19.aprīļa sarunas

Godīgi es nezinu, kāds būs kaķis, kurš gadu sēdēja patversmes būrītī, gan jau visu iemācīšu. Galvenais, lai ar suni nesakaujas. Ā, un suns, par saimnieku izvēlas to, kuru vairāk klausa.:-D

Eu nu beidziet! :-O Es jau tā to suni reti baroju. Tas suns ir ņemts manam draugam! :-D Jā, man viņš patīk, es par viņu rūpējos, bet tomēr man ir kaķis un draugam gribētos, lai ir suns.
Maite, starp citu, būrī sēdējis varētu būt diezgan kārtīgs un paklausīgs, tikai pirmo laiku nedaudz antisociāls. Varētu būt nepieciešams ilgs laiks, lai iedraudzētos, 3-6 mēneši ir tikai normāli.

Lai suni izdresētu vajag nedaudz vairāk kā pāris dienas :-D Man atkal liekas, ka suņi, lai arī ir lempīgāki, tomēr vismaz baidās no saimnieka un pēc kārtīgas nobāršanas, kādu laiku netaisa mēslus vairāk. Kaķim gan vienalga. :-D
Bet nu...man viens suns ir vecāks, otrs jaunāks. Abi patversmes suņi, bet viena bija 2 mēn jauna, kad ņēmu, otrai jau pusotrs gads bija un es biju 3. saimnieks. Un baigi var just atšķirību starp suni, kurš ir audzis no "bērnības" mājās vienās, un to, kurš ir piedzīvojis kādu vardabību vai sliktus apstākļus, nav bijis audzināts...ļauts savā vaļā vienkārši laukos skraidīt un viss. Suns tomēr nav individuālis, viņam patīk un vajag saimnieka autoritāti. Patīk, kad viņu paslavē.. viņiem arī ir vajadzīga disciplīna. Kaķiem gan tāds pofigs, manuprāt.. :-D bet nu jā... šodien manas acis atvērās uz pavisam jaunām lietām. Fuuuuuuu, suns kakēdājs!

Wallee tāda skarba šodien esi.

Šodien man labs garastāvoklis, pilnīgi gribas kādam ieknābt. :D
Runājot par suņiem un dresūrām. Pirmos mēnešus būs grūtāk, bet galvenais ir neatkāpties no noteikumiem. Atliek tikai vienu reizi ko neatļautu pieļaut un suns mēģinās panākt to vēl un vēl. Man atkal ļoti patīk tā suņu mācīšana utt. Mūsu izvēlētais suns (kurš būs tikai nākotnē), vispār ir izaicinātājs. Viņš atrod visādus veidus, kā apiet noteikumus un vēro kā saimnieks uzvedas, bet mēs uz to esam gatavi. :-D

Es suņiem piedodu visu un ļauju gandrīz visu :-D uzbraucu tikai tad, kad apnīk tā kašināšana ar ķepu - nu, tie "pakasi mani" kašieni. :-D Tad, kad kaut ko no galda nozog arī nevaru dusmoties. Man tas liekas mīlīgi un jauki, ka suns reāli saņemas drosmi un nozog kādu šašlika gabalu vai ko :-D

Daenerys1, suns par saimnieku izvēlas to, kuram izrāda lielāku pieķeršanos. :-D Centies vairāk viņu ignorēt. Kaķi es apskatīju, neizskatījās nekārtīgs, bija ļoti mīlīgs. Vienīgi man bailes, ka es aiziešu pēc viena, bet tā vietā atnākšu ar četriem. :-D

Kaķiem gan tāds pofigs

Nē, mana kaķene mani sagaidīja no skolas vai darba un dzina mani gulēt, jo viņai gribējās. Par apsēšanos uz klaviatūras pat nerunājot. :-D

dr567309, kā Tu spēj to izturēt. Es atkal ciest nevaru, kad suns dīc, kamēr es ēdu.
Es esmu ļoti liela suņu mīle, bet neciešu, ja suņi ir izlutināti un nekaunīgi. Dažiem radiem ir izlaisti suņi. Kamēr es ēdu, viņš man rej virsū, lai es kaut ko pametu, neklausa, ja kaut ko neļauj (arī saimniekiem liek mīksto), bet svešu suni jau neaudzināsi. Tas tā, tik manas pārdomas. Katrs savu suni audzina kā grib, bet tā, lai tas pārāk neapgrūtina pārējos. :-)

Par ēdiena zagšanu, to neesmu pieredzējusi, ka suni pāraudzina. Mēs esam arī to brīdi filmējuši. Uzliekām uz galda ko garšīgu, nolikām no visām pusēm telefonus un paši uz 5 minūtēm pazudām. Tik smieklīgi pēc tam skatīties, kā viņš pievaktē, ik pa brīdim pamet aci uz laupījumu un tad nozog. :D
Vienreiz ienācu istabā tajā brīdī, kad visi virtuļi no šķīvja bija noēsti un suns centās aprīd pēdejo virtuli veselu. :-D

Manējie suņi abi dažādi - viens lūr virsū kad ēdu, otrs kautrējas un uzreiz griežas prom, ja pamanu. :-D Un tie suņi ēst grib VIENMĒR... jo īpaši svešu ēdienu :-D Nez, es tos suņus vairāk kā cilvēkus uztveru. Mani reāli kaitina, kad man kāds aizrāda kādēļ mani suņi dara to vai šito. Kāda šķirba? Es taču neprasu viņiem, kādēļ viņu bērni dara to vai šito... :-D Tā ir - katrs audzina pa savam. Citiem suns ir suns - nedrīkst gultā, nedrīkst to vai šito. Man kaut kā patīk visu pašplūsmā palaist un tad pētīt, kā pašiem suņiem attīstās raksturs utt.

dr.., nu tu acīmredzot proti suņus dresēt, mēs savai sunei varam miljons reižu atkārtot "nedrīkst!", ņemt aiz skausta, purināt, ņemt nost to, ko nedrīkst aiztikt, utt., viņai viss ir pilnīgi vienalga. Ko grib, to dara.
Man neviens kaķis nav bijis pofigists, neviens no kādiem 6! Ja ieskaita lauku kaķus, kurus brīvlaikos audzināju.

dae, bet cik saprotu, tad jums suns ir tikai no pag. nedēļas, ne? Tas taču nenotiek tik ātri :) ar savu "lielo" suni braucu mācīties pie instruktora (ap 60kg kuilene...) un līdz kādam gada vecumam trenējāmies. Draugi ved relatīvi regulāri arī vecākus suņus audzināt. No maniem suņiniekiem (kinologiem) meitenes vienmēr saka, ka suni audzināt var un vajag visu mūžu, bet nu stabili var līdz gadiem 4-5. Nav obligāti skolā, bet ja ir sapratne kā pareizi dresēt, vienkārši kaut 10 minūtes ikdienā ar komandām + kārumiem un rezultātus vajadzētu redzēt jau pēc 3-4 nedēļām stabilus.

Daenerys1, cik vecs suns?

Jā, manējais suns ēst arī grib vienmēr, nedīc, kad ēdu, bet gan apsēžas, noguļas, iedod ķepu vai veļās, tad gan man nav žēl iedot. :-) Iekštelpās klausa, ārā gan liekas, ka nedzird mani vai arī vienkārši izliekas, ka nedzird, bet ejam mēs tomēr skaisti. Nezinu, ko īsti uzskata par saimnieku, bet pret tēvu vai nu ir milzīga mīlestība un respekts, vai nu vienkārši baidās. Drīzāk jau tas pirmais variants. :-D

Sunim nav jābaidās no saimnieka, bet gan viņš jāciena. Ar iebiedēšanu tas nenotiek, kas par arhaiskām dresūras metodēm? (t)
Daenerys1, apskaties Zak George YT.

Rīgā pēc pozitīvās audzināšanas skolas strādā sunuapmaciba.lv.

Mhm, vēl pasaki, ka jābūt labam cilvēkam ar pozitīvām domām un ar to pietiks, lai suns cienītu un klausītu :-D suņi baidās arī no skaļāka vārda un attiecīgās intonācijas... nevajag jau uzreiz te vardarbību iztēloties :-D

Jā, uz suņu skolu iesim obligāti!
Suns man ir no 6. aprīļa, sunim šonedēļ paliks 3 mēneši.

Salomē, paldies, vakarā apskatīšos!

sunim šonedēļ paliks 3 mēneši.

Un tu gribi, lai juns jau uzreiz klausa?(t) Tas nav tik ātrs process, suns taču vēl ir pavisam mazs.

Man ir septiņus mēnešus veca čivava. Var pielīdzināt divgadnieka līmenim. Tas ir kā mazs bērns. Ir jābūt lielai pacietībai un simtām reižu jāskaidro un jāmāca viņam. Suņi ir ļoti gidri un apķērīgi. Un tāpat kā mazi bērni centīsies pārbaudīt robežas.
Manējais sākumā to vien darīja kā čurāja. Bija kā caurs. Visu laiku peļķes, domāju, ka tas nekad nebeigsies. Vienu peļķi saslaucīju, aizgāju izskalot lupatu, atnāku atpakaļ un atkal peļķīte. Tagad jau kļūst nopietnāks.