Vīrietis un NE-greizsirdība

So.so. kapec tev tada regulara pasapliecinasanas vajadziga?

Es arī esmu negreizsirdīga. Pat, ja vīrietis manā klātbūtnē koķetē ar kaut kādām pārdevējām, man no tā nerodas greizsirdība, pasmejos un viss. Greizsirdīga kļūtu tikai gadījumā, ja vīrietis pats pateiktu, ka viņam kāda patīk, bet nekas tāds nenotiek.

Iesaku vispirms noskaidrot, ko 2. pusīte saprot ar vārdu greizsirdība .. un tad domāt, cik tas šķiet pieņemami pašam :)

Man nepatiktu, ja 2. pusīte koķetētu ar citām dāmām.. es to uztveru kā necieņu pret partneri, nevis iemeslu greizsirdībai... galu galā.. ar citiem vīriešem nekoķetēju :)

Tur jau ir tā šaurā robeža, kad koķetēšana nav flirts. It kā sinonīmi, bet es redzu starpību, kas arī nosaka to, vai ir necieņa, vai ir pamats greizsirdībai utt. Koķetēšana ir vairāk tā kā jokošanās, kas var būt arī ar savu dzimumu, bet flirts jau ir divdomības un atklātas simpātijas.

Man flirts nav pašapliecināšanās. Pašapliecinos es darbā vai sporta zālē. Nav jau arī tā, ka man kāds saka - oj, kāda tu lieliska, skaista un gudra, es ar tevi gulētu vai tevi precētu. :D Tie ir skatieni, joki, ķiķināšana, kas uzsit adrenalīnu. Esmu adrenalīna junkie - man patīk flirts, braukt ar mašīnu, karuseļi un nesaplānoti ceļojumi. :D

Es vairāk sliecos piekrist cormeum viedoklim.
Tapec ari ne lidz galam piekritu ka greizsirdiba ir vajums vai kas tads.:-) Bet ka jau zinams, nav tadas vienas robezas, katram parim citadi :-)

Man tas liekas ļoti ok, jo pati neesmu greizsirdīga. Ja otrs cilvēks grib būt ar mani, tad būs, ja ne, tad nekāda greizsirdība viņu man blakus nenoturēs. Vīram nav iemesla būt greizsirdīgam, viņš zina, ka man var pilnīgi uzticēties. To, ka viņam rūpu, jūtu tāpat arī bez greizsirdības.

ir tādi, kuri nav sevišķi greizsirdīgi, bet klusie ūdeņi mēdz būt dziļi, nav ko priekšlaicīgi priecāties, ka esi tikusi pie mierīga vīrieša :)
ir bijis, ka mani laiž kur gribu, poker face ja citi pievērš uzmanību, uzsver, ka uzticās..bet grēko ar līšanu telefonā un datorā :\
ja pati justu divdomību, "bīstamas" situācijas - diez vai iedomīgi klusētu.
fakts, ka tas, kas man skaitās "bīstami" var nesakrist ar otra priekšstatiem.
un to, ka uguntiņu tev gribas tieši tādā veidā saprotu, bet varbūt viņš tev kompensēs ar citām uguntiņām :D

Esmu varen greizsirdīga, bet netincinu, nebāžos virsū un pa drauga privāto telpu neložņāju. Nav sajūtas, ka tas būtu nepieciešams. Agrāk, bijušajam gan ložņāju, visur, kur var, un izrādījās pamatoti - un arī spiegošana sākās tikai dēļ sajūtas, ka kaut kas riktīgi nav kārtībā, un puisis tiešām flirtēja visrinķī. Šoreiz tā nav, tomēr kādā ballītē redzot, ka viņš pļāpā ar kādu meiteni, greizsirdību sajūtu gan :)
Puisis sevi nepozicionē kā greizsirdi, bet šad tad uzdod tādus interesantus jautājumus :D Un pati arī uzvedos tā, lai nebūtu iemeslu.
Būt šādās negreizsirdīgās attiecībās ir tik daudzreiz labāk un mierīgāk, nekā "ugunīgi" greizsirdīgās. Tā ir drīzāk uzticība, nevis vienaldzība.

Autore-sakuma tie otra greizsirdibas uzpludi skiet milji jo ir sakita, ka otram tiesam ruup. Bet ar laiku sak kaitinat jo parada otru kaa par sevi neparliecinatu. Nezinu, man riebj greizsirdigi viriesi. Taa ir loti kaitinosa ipasiba.

Kā man riebj greizsirdīgie vīrieši. Nu tie, no sērijas "Tu ej uz sporta zāli? Bet tur ir daudz puišu...". Un ne vienmēr var teikt, ka, ja greizsirdīgs, tad vājš un kompleksains. Manā pieredzē tie ir bijuši muskuļoti vīrieši ar "sugar face" vai izteikti mačo, tie, kas patīk daudzām. Viņi ir diezgan neuzticīgi un bieži izmanto iespējas pārgulēt, tādēļ spriež par otru cilvēku pēc savas prizmas, ka meitenei tas arī tik prātā, kā ar kādu likties gultā.

Manā uzskatā, ja vīrietis skaļi neizsaka savu greizsirdību, tad es rūpu viņam daudz vairāk nekā puisim, kurš aizliegs man valkāt mini svārkus, jo citi skatās.

So.so
Vienmer skatos ar izbrinu uz tam kuras flirte ar visiem kuriem pagadas. Vienmer skitis, ka tas liecina par zemu pasapzinu, velmi patikt, problemam esosajas attiecibaas. Mana skatijuma divaina darbiba sievietei kura sakaas milam un cienam savu partneri.