Draugi

Uzskatu, ka muļķīgākais, ko dzīvē var iesākt, ir norobežoties no draugiem tiklīdz pie apvāršņa parādās vīrietis vai arī tiek veidota sava ģimene. Ir vērts papūlēties un atrast laiku gan vienā, gan otrā frontē.

++++

Man ir palikušas divas draudzenes, kuras es varu tiešām saukt par labākajām draudzenēm. Katra tagad dzīvojam savā valstī un satikties sanāk reti, bet toties kvalitatīvi. Pārējās ir vienkārši paziņas, kurām savas problēmas neuzticu. Vēl par ļoti labu draudzeni man ir kļuvusi vīra māsa, ar kuru es arī dalu daudz noslēpumu un viena otrai izkratām sirdi. Man vairāk arī nemaz nevajag, pilnīgi pietiek ar šiem trīs cilvēkiem, kurus no sirds mīlu.
Viena draudzene, kura vēl kādreiz bija man ļoti tuva, nespēja ierasties uz manām kāzām (viņasprāt viņai bija attaisnojumi, bet manuprāt tie nav nekādi attaisnojumi), viņa pat dzīvo vistuvāk norises vietai, tai pat laikā draudzene no Īrijas atrada laiku un iespējas ierasties, tā nu viņu es vairs nespēju saukt par labu draudzeni.

Man ir draudzenes, divi plus divi, kā es saku. Divas ir no skolas laikiem un divas no universitātes. Es gan nekad neesmu bijis cilvēks, kas kratīs savu dziļāko dvēseles stūri ārā kādam, arī šīm meitenēm ne, bet viņas man ir, un ir labākās, es vienkārši to zinu. Tiekamies reti un pastaigāties iesim, kad visām būs bēbīši, jo neviens cits ar mums nedraudzēsies :D
Es draugus nemeklēju, un vispār domāju, ka nemaz tā nevar atrast kādu speciāli meklējot. Šādi cilvēki vienkārši ienāk dzīvē un viss, satiec kādu kaut kur un ir tas drauga klikšķis, ka zini, jā, šis ir mans cilvēks. Man ir daudz paziņu, jo esmu draudzīgs cilvēks.

Jo vairāk iepazīstu savas ilggadējās draudzenes, jo labāk saprotu, ka nav pa cełam. Šodien nonācu pie interesanta secinājuma - man vińas vajadzīgas, lai būtu par ko šokēties..

Sis gan ir magi sakot pretigi. Ta iedomajos, vinas tev uzticas a tu klusiba ...

Man bija divas ļoti labas draudzenes no vidusskoalas, bet tikšanās kļuva arvien retākas, jo katra aizņemta ar savām lietām..un pēkšņi kopīgo interešu ar vairs nebija, jo satikšanās aprobežojās ar restorāna apmeklējumu un parunāšanu par šo un to.
Ja godīgi man pietrūkst un ir žēl ka tā sanāca, taču katrai izrādījās citas prioritātes.
Ir vēl citas draudzenes, bet tās ir vienkārši draudzenes.

Paldies, Rīdzeniece! Ar laiku tā gadās.., kad saproti, nē, man nav pieņemams viņu domu gājiens un rīcībā, savukārt pateikt - Tu esi tāda un šitāda, tāpēc mēs vairs nekad nekomunicēsim.., nevaru.. Jā, laikam esmu par vāju.. Otra galējība - nejautāt, kā iet :D

Ar laiku tā gadās.., kad saproti, nē, man nav pieņemams viņu domu gājiens un rīcībā, s

saprotu, bet esmu patraukusi komunikaciju . Ari ja nek nepaskaidrojot,labak ta neka skatities acis u sevi divkosigi sminet... Un ja dzve ir isa, ma nav jatere savs laiks mulkiem. Tacu vismaz nebut divksei speju.

Man arī ir bijuši cilvēki, par kuriem klusībā sākumā domāju, ka nepiekrītu nekam, ko viņi saka.. pat besī... bet es arī pēc tam saņēmos un godīgi pateicu, ka negribu būt tāda, kas aiz muguras vai domās smīn, ka galīgi nav pa ceļam un ka varbūt vēlams komunikāciju samazināt līdz minimumam vai vispār pārtraukt.

Jums, meitenes ir taisnība, no malas es teiktu tāpat.

Gan jau tūlīt kāda uzrūks, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka fakts, ka cilvēkam nav labu, tuvu draugu neliecina neko labu par viņu pašu.
Jā, man arī ir interesanti pašai ar sevi, patīk būt vienatnē un uzskatu sevi par diezgan pašpietiekamu cilvēku. Taču mana pārliecība ir, ka cilvēks ir sabiedriska būtne un ģimene, mīļotais vīrietis vai bērns nespēj aizstār draugus.
Draugi ir ļoti liela vērtība - cilvēki, ar kuriem vari neizlikties, vari 100% uzticēties un kuri ir tik tuvi kā ģimene. It īpaši, ja vēl tie ir bērnības/jaunības draugi, ar kuriem esi pazīstams vai pusdzīvi.. Es ļoti novērtēju to, ka man šādi cilvēki ir.

piparene gribu teikt,ka kad biju jaunāka katru jauniepazīto meiteni vai puiku uzskatīju par savu draugu, tad nu likās ooo jā man ir daudz draugu, bet jo vecāka paliku, mācēju labāk atšķirt kas tiešām ir draugi un kas drīzāk paziņas, un labāk ir ja tev draugu ir maz,bet tie ir tiešām draugi,nevis daudz "draugu" ,kas nemaz nav draugi, jo reizēm šķiet,ka viņu ir daudz,kamēr tev viss labi, bet līdz ko kādas problēmas daudzi novēršas,un tad nesaproti ,kuri ir tiešām draugi,bet ja draugu loks ir mazs, iemācies saprast kuri ir tavi draugi. :-)

esmu pārāk slinka lai uzturētu un koptu draudzību, man vienai ir vieglāk..tiešām.
nu dažreiz jau sagribas kādu meiteņu vakaru ,bet dēļ tām pāris reizēm gadā netaisos pūlēties un uzturēt draudzību. varbūt esmu iedomīga vai kā, bet man sevišķi neinteresē citi cilvēki, kaut seni un mīļi draugi-tā nu tas ir.. :-| nevaru makslīgi dabūt sevī interesi par draugiem, man patiešām neinteresē kā iet Ilzītei vai Dacītei. varbūt nav satikti īstie cilvēki, ei nu sazini:-)

Un, jā, piekrītu arī iepriekš teiktajam, ka nav laika jaunām attiecībām, kopj esošās, man arī tā ir :D Man vispār laikam nav draugu, ko būtu nesen iepazinusi, jā, paziņu ir daudz, bet draugu nav. Nesenākais laikam ir kursabiedrene, kas arī jau ir 4 gadi, tā man ir pati labākā draudzene jau 13 gadus, māsīcas, kuras uzskatu par draudzenēm, kā arī skolas biedrenes, kur nu arī jau ir pagājuši 8-10 gadi

Es laikam piekrītu Zakjis* par to draugu būšanu.
Pašai ir 3 labas draudzenes no pamatskolas laikiem, tad ir 1 no pirmās klasītes un vēl ir 1 kursabiedrene. Šīs visas saucu par ļoti labām draudzenēm, tiekos ar kādu noteikti vismaz 1x nedēļā, dažādi pavadām laiku, kaut kur ejam, apmeklējam pasākumus, kafejnīcas, ballītes, ejam viena pie otras ciemos utt. Varu kaut nakts vidū zvanīt raudādama, tās tiešām ir īstas draudzenes. Es esmu loti sociāla būtne un ar draugu vienmēr nav tas - viņš taču negribēs iet 4 dienas vakarā ēst kūkas, dzert margaritu un runāt par vīriešiem un kosmētikas jaunumiem. :D Tā kā, bieži kad draugs dodas savās gaitās - skatīties hokeju, iedzert alu ar draugiem, spēlēt basketbolu, es parasti satiekos ar draudzenēm.

Gan jau tūlīt kāda uzrūks, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka fakts, ka cilvēkam nav labu, tuvu draugu neliecina neko labu par viņu pašu.

Varbūt tev taisnība, bet īsumā par manu situāciju - agrāk bija savādāk, bet ar laiku sapratu, ka man nav interesanti satiekoties klausīties, ko viņa vakar ēda vai cik daudz kosmētikas iepirkusi, visus šos garlaicīgos tematus, kuri var būt kā piedeva sarunai, bet ja tas ir viss, par ko viņa runā, tad es labāk mājās palasīšu grāmatu nevis tērēšu laiku tukšos cilvēkos, kas nespēj redzēt ko vairāk par savu mazo dzīvīti un kuriem neinteresē nekas vairāk par skropstu pieaudzēšanu. Pēc tām tikšanās reizēm es nejutu sāta sajūtu. Tā ar laiku draudzenes atsisājās. Viena izrādījās nelojāla, ar citu vienkārši kontakts izzuda. Ar meitenēm man nekad nav bijis pa ceļam domu gājiena ziņā, bet draugus, ar kuriem kādā no pusēm nesāk izveidoties romatiskas jūtas, nav izdevies atrast. Tā nu paliku es savā vienatnē. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk esošās draudzības nostiprinās un jauni draugi netiek meklēti, tāpēc paliek arvien grūtāk atrast domubiedrus, ar kuriem vēl pie tam nostrādās klikšņis.

Dīvaini, bet man nekad, jau no skolas laikiem, nav bijušas draudzenes, kuras runā tikai par kosmētiku vai to, ko ēda.. Visas ir ļoti interesanti cilvēki, katra savā veidā.. un kopīgus tematus vienmēr atrodam, ko apspriest. :-) Tādā ziņā man ļoti, ļoti paveicies laikam.. varbūt arī paši pievelkam kādu konkrētu cilvēku tipu :)

varbūt arī paši pievelkam kādu konkrētu cilvēku tipu

tieši no šī man bail, apzinoties, kādas ir manas ilggadējās draudzenes.

Dīvaini, bet man nekad, jau no skolas laikiem, nav bijušas draudzenes, kuras runā tikai par kosmētiku vai to, ko ēda.. V

Man pat tadu kolegu nav, ka par brinumu. Nu ir tacu simtiem citu tematu, xava dzve, kutura politika un etc. Un vispar ko tur par kometiku runat, nu ko?

Hmmm, nesanāk jau daudz tā laika staigāt apkārt un dzert vīnu, lai gan dažreiz uzrīkoju franču vakarus pie sevis, bet pēdējos gados mani nevilina sieviešu vakari, katru nedēļu, ja godīgi, laikam vecuma marasms iestājies.:-D Man patīk iepazīt jaunus cilvēkus, bet bieži vien ir tāds aplauziens ar jaunām paziņām, ka nereti ļauju dabīgi izslīdēt no kontaktiem šādiem cilvēkiem. Pfff, man nav tādi kolēģi ar ko šopingot, un dzert vīnu... :D

Ļoti piekrītu Zakjim.. un visi tie teksti, ka ar draudzenēm nav interesanti, jo viņas ir tukšās lelles.. bet pieļauju, ka tas nebija hoops - un vienā dienā. Vai nu attiecīgi arī pagātnē tādas tēmas tika uzturētas (lasi - bijāt uz viena viļņa), vai arī bija tā "draudzības" imitēšana. Tad jau labāk kā irresistible gadījumā - meitene atzīst, ka negrib draugus, nevis augstprātīgi filozofēt, ka tā otrā puse ir tukša.. Nu tad man ir jautājums, ko Tu esi ielikusi attiecībās un tajā cilvēkā, lai vērstu sarunas citā gultnē?
***
Un parunāt ar meitenēm, draudzenēm par kosmētiku, drēbēm, modi u.c. sievišķīgām lietiņām ir tiiik forši (l)