Motivation, atļaušos oponēt, ka ļooooti atkarīgs no attiecībām. Kad biju jaunāka, vēl dzīvoju pie mammas, utt, tad ar puisi attiecību sākumā tiekamies tur ķip 2x nedēļā, un viss tā lēni un mīlīgi, un tad tie pirmie trīs mēneši ir lēni un dīvaini, un neesi drošs.
Bet ir cilvēki, kas ir droši. Mazliet paaugos - un (manā dzīvē un manā pieredzē), kad cilvēki ir dzīvē nostabilizējušies un paši saprot, ko grib, kas vajadzīgs un ko var dot, tad tā muļļāšanās ir mazāka. Iepazinos ar puisi. Operatīvi sapratām, ka viss saklikšķ. Pēc trīs mēnešiem jau bijām tā salipuši, ka faktiski dzīvojām kopā, bet vēl pāris mēnešus nogaidījām, pirms atvest (vēl dabiskā ceļā neatvestās) mantas un uzsākt kopīgu kopdzīvi, jo paši nez no kā baidījāmies :-D
My point is, Astrrra, piedod, viņš izklausās pēc pidara. Tas ir katram subjektīvi, bet Tev ir visas tiesības pēc 3 mēnešiem zināt, ko Tu gribi un Tev ir tiesības uz vīrieti, kurš arī zina, ko viņš grib. Šitais negrib. Nu visādi tev te var aplinkus teikt, bet nu negrib. Move on.