Kursabiedri

Neviens jau faktiski nevienu nepazīs. :) Nenorobežojies, draudzējies, mēģini piedalīties visos pasākumos, papļāpāt un visam jābūt labi. :-)

Man arī par šo satraukums, bet mierinu sevi ar domu,ka lielākā daļa nevienu nepazīs..pirmā diena būs ar trīcošām rokām,jo neesmu parāk runīga :D
Bet gribas ticēt,ka būs forši :)

Mums bija nedēļa pirms mācību sākuma, kad strādājām visādus darbiņus savā fakultātē un tās nedēļas laikā bija arī dažādi starpfakultāšu pasākumi. Tās nedēļas laikā iepazinos ar divām meitenēm, pēc tam sākoties studijām sāku dzīvot kojās, tad, protams, vēl cilvēkus iepazinu. Bet mums vispār studiju process diezgan citādāks kā citās augstskolās, jo daudz pavadījām laiku pēc lekcijām mācoties anatomikumā utt, kur bija liela daļa kursabiedru katru dienu un kopā mācīties arī bija gan vieglāk, gan interesantāk. Un tā jau sāk runāt viens ar otru, jo kaut kas kopīgs JAU ir - viena profesija, ko vēlaties apgūt, tā kā uzreiz jau ir par ko parunāt. Bet vispār bez stresa, jo, tieši tā - lielākā daļa nepazīs nevienu un principā VISI grib labas attiecības ar saviem kursabiedriem un iepazīt cilvēkus ar kuriem mācīsies nākamos vismaz 3 gadus kopā. (l):-)

Atceroties sevi, arī man pirmajā dienā bija liels uztraukums, viens pluss bija, ka mācos kopā ar bijušo klasesbiedru, vismaz domāju, ka nebūšu pulnīgi viena:-D bet dienas gāja un ļoti ātri sadraudzējāmies. It īpaši mūsu grupa, jo kurss tika sadalīts divās daļās. Tā kā kursā esam tikai sešas meitenes, puiši gandrīz vai mūs uz rokām nēsā. :-) starp mums nav nekādu intrigu. baigie jautruļi vispār man kursā pagadījušies. Sākām kopīgi mācīties, ballēties un tā tā draudzība sākās. Galvenais būt atvērtai, pozitīvai un izpalīdzīgai. Ja godīgi, tad varu teikt, ka man kursā ir daži cilvēki kurus no visas sirds varu saukt par labiem draugiem. Tā kā viss būs labi. :-)

Noteikti ir vērts apmeklēt pirmsstudiju pasākumus, kas tiek rīkoti fakultātē/universitātē, bet arī tad, ja neapmeklēsi, kontakts noteikti izveidosies kā jau jebkurā vietā, kur vienlaikus regulāri kopā uzturas līdzīgi cilvēki, ja vien pati apzināti neizolēsi sevi no pārējiem.

Tas kaut kā dabiski notika. Lai gan esmu diezgan nesabiedriska, nekomunikabla, sadraudzējos ar superīgiem cilvēkiem (kas man pierāda to, ka nevajag savu būtību lauzt un mākslīgi censties būt baigi sabiedriskam)!
Mēs vēl tagad, pēc 10 gadiem turamies kopā un esam viena kompānija:-)

Pirmajās lekcijās parasti bija kādi uzdevumi saistīti ar iepazīšanos un grupas saliedēšanu.

Bakalaurā bija dažas "team building" lekcijas, tad arī iepazināmies, pēc tam jau kopīga mācīšanās, grupu darbi, sarunas par visu.

Tas notiks dabiski. Ar tiem, ar kuriem būs Tev saikne, ar tiem arī notiks kontakts, ar tiem, ar kuriem nebūs pa ceļam, ar tiem iespējams, visus gadus nekontaktēsies. Dabiskā atlase. Es, piemēram, uzreiz jūtu, kuri ir vai nav mani cilvēki.

Domāju, ka vislabāk ir iet uz pirmstudiju pasākumiem.
Piemēram, es iepazinos Pirmsaristotelī, un tā jau pirmajās lekcijās bija ar ko pavadīt laiku kopā. :-)

kontakts noteikti izveidosies kā jau jebkurā vietā, kur vienlaikus regulāri kopā uzturas līdzīgi cilvēki, ja vien pati apzināti neizolēsi sevi no pārējiem.

+++
Studiju laikos pat neatceros, kā tas sanāca. Mums bija ļoti maza grupa (kādi8 cilvēki) i to ne ar visiem bija kontakts. Respektīvi labi komunicēju ar 2 cilvēkiem - viena ir mana māsa :D un otrā ir kļuvusi par labu draudzeni, ar kuru tiekamies reti, bet kad tiekamies, tad iegriežam :)
***
Uzsākot studijas 2 gadus atpakaļ, vnk teicu - čau, vai varu sēdēt Tev blakus, jo draudzene, kas vispār mani aizvilka uz tām studijām, uzmeta un izstājās :D Bet neko nenožēloju tiktāl, cik man ir kolosāla grupa (l) un ar pērējiem kontakts ir izveidojis dabiski - ar dažām labāks, ar dažām neitrāls, bet atkal..grupā esam laikam 8

Ņemot vērā, ka esat izvēlējušies mācīties vienā programmā, jums visticamāk būs vairākas kopīgas intereses un tas viss notiks dabīgi, vajag tikai iet un piedalīties. :-)

Kā jau meitenes minēja- tas notiks dabiski. Neviens nevienam nelīda klāt ar tekstu:- draudzēsimies?:-D
Visas savā kursā esam ļoti draudzīgas, izpalīdzēsim, ja nepieciešams, bet jau pirmajās divās nedēļās izkristalizējās vairākas grupiņas un "pārīši", manuprāt, tas ir tikai normāli. Ar ko kopā iesi ēst, ar ko sēdēsi blakus lekcijās, ar ko iesi uz bibliotēku, ar ko pavadīsi pauzes starp lekcijām. Viss bars nevar visu darīt kopā. Vienkārši atradu "savus" cilvēkus. Ir arī cilvēki, kuri paši izvēlējušies tā teikt būt maliņā, būt pa savam, bet tā ir viņu izvēle. Bet es esmu cilvēks, kuram vajag sabiedrību.
Veiksmīgu jauno mācību gadu. Būs forši!;-):-)

Paldies jums meitenes(l)
Pirmajās dienās jums sagādāja grūtības atrast vajadzīgo kabinetu?

Pati neesmu bijusi, bet vismaz RTU notiek nometnes pirmkursniekiem. Noteikti ir vērts aizbraukt. Tā kā pirmajā kursā dzīvoju kojās, tad vēl pirms studiju sākuma jau tur iedraudzējos, jo vecākie biedri sarīkoja jauniņajiem iesvētības.

Ja smēķē,tad ātri iepazīsies ar pārējiem smēķējošajiem kursabiedriem un tālāk jau arī ar pārējiem.
Personīgi es pirmo studiju gadu biju ļoti atturīga komunikācijā ar kursabiedriem.

Vēl tagad atceros tās bailes, kādas bija iet studēt tur, kur neviena pazīstamā. Jo arī esmu intraverta.
Ar labāko draudzeni (vēl tagad, maģistrus kopā vēl beidzām pirs 8 gadiem laikam) iepazinos Aristotelī. Nu pareizāk - viņa ar mani iepazinās: biju tikai uz gājienu, ne ballīti, viņa ar lāpu rokās man blakus nostājās, sāka sarunu. Pirmajā lekcijā ienācu, viņa sēdēja vēl viena un draudzīgi paaicināja apsēsties blakus.
Ar pārējiem kaut kā pamazām, sadraudzējos ar tiem, ar ko kopējas lekcijās un semināri, pa vidu lekcijām jau ir starpbrīži - ja nemuksi malā no citiem prom, parasti jau aiz tīri neko darīt vien sāk runāties cilvēki. Plus apmainās ar informāciju - nu kāds zina kaut ko par profesoriem no citu kursu studentiem, kāds zina, kur lētākā ēdnīca tuvumā utt.
Un tāpat tas notiek visur - biju arī studiju apmaiņa, tur tāpat pa starpbrīžiem taču jau nesēdēsi klusumā viens pats, sāk runāt vienkārši par kaut ko.
(Vismaz es ceru, ka neas nav mainījies - jo vispār tagad jau katrs kautrīgais var ieurbties telefona ekrānā kā glābiņā un ne arvienu nerunāt. Tad nu padoms - nemeklē glābiņu telefonā, pārvari sevi un sāc sarunu!)