Izklausās akurat tāpat, kā ir man, un arī tie 25 gadi, kas laikam tomēr ir kaut kāda robeža, kad pēkšņi atskārt, ka tie tomēr nav 18. Ko es daru - sāku transformēšanās procesu, instagram aplikāciju no telefona jau izdzēsu, jo tur katra nākamā bilde ir labāka par iepriekšējo, pludmales, skaistas vietas, skaisti atlētiski cilvēki, kuriem ir lieli ienākumi vienlaicīgi ar brīvā laika iespējām - priekš kam sevi mocīt un uz to visu skatīties?
Iesaku izdomāt, ko konkrētu vēlies darīt un aizmirst par tiem 25, jo laiks visu laiku iet uz priekšu visiem. Un kas galvenais - netērēt enerģiju un resursus tur, kur tas ir bezjēdzīgi, it īpaši tas attiecas uz cilvēkiem. Par sevi varu pateikt, ka, galvenokārt, tādēļ, ka līdz galam neizpratu sevi un savos 20 vēl bija naivs skatījums uz dzīvi, iepazinos ar neīstajiem cilvēkiem, kuri laika gaitā visu manu attīstību ne tikai sabremzēja, bet nolaida līdz kliņķim. Tad kamēr paiet recovery process, tiek zaudēts atkal jau laiks.
Tāpēc mana recepte - mērķis, sevis (savu prasmju attīstīšana un rakstura trenēšana) attīstība un attiecīgu resursu veidošana sev apkārt šī mērķa/u sasniegšanai būtu tās pamatlietas, kas primāri vajadzīgas.