Kad devos prom no viena darba, man bija desmit iemesli, kāpēc to darīt. Izrunāju to visu arī ar darba devēju, desmit iemesli bija vienkāršākais veids, kā atteikt "paaugstinājuma" piedāvājumu, kas man nebūtu izdevīgs. Šķīrāmies ar direktoru uz ļoti pozitīvas nots, viņš teica, ka vienmēr gaidīs atpakaļ. :) Tas bija ļoti pozitīvi, beigu rezultātā, pēc bišķi vairāk kā gada pauzes, grūtā dzīves brīdī atgriezos atpakaļ, un ar man izdevīgiem nosacījumiem. Šobrīd attiecības ar direktoru super, tagad, pirms dekrēta pildu pavisam citus pienākumus un domāju, ka pēc bēbja vairs neatgriezīšos, bet jau varēšu strādāt labākā darbā. Tagad uzskatu, ka aiziet no darba uz pozitīvas nots, ir ļoti gudri un tālredzīgi. :-D