Bērniņa vārds

Esmu novērojusi, ka sakars ar personību vārdam ir gan. Skatos uz sīkajām, zinu 3 padsmitgadīgas Patrīcijas - visas tīrās šausmones, visai dažādas (ne radikāli, bet tomēr) ģimenes, bet tas tipāžs ir viens un tas pats - princese, kam mistika galvā sakāpusi. Pretstatam meitenes ar ļoti latviskiem vārdiem - Mētra, Magone, tās atkal baigās mākslinieces, bet patiesībā ir skaidrs, ka tie ir tie mākslinieciskie vecāki, kas izvēlējušies šādu vārdu, līdz ar to, arī tas bērns aug - kā jau savu vecāku bērns. Turpretī trendīgo māmiņu Patrīcijas arī tādas dikti trendīgas grib būt...

O jā, es šo negribēju skaļi teikt, bet man arī tā ir. :) Visas mazās meitenes ar ārzemnieciskiem vārdiem, kuras zinu, ir tādas.. nu, jau mazas caciņas, izlutinātas. Bet tur ne bērnā vaina. Kā jau teici, bērna vārds daudz liecina par vecākiem.

Visas mazās meitenes ar ārzemnieciskiem vārdiem, kuras zinu, ir tādas.. nu, jau mazas caciņas, izlutinātas. Bet tur ne bērnā vaina. Kā jau teici, bērna vārds daudz liecina par vecākiem.

Tieši tādi paši novērojumi :-D

Nerea
Tieši tā. Tie taču vecāki izlaiž tos bērnus, ne jau vārdā vaina.

Piekrītu par ārzemnieciskiem vārdiem un cacismu ar izlutināmību .
Bet arī paradoksāli , ļoti bieži arī visādas Paulas Patrīcijas dzīvo graustos vai daudzbērnu ģimenēs , laikam vecākiem -mammai kompleksi un grib iztaisīties , lai vismaz vārds bērnam būtu ne kā prastai kaimiņienes meitai . :-D

Jā, esot veikts kaut kāds pētījums, ka tieši maznodrošinātu/-āku vecāki izvēlas bērniem ekstravagantākus vārdus. Nezinu, cik tiešām pamatots. Zinu gan vecākus, kuri it kā nav mazturīgi, vidēji aritmētiski latviešu mazpilsētas vecāki, bet savai princesei (un puikam arī ar ārzemniecisku vārdu) pērk visas jaunākās fīčas, pennyboardus utt., pat ja pēc tam līdz nākošajai algai jāknapinās.
Kaut kādi kompleksi tur, manuprāt, ir, jo - kāpēc vecās Eiropas vecāki bērniem liek attiecīgās valodas vārdus. Francūži - franču, vācieši - vācu. Varbūt kaut kādas tendences internacionālisma virzienā ir, bet noteikti ne tik izteikti kā Latvijā.

Jā, esot veikts kaut kāds pētījums, ka tieši maznodrošinātu/-āku vecāki izvēlas bērniem ekstravagantākus vārdus.

ASV jau ir tas pats ar tā saucamajiem ghetto vai white trash vārdiem. Tur uz Keišām, Šantelām, Kristalām turīgie skatās ar smīnu. Skumjākais, ka LV provinciālie vecāki pārņem tos lētos vārdus un uzskata par starptautiskiem, īpašiem un kādiem vēl ne :-/

Kaut kādi kompleksi tur, manuprāt, ir, jo - kāpēc vecās Eiropas vecāki bērniem liek attiecīgās valodas vārdus. Francūži - franču, vācieši - vācu.

+

Kaut kādi kompleksi tur, manuprāt, ir, jo - kāpēc vecās Eiropas vecāki bērniem liek attiecīgās valodas vārdus. Francūži - franču, vācieši - vācu.

Nu viena no versijām noteikti ir tas, ka skeptiskie un pret savu valsti brīžam ciniskie vecāki, bieži vien cer, ka tas bērns brauks prom, strādāt vai studēt ārzemēs kā minimums, vai pa komandējumiem vien dzīvosies un slēgs darījumus ar ārzemju biznesmeņiem, kur internacionālais vārds "Eiprila" ar visu savu rakstību būs "milzu atvieglojums" bērna dzīvei, kurš ne vien ārzemniekam, bet arī vietējiem pēc tam dabūs saukt vārdu pa burtiem.
Otra versija - mums tik ļoti sāpēja padomjlaika dzelzs priekškars, ka vēl 27 gadus mēs skrienam uz to pusi, kas pavērās pēc tā krišanas. Un tad uzzīmējas tādas draudzeņu mammas un saka - "nē nē, šito vārdu nevar likt, tas tak latgaļu vārds, kā bērns ar tādu dzīvos, labāk sauc par Kevinu" un tā mūkot no priekškara un noniecinot paši savus vārdus, mēs arī savu kultūru bradājam. Bet lai par to pārliecinātos, būtu jāskatās, kāda ir situācija tuvajās kaimiņzemēs ar līdzīgu finansiālo stāvokli.

Man patīk īsie vārdi. Meitiņai gribētu likt Maija, taču meklēju tādu vārdu, ko lasot izrunātu vienādi vai vismaz ļoti līdzīgi gan latviešu, gan franču valodās. Vienu brīdi domāju, ka varētu rakstīt Maya, bet vīrs teica, ka latviešu valodā izklausīšoties kā māja :-D. Tad nu, pateicoties diskusijai, esmu atradusi jaunu variantu - tik daudz apspriesto Mia. :-D Par puišu vārdiem nav ne jausmas, visi liekas neitrāli, zinu tikai, ka negribētu to, ko grib mans vīrs :-P
Es zinu, ka manam bērnam būs trīs tautību radinieki, tāpēc gribu, lai visiem vecvecākiem mazbērniņa vārds būtu viens un tas pats, bet citādi nedomāju, ka baigi jāpiedomā, lai vārds būtu piemērots ārzemēm. Tāpat neviena mēs nevaram zināt, kurā pasaules galā mūsu atvase iedomāsies savu dzīvi pavadīt. Man pašai ir latvisks vārds, jā, oficiālās iestādēs vienmēr burtoju un ikdienā izrunāju franciskotā variantā, bet nekādas baigās neērtības tas nerada un man patīk mans vārds, negribētu kaut kādu franču vārdu tā vietā :-D

Mes delinam izvelejamies turku vardu, latviesu valoda vienakrsi pielielas s burts. Svarigi bija, lai nebutu kads turku alfabeta burts, kas latviskojot galigi izmaina skanejumu.Latviesu valoda tas vards var teikt ir krievisks- tik krievu valoda nedaudz savadak izrunajas. Maniem radiem nepatika. Man patik, man vienalga. Esot stavokli zinaju ka ta sauksim, bet lidz pasam dzemdibam turku radiem neteicam, lai nemaisas ar padomiem.
Pasai varda ir garumziime, un dzivojot cita valsti es saku bez garumzimes, ari rakstot parsvara rakstu bez garumzimes. Bet tas varda skanejumu galigi nemaina,jo tas pats vards ir ari ar iiso burtu.

Kāpēc latviešu meitene savu bērnu sauc turku vārdā... :'-(

Drostala,tapec, ka virs ir turks un mes dzivojam Turcija. Japiebilst, ka tas nav kaut kads Mustafa vai Ahmets, un tads vards neasociejas uzreiz ar austrumiem.

Mēnesnīca, un kas tur tāds?
Man arī, vien dažas nedēļas starpā, tipa ir jāuztraucas?

Iepriekš diskusijā izskanēja teorija,ka tā nedrīkstot. :-D

Norah tu nebaidies ka turki tev var atnemt bernu ja izskiries no vīra?

Chikitta, ne nebaidos :-D es kaa visi naivie cilveki precoties domaju,ka neskirsos tak. Bet, ja padoma, prieks kam.viniem atnemt man bernu. Virs doma, ka bernam ir vajadziga mate. Vira vecaki- ko vini ar mazu bernu daritu. Ne viniem gribesana, ne varesana sedet ar bernu.
Bet nu taa jau liela atkape no temas 8-)

Šeit interesanti salīdzināt dažādu vārdu popularitāti Latvijā no 1918. gada līdz mūsdienām. Rekur, piemēram, Sofijas - agrāk bija populāras, tad noklusa, un tagad atgriezās uz urrā: http://vardi.csb.gov.lv/?mainID=1&subID=0&selectedIDS=784

Par latviskajiem vārdiem runājot, man vārdā ir garumzīme un man tas ļoti nepatīk. Nu lai jau ir Aija, Maija, Silvija vai Ligita, bet es būtu nelaimīga, ja mani sauktu Mārīte vai Ieviņa. Lai gan būt par Šarloti vai Džesiku ir vēl sliktāk. Starptautiskā vidē savu garumzīmi vārdā ignorēju, vienmēr rakstu bez, kā arī stādos priekšā bez garumzīmes, lai gan pašai labāk patīk kā skan ar garumzīmi. Bet es neredzu vajadzību apgrūtināt ārzemniekus uzsverot, ka mani redz sauc Māaaaaarīiiiiiiiite ar visiem pareizajiem uzsvariem, utt. Tā ka, ja man būtu bērni, viņu vārdos nebūtu nekādu speciālo simbolu. Man vēl uzvārds ir ar 2 speciālajiem simboliem, joprojām vienmēr apmulstu, aizpildot interneta formas- jāraksta ar speciālajiem simboliem vai bez. To, par laimi, labošu, drīz apprecoties un nomainot uzvārdu uz tādu, kuram nav neviena speciālā simbola.

Bet es neredzu vajadzību apgrūtināt ārzemniekus uzsverot, ka mani redz sauc Māaaaaarīiiiiiiiite ar visiem pareizajiem uzsvariem, utt. Tā ka, ja man būtu bērni, viņu vārdos nebūtu nekādu speciālo simbolu.

Tu jau katlā 2 dažādas lietas - izrunu un rakstību jeb alfabētu. Runājot par pirmo, garie patskaņi ir arī citās valodās, tajā pašā angļu valodā tie ir, un kāpēc lai viņi nespētu tos izrunāt? Protams, ir valodas, kur tas sagādā grūtības, piemēram, krievu. Otrkārt, speciālie simboli - tādi arī ir citās valodās. Ir pat tādas valodas, iedomājies, kur viss sastāv no speciālajiem simboliem, tas ir, cits alfabēts - krievu, arābu, grieķu, ķīniešu utt. Kā viņi, nabadziņi, dzīvo??? Bet tu uztraucies par pāris burtiņiem :)

Man personīgi vispār patīk internacionālie vārdi un latviskos nekad neizvēlētos ielikt bērnam, jo vienkārši nepatīk. Pati nāku no jauktas ģimenes un nekad neesmu jutusi sevī tādu latvisko identitāti, lai gribētu saukt bērnus par Laimdotu, Viesturu vai Mārtiņu. Tā kā pati esmu garumzīmes īpašniece, tad jā, varu teikt - man traucē.