Es arī esmu iepazinusies braucot vilcienā vai sēžot krogā, bet tās pazīšanās manā pieredzē ir viendienītes vai pārtop par paziņu loku. Nav arī tā, ka man nav bijušas sirdsdraudzenes vai attiecības, kurās šķitis, ka puisis ir dvēseles radinieks - bija, bet tagad dažādu iemeslu dēļ nav. Es varbūt varētu attīstīt attiecības ar kādu jau esošu paziņu, bet nešķiet, ka man vai tai paziņai tas būtu interesējoši, nav tas klikšķis. Turklāt katrai paziņai ir sava dzīve ar saviem labākiem draugiem.
Man šķiet, ka atrast "savu" cilvēku gan runājot par draudzeni, gan runājot par attiecībām ir ļoti sarežģīti. Es pat tā iedomājos, ka reāli nezinu, kur meklētu vīrieti, ja es vēlētos meklēt tagad attiecības.
Tā skumīgi paliek par sevi, kad sociālo tīklu bildēs redzu klasesbiedreņu (utt) bildes ar viņu draudzenēm baudot vasaru vai vecmeitu ballītes, kāzas un tamlīdzīgi, saprotot, ka tev ne tikai nav ar ko veidot kāzas, bet pat nav draudzeņu, ko ielūgtu uz vecmeitu ballīti, ja tāda reiz būtu. :D
Ui, aizgāja baigā čīkstēšana. (t) :-| Viss, beidzu.