stulbi, ja liek izteikti amerikāniskus vārdus ar attaisnojumu ''ja nu mazais dzīvos ārzemēs, viņam būs vieglāk''. Ņifiga nebūs vieglāk. Spellings būs pavisam cits. Ej nu iestāsti, ka Džastins ir tas pats, kas Justin.
"gribu, lai nevienam tāds nav" - neiztur kritiku. Jo nu, ok, tagad tev liekas, ka gribas būt šausmīgi stilīgai un hipsterīgai, egoisms dzen uz priekšu. Bet pieaugot (un bērnam pieaugot), var nākties saprast, ka no sava bērna esi uztaisījusi cirka klaunu, un viņam nabagam jāiet kaudze ar dokumentiem pildīt, lai tiktu vaļā no tā Horāciusa vai Bridžinotellas.
Ne jau vārds Žizelabella kādu padara īpašu tikai tāpēc, ka tas būtu vienīgais vārds Latvijā. Varbūt liks kādam pabrīnīties, pārprasīt otrreiz. Nu un? Galu galā, kas tur tik īpašs? Cilvēks tik un tā var būt pilnīgs meh.
Bail padomāt, kāds varētu būt mans vārds, ja vecāki ievērotu Dzimšanas diena 28.12, un vienīgais, kas kaut nedaudz iet pie sirds - Inga.