimēram standarta Cēsu vai Aldara, tad no tā gan lielas jēgas nav, tikai atrunas:-D

Manējais pīpē!!!
Es, nepīpēju.
Gadās arī iekštelpās.
Es, pat pieķēru, ka man sāk iepatikties tā smarža!!!:-D

Par zāles pīpēšanu man arī ir, ko teikt. Pīpēja mans līdz šim ilgāko attiecību partneris. Sākumā tikai nedēļas nogalēs, ballītēs. Vēlāk, kā raksta Noslēpums Skapī, pāris reižu nedēļā. Un pēc tam jau katru dienu vairākkārt. Ja sākumā pīpēja tikai jautrības pēc, tad vēlāk, kā pats stāstīja, nekāda jūtama efekta vairs nebija, tikai zināma vienaldzība pret notiekošo (tas varētu izskaidrot šeit pieminēto stresa novēršanas funkciju).
...
It kā jau nekāda baigā ļaunuma tur nebija. Neuzvedās dīvaini, nekļuva ne agresīvs, ne, tieši otrādi - apātisks. BET. Ar laiku sāku ievērot, ka mīļotais kļūst stipri aizmāršīgs. Kā jau tipiska sieviete, sākumā uzmetu lūpu, ka vīriešcilvēks nedzird manis teikto. Bet drīz par līdzīgu tendenci sāka sūdzēties arī viņa draugi, ģimene. Pierunājams atmest vai samazināt izpīpētā devas nebija ne pa kam. Tas gan nebija šķiršanās iemesls, bet teikšu godīgi, nācās aizdomāties par to, ka vīrietis savas problēmas nevis cenšas risināt, bet tiecas par tām aizmirst. Un es neesmu nekāda nosodošā madāma, pašai patīk i iedzert, i dūmu uzvilkt. Tāpat ir ar finansēm - es nesāktu zāģēt vīrieti par to, ka viņš simtnieku izmet par cigaretēm, jo pati zinu, ka tērēju ne mazumu naudas kaprīzēm, dārgam ēdienam, četrpadsmitajai tumši zaļajai blūzītei. Bet šāda nopīpēšanās manī radītu nopietnas bažas par mīļotā veselību. Kamēr tas viss ir tikai teorētiski spriedelējumi, ir samērā viegli izlikties, ka uz mums tas neattiecas. Pirms pāris gadiem no plaušu vēža nomira viens no tuva cilvēka vecākiem, tāpēc bubulis tagad šķiet krietni reālāks. Zinu, zinu, ka onkoloģiskās saslimšanas šobrīd ir biedējoši "populāras", taču,ja cilvēks, ko mīlu, apzināti iet vienai no tām pretī - tas ilgtermiņā radītu manī diskomfortu.

Vakardiena, piekrītu, ka katram sava pieredze, laikam nevienu nepazīstu, kurš ilgstoši pīpējis zāli, tādēļ, prieks iegūt jaunus skatupunktus.
Pa onkoloģiskām problēmām - 2 no maniem vecvecākiem ir aizgājuši ar onkoloģiskām slimībām, bet viens no viņiem nekad mūžā nav smēķējis, kā arī grādīgie dzērieni minimāli, otrs pēdējos 50 savas dzīves gadus nesmēķēja... (pārējie 2, par prieku mums visai ģimenei, joprojām dzīvi un aktīvi tuvojoties saviem 90mit:-)).

Lielāka slimību iespējamība taču ir, tas ir fakts. Piemēri, kad dzēra un nekas vai tieši nedzēra, nepīpēja un redz kā bija, diezgan absurdi. It kā dzeršana vai kāda cita atkarība būtu palīdzējusi uzturēt veselību.

Man tā būtu problēma. Kad tādu smēķētāju jābučo, pavisam nepatīkami.

Mēs ar vīru abi smēķējām, kad iepazināmies. Abi un daudz. Nu jau vairākus gadus nesmēķējam. Neviens un nemaz. Tā arī notiek. :)

Tā kā pati smēķēju, tad man smēķējošs vīrietis nebūtu problēma. Ja tā tomēr ir problēma, tad iesaku labāk neturpināt attiecības, jo pieaugušu cilvēku nepāraudzināsi, kā rezultātā sākotnējā nepatika beigu beigās realizēsies dažādās nesaskaņās.
Tai pat laikā esmu pilnīgi pret zālītes smēķēšanu un vakara iedzeršanu. Pašai patīk pie vakariņām iedzert vīnu vai kādā nedēļas nogalē sarīkot pasēdēšanu ar kokteiļiem, taču, ja vīrietim katru vakaru 2-3 aliņi ir norma un bez tā visa nevar iedomāties vakaru, tad tas noteikti nebūtu mans vīrietis. Diemžēl, esmu dzīvojusi kopā ar puisi, kuram vakaros 4 aliņi bija norma, savukārt man nepatika redzēt kā mans puisis no normāla cilvēka pārvēršas par stulbi smaidošu sārtvaidzi.

Hm, es gan prātoju kur var dabūt smēķējošu draudzeni, jo visas tagad kļuvušas pareizās, nesamaitātas.

vīrietis smēķē (aptuveni autore minēto daudzumu), katru vakaru izdzer pa 1 - 2 aliņiem un vismaz 2-3 reizes nedēļā pīpē zāli?

Piezvani uz 02, izstāsti viņiem gan par zālīti, gan par aliņiem, viņi pateiks ko domā par Tavu vīrieti un arī pateiks pēc cik minūtēm atbrauks pie Tava vīrieša ciemos.

Neveidotu attiecības ar smēķējošu vīrieti, un jā, tas varētu būt arī galvenais iemesls attiecību neveidošanai. Pati esmu mēģinājusi smēķēt cigaretes, pat vairākkārt, man tas viss šausmīgi riebjas - kā smird mati, pirksti, viss, tie sausie dūmi kaklā, fui. Kad biju jauna un dumja (:-D ), man bija pirmais puisis, kas smēķēja, un viņš bija pirmais un pēdējais smēķētājs manā dzīvē. Šausmīgi traucēja tas, ka viņš smird pēc cigaretēm, skūpstīties bija nepatīkami. Fui, nekad vairs negribu to atkārtot!
Slimību risks arī ir no svara, bet to es cilvēkam nepārmestu, jo pašai man nav nekāds super veselīgais dzīvesveids, proti, neesmu vegāne, neesmu veģetāriete, neesmu atturībniece alkohola ziņā, šad tad apēdu kādu fast food. Ja pati neesmu ideāla, uzskatu, ka nevaru to prasīt no citiem.

Man tas noteikti būtu viens no galvenajiem faktoriem, lai neveidotu attiecības. Riebjas tā smaka un viss, neko nevaru padarīt. Ja cilvēks ļoti patiktu, zinu, ka ar laiku smakas dēļ arī tas vairs nelīdzētu.

Kad satiku otro pusīti... pati kaislīgi smēķēju, kas viņam, kā jau nesmēķētājam, nešķita forši. Es gan sākumā teicu, ka ir doma pārtraukt šo netikumu.. kuru arī pēc laiciņa realizēju :)
.
Tagad negribētos būt kopā ar smēķētāju.. jo dūmu aromāts neuzrunā.. sasūkusies cigarešu smaka pat neiepriecināja pīpēšanas laikos :D Turklāt.. jāatzīst, ka smēķēšana ir viens milzīgs riska faktors daudz un dažādām kaitēm... Tāpēc būtu jaukāk nopietnas attiecības veidot ar cilvēku, kas rūpējas par savu veselību nedaudz cītīgāk.
Finansu jautājums šādā ziņā nešķiet satraucošs.
.
Par tiem aliņiem un zāli... nu daudzi cilvēķi tomēr izjūt nelielu reibumu pēc 1 aliņa.. Ja vēl katru vakaru tei ir divi.. mani nomāktu, kāpēc cilvēks izvēlas vakarus pavadīt vieglā skurbulī.
Par zālīti vispār... absolūti neatbalstu un arī īsti līdz galam neizprotu tās regulāros lietotājus.

Slimību risks arī ir no svara, bet to es cilvēkam nepārmestu, jo pašai man nav nekāds super veselīgais dzīvesveids, proti, neesmu vegāne, neesmu veģetāriete, neesmu atturībniece alkohola ziņā, šad tad apēdu kādu fast food. Ja pati neesmu ideāla, uzskatu, ka nevaru to prasīt no citiem.

Vai tad vegānisms un veģetārisms ir kas super labs veselībai? Un alko šad tad ir veselīgs, fast food pāris reizes mēnesī arī nekaitē. Veselība jau sastāv no mērenības. Šīs lietas ir nesalīdzināmas ar smēķēšanu.