Sākšu ar to, ka necilāšu savu attiecību vēsturi, bet skatos uz to, kas tagad ir. Manī ir ieķēries vecāks vīrietis. Vecāks par 15 gadiem. Mēs iepazināmies internetā, bet satikāmies arī dzīvē un atklājās, ka viens otram ļoti tuvu dzīvojam, izdomājām, ka varam izbraukt ar velo kopā, kad abiem ir vēlme, to tad arī darījām. Labu laiku jau redzam, ka mums ir arī par ko runāt un mums nav tāda sajūta, ka mēs runātu kā tēvs ar meitu, nē.
-
Dažreiz filmas kopā paskatāmies, bet tagad viss ir nonācis līdz tam, ka viņš ir kā bez prāta dēļ manis. Viņam ir bijušas jaunākas draudzenes kādreiz agrāk (ar vienu starpība bija 9 gadi, redz ar to bija ok, bet ar otru, ar kuru 12 gadi, no tā nobijās un neko daudz nemēģināja nopietnu). Pats izskatās jaunāks, aktīvāks vēl nekā es, iet uz sporta zāli. Mēs nonācām pie tādas sarunas, ka viss ir ideāli, kad es esmu blakus, bet kad viņš paliek viens, sāk savā galvā malt tikai to vienu lietu - gadi, gadi.
Es izteicu ko tādu, ka es neprasu viņu kļūt par savu draugu, vīru, mani apgādāt un neko. Man nevajag viņa naudu, pašai ir. Pievilkšanās vienam pret otru ir abpusēja un dzirkstele ir milzīga un nē, viņš nav nekāds tur bagātnieks, uzņēmējs. Arī viņam ir parasts, normāls darbs.
Mēs abi redzam, ka mums kā cilvēkiem labi saskan, joku ir nenormāli daudz, smaidu, smieklu, viņa mūzikas gaume nav kaut kāda tur psrs orķestru nostaļģija. Vienkārši sanāk tas, ka viņš bremzē, jo domā par tiem gadiem un baidās pat mēģināt (tikties vairāk utt). Kā viņš to izskaidro, tā - ka ja ko izbeigt, tad labāk nemaz nesākot, jo ja to darīt vēlāk, kad jau kas būs ievilcies, tad abiem būs grūti.
-
Pāri ar līdzīgu gadu starpību nav retums (lai gan ir neparasti), tāpēc moralizēt nevajag. Ok, paturpinot - prasot, vai viņam ir neērti sabiedrības priekšā vai grūti būtu, ja kādam jāattaisnojas par savām attiecībām, tad tur vispār nekas nav (viņam vienalga, ko citi domātu, bet galvenais, ko pats..). Ko es gribu saprast, vai ir kas tāds, ko es viņam varu pateikt, kas liktu viņam tik ļoti nebremzēt? Jo ja arī mums nekas nesanāks, tad tas būtu ne tik ļoti gadu dēļ, bet jebkas cits kā līdzīga vecuma cilvēkiem, kas ir pāris (vienkārši viens otram izbesītu, gaume nesakrīt, uzskati utt.). Un nē, man nevajag dzirdēt te tagad pārmetumus par to, kāpēc tāds kā viņš man ir vajadzīgs. Ir dzirkstele un milzīga, bet tā pat nav seksuālā ziņā. Viņa personība, humors un viņš kā cilvēks ir tas, kas pievelk.
Nobeidzot šo stāstiņu, vēl ir tas, ka tad, kad es pateicu, ka ja man būtu tur par 5-10 gadiem vairāk, bet viņam tikpat, cik tagad, tad ko? Tad (citējot) domātu jau tālāk. Neatgrūstu.
109
